DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

lai pārliecinātos, ko dzirdēj's bija,

to, kas par viņu sliktu liecināja,

4 tāds biju es, un tādu samanīja

gan Beatriče mani, gan tas svētais,

kas savu vietu samainījis bija.

7 «Lai skan tavs vārds, šis tevī izauklētais!»

tad teica tā, «lai deg ar liesmu diktu

šis vārds, ar tavu sirdi zieģelētais!

10 Ne tādēļ, ka mums zināt labpatiktu,

ko zinām mēs jau sen, bet lai tu proti

tā izteikt slāpes, ka tev ieliets tiktu.»

13 «Ak, dārgais koks, caur tevi apgaismoti

ir prāti man, tie šķiet jau daudzzinoši:

kā divi taisni leņķi ievietoti

16 nav trīsstūrī, tā redzi tu it droši

caur nejaušībām sevī katru lietu,

kam visi laiki ira klātesoši;

19 ar Vergiliju taku, kopā ietu,

man liktens piešķīra caur šķīstītavu

un caur to drūmi sēro miroņvietu,

22 tur izdzirdēju es par dzīvi savu

it smagus vārdus, kas man sirdī kāpa,

kaut rūdījis es esmu garu savu;

25 jo sen jau mana griba zināt slāpa,

kas mani gaida, kam es nolemts biju,

jo paredzēta bulta gausāk trāpa.»

28 Šos vārdus es šai gaismai izsacīju,

un Beatriče manim deva spēkus,

es šādi savu vēlmi piepildīju.

31 Ne aplinkiem, kā šķieda savus spēkus

tie muļķa ļaudis, iekams nokauts tika

tas Dieva jērs, kas nesis zemes grēkus,

34 nē, tēva mīlestībā runāt lika

ar skaidriem, stingriem latīņmēles vārdiem

tā liesma, kura man tik ļoti tika:

37 «Tā nejaušība nenāk skaļiem dārdiem,

to ārā nedzen vielas likumība,

tā iepriekš ielikta iekš Dieva zārdiem;

40 bet tikai tik daudz ņem to vajadzība,

cik acis kuģi ieņem spoguļskatā,

kad lejup nes to straumes varenība.

43 No turienes, kā eņģeļbalsī platā

mums ausīs lejas salda harmonija,

nāk viss, kas paredzēts tev ir, mats matā.

46 Kā Ipolitam projām jāiet bija

no Atēnām caur ļaunu piegājienu,

tā Florence ir tevi nosodīja.

49 Tas nolemts tā ne jau par tevi vienu,

un lēmums pilsētā tiks apstiprināts,

kur Kristu allaž tirgo katru dienu.

52 Ka vaina Baltajos, tiks apliecināts;

bet atriebība nāks caur patiesību,

tās lēmums nepaliks vis neizzināts.

55 Tu atstāsi caur savu atdevību,

kas sirdij dārgs, un tad tu sajutīsi

tā pirmās trimdas bultas nesaudzību.

58 Tu svešas maizes sāli izbaudīsi,

un, cik ir smagi kāpt pa svešām kāpēm,

to tu uz savas ādas izjutīsi.

61 Kas tevi māks visdziļākajām sāpēm,

būs ļauna, nederīga sabiedrība:

tu lejā kritīsi aiz ilgu slāpēm;

64 būs gaužām tukša viņas pateicība;

un tomēr sveiksi reiz tu gadījumu,

kad kaunu mantos viņas negantība.

67 Tu pieredzēsi viņas lopiskumu,

no kura katrs trimdinieks ir cietis,

bet pirmo mājvietu un patvērumu

70 tev sniegs tas lielais, laipnais lombardietis,

kam svētais putns ir uz kāpnēm redzams,

tavs brālis kļūs šis cēlais veronietis.

73 Tā skatiens nebūs laipnībai tev dedzams:

viņš izdarīs, pirms viņam kaut ko lūgsi,

viņš apsegs locekli, kas būs tev sedzams.

76 Ar viņu kopā laimes ziedus plūksi,

ar viņu kopā to tu ieraudzīsi,

pie kura ilgām savas ilgas jūgsi.

79 Vēl viņa spārni iraid pārāk īsi,

jo šobrīd viņam deviņi tik gadi,

bet pienāks laiks, un viņu pamanīsi.

Bet, kad ar viņu savas dienas vadi,

liec vērā vina tikumības kvēli:

to nauda nesatrauc, nedz naudas badi.

Tam viņa cēlumam jel uzplaukt vēli!

tas būs tik liels, ka nespēs viņa draugi,

ne ienaidnieki turēt savu mēli.

Tu viņa labvēlību gaidīt raugi!

Viņš vērtīs nabagos par bagātajiem

ar savu dižumu, kam līdz tu augi.

Šiem vārdiem tici, prātā rakstītajiem,

un nesaki nekā!…» Un viņš bez jokiem

to slavēja šiem vārdiem diženajiem,

tad piebilda: «Mans dēls, šiem dzīviem kokiem

ļauj brīvi augt ar spēku nesalauztu,

kas slēpjas tik aiz dažiem laika lokiem.

Bet nevēlos, lai kaimiņus tu skaustu,

jo tava dzīve ātrāk nākotņosies

par viņu sodu, manos vārdos paustu.»

Kad redzēju, ka svētais vīrs jau posies

mest apmali ap audumu, ko audis,

un tūdaļ savā klusēšanā dosies,

es iesāku kā šaubīdamies ļaudis,

kas šķietas palīgā sev kādu saucam,

kurš tiem visvairāk mīlestības paudis:

«Es redzu, tēvs, sev laiku pretī traucam

un smagi sitam man ar varu spēju

un visu manu dzīvi kopā jaucam;

ir tādēļ labāk bruņoties, cik spēju:

kad mīļās vietas man būs pagaisušas,

lai es ar dziesmām citas nezaudēju.

Tur pasaule, ko rūgtu darījušas

ir bēdas, un tai kalna jundā kaismā

ir domas acis mani pacēlušas.

Un tagad šeit, no gaismas ejot gaismā,

es aizgājis līdz tādai atklātībai,

ka daudziem asa šķitīs garša baismā;

jo bailīgs draugs es esmu patiesībai,

es baidos zaudēt savu dzīvošanu

starp tiem, kas pienākuši nākamībai.»

121 Tad gaisma, atdodama mantu manu,

ko atradis tur biju, iedzirkstījās

kā spogulis, ko saulē degam manu,

124 un sacīja: «Tā apziņa, kas bijās

no savas pašas vai no sveša kauna,

tā bīsies vārda, kas no tevis vijās.

127 Tu melus atsegsi vienmēr no jauna,

ik tava vīzija tiks apgaismota;

kas kraupains ir, lai kasās tas aiz kauna!

130 Ja arī rūgta garša tiks tai dota,

tai tavai barībai, tā tomēr kļūs tam

par dzīves barību, kad sagremota.

133 Tavs sauciens, izlauzies kas vārda gūstam,

kā vējš ir, galotnes kas satricina;

jo neiedomājies tu slavu gūstam.

136 Tādēļ šie riteņi tev rādīt zina

gan kalnā, gan tai baisā bēdu lejā

tik dvēseles, ko slavas aura tina,

139 jo dzīvās dvēseles grib skatīt sejā

tik tādus, kas var piemēru mums rādīt,

kam saknes atklātas ir dzīves skrejā,

142 lai dzīves paraugus tās var sev stādīt.»

Piezīmes

Kad Epafs Fetontam bija teicis, ka tas neesot Saules dels, Fetonts skrēja pie savas mātes par to droši uzzināt, un māte viņu aizsūtījusi pie pašas Saules (sk. E. XVII, 106).

Kristus.

Pamātes Fedras apmelotu, viņu padzina tēvs Tēzejs.

Sk. E. XXIV, 139; Š. XX, 71.

Romā.

Bartolomejs della Skala, kura ģerbonī ir ērglis uz kāpnēm.

Bartolomeja brāli Kangrandi.

Astoņpadsmitais dziedajums

1 Šis spogulis tā savu puķi plūkto

nu baudīja viens pats, un es ar saldu

nu jaucu sava vārda garšu rūgto;

4 kad donna, kura vadīja bez maldu

pie Dieva mani, sacīja: «Vai kalsi

tu ilgi apli, kurā tevi valdu?»

7 Es pagriezos pret mīlas pilno balsi;

bet izteikt visu svēto mīlestību,

ko redzēju, jau nespēj vārdi palsi;

10 un vārdi atņēma man atklātību,

nē, atmiņa, kas augstās sfērās ganās,

tā nespēj turēt prāta apmātību.

13 Tik vien vēl vārdu bija lūpās manās,

lai pasacītu to, ka gars mans kvēlais

bij brīvs no katras citas vēlēšanās,

16 tik mūžības prieks, starojošais, cēlais

bij Beatričes sejā; katrs atzīs:

šai priekā gaist viss drūmais un viss žēlais.

19 Es gaidīju, ko smaidot viņa sacīs;

tad viņa teica: «Pagriezies un klausies;

nav paradīze tikai manās acīs.»

22 Kā tāds, kurš ir no sapņa ārā trausies

un jūt, ka krūtīs liesmas deg tam kvēlas,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x