DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

34 Kā vanags, kuru mednieks aizlidināt

grib gaisā, noņemdams tam acu autu,

sāk galvu grozīt, spārnus savēcināt,

37 šis vīrs ar skatienu, pie manis kļautu,

uz augšu cēla roku cienījamo,

lai mani Dieva žēlastībai ļautu.

40 Viņš teica: «Tam, kurš visu kārtojamo

ir sakārtojis likumpantos svētos,

no redzamā kurš šķīris neredzamo,

43 tam vajadzēja spēkus visur sētos

tā atraisīt, lai viņa dzīvais vārds

vairs bezgalības laukos nemitētos.

46 Tam, kura lepnums dārdēja kā skārds,

kurš pirmais bij starp visiem radījumiem,

tas krita, Dieva taisnīguma skārts;

49 un tā nu sīkākajiem veidojumiem

lemts traukiem būt, kas visu labo nestu,

kurš sevi mēro saviem mērījumiem.

52 Ik mūsu skats, kas radīts ir, lai vestu

pie gaismas mūsu aptverošo prātu

un pāri tam lai staru tīklu plestu,

55 nav spējīgs tikt tām debess lietām klātu,

to bezgalīgais mirdzums dzen un vajā,

tas sevi jūt ik brīdi stādinātu.

58 Un tādēļ taisnīgumā mūžīgajā

tas skats, kas jūsu pasaulei slīd pāri,

to tver kā jūru acs un pazūd tajā;

61 no krasta spēj tas aptvert visu āri

līdz pašam apvārsnim, bet jūras dzīlēs

tas apslēpto spēj apjaust gaužām vāri.

64 Kam tumsa nāk, tas gaismu neizzīlēs,

to tikai biezējoša krēsla laiza,

tas paliks savā indē, miesas spīlēs.

67 Nu tev ir atvērta tā tumsas aiza,

kas aizslēpa tev taisnīgumu dzīvo,

nu atkrīt jautājums, kas tevi graiza;

70 tu sacīji: - Ja Indijā kāds dzīvo,

tad nav tur, kas par Kristu viņam stāsta

un garu tam no neticības brīvo;

73 bet viss no viņa labo darbu klāsta,

viss, ko viņš veicis, cik vien labi spēdams,

ir piepildīts un brīvs no grēku lāsta.

76 Mirst nekristīts viņš, Dievam neticēdams:

kur ir tā taisnība, kas viņu tiesā?

vai grēkojis viņš, labus darbus sēdams? -

79 Kas esi tu, kas, tērpts vēl savā miesā,

jau nāc, lai patiesības graudus vāktu,

ja skats tev vērsts ir taisnībā tik liesā?

82 Tas, kas pie manis smalki runāt nāktu,

ja Svētā Vēsts tam būtu apklususi,

tas šaubīties par brīnumu drīz sāktu.

85 Jūs, lopi, redzat tikai vienu pusi!

Tā pirmā griba, kas ir laba pati,

no sevis it nekad nav atgājusi.

88 Ja tu tai visu labo līdzās stati,

tā nepieņem, ko pati radījusi,

tā starodama visu atdod pati.»

91 Kā stārķis riņķo vēl virs ligzdas klusi,

kad savus bērneļus viņš pabarojis

un tie vēl noraugās uz viņa pusi,

94 tāds bij, šo patiesību izskaidrojis,

šis svētais tēls starp visiem mūžīgajiem,

un tāds es biju viņu uzlūkojis.

97 «Kā dziesmā šai, kas skan pār debess klajiem,

tev nesaprotama tās skaņu dima,

tāds spriedums mūžīgais ir mirstīgajiem.»

100 Tad Svētā Gara liesmu kvēle rima

vēl reiz tai zīmē dižajā, caur kuru

pret romiešiem it visur cieņa dzima,

103 un teica viņš: «Šī ir tā sfēra, kuru

nav sasniedzis neviens, kas neredz Kristu:

es viņa vārdu tavā priekšā turu.

106 Bet redzi: daudzi saukā - Kristu, Kristu! -,

tie tiesas dienā būs tam mazāk tuvu

kā tie, kas nava pazinuši Kristu;

109 tie kristieši, kas nekopj Dieva druvu,

tie kādreiz tiks no mora nolādēti:

tā ir tā mācība, ko šeit es guvu.

112 Nav jūsu valdnieki nebūt tik svēti:

ir viņu grēki visi pierakstīti;

lāsts viņiem, ja tie netaps izdeldēti!

115 Ir slavas vārdi Albrehtam gan vīti,

bet darbi tie, caur kuriem Prāga gruva,

tie drīzi tiks no Dieva pamanīti.

118 Par bēdām Parīzei tā nauda kļuva,

ko viltojis tas vīrs ar nelietību,

tas, kurš no kuiļa ilkņa nāvi guva:

121 to redzēs Dievs, tāpat kā augstprātību,

caur kuru skots un anglis kļuva traki

un apslēpt nespēja vairs negantību.

124 Un ko gan lai par spānieti tu saki

un mīksto baudītāju bohēmieti,

kas allaž pilni bija tā kā maki?

127 Tur redzēsi tu jeruzalemieti,

kam labie darbi tikai vārgi staro,

bet tūkstoš grēku tura viņu cieti.

130 Tu redzēsi, kā nelietība garo

tam vīram, kas pār ugunssalu valda,

kur Anhīss beidza savu mūžu garo;

133 viņš savus burtus īsina un skalda,

lai mazā telpā daudz ko uzrakstītu,

bet netiek vaļā viņš no grēku malda.

136 Tā brāli redzēsi un brāļa svītu

un veco bārdu: abi pūlējušies,

lai divus kroņus dubļiem aptašķītu.

139 Bij Akons, Dionisijs kundzējušies,

nu kaunā redzi tos, kā Urosiju,

par ļaunu zīmogi kam rādījušies.

142 Lai slavējam mēs tādēļ Ungāriju,

kas neļauj ilgāk sev vairs darīt pāri,

un Navarru ar stipro kalnu viju!

145 Cik skaļas žēlas pilda visu āri

no Famagostas līdz pat Nikozijai,

kas izcieš valdinieka posta kāri!

148 Drīz jātrūkst būs tā grēka darbu dzijai.»

Piezīmes

46-48 Lucifers (E. XXXIV, 20).

83 Evaņģēlijs.

101-102 Ērgļa zīmē.

116 Austrijas Albrehta nopostīja Prāgu 1304. r.

119-120 Filips Skaistais, kas mira medībās 1314. g.

122-123 Skotijas karalis Roberts un Anglijas karalis Eduards, kas abi karoja savA starpā.

124 Kastīlijas Ferdinandu.

125 Bohēmijas Venceslavu.

127 Kārli II, Neapoles un Jeruzalemes karali.

131 Federiko II, Sicīlijas karalim (Š. VII, 116); Sicīlija saukta ugunssala sava vulkāna

dēļ.

132 Eneja tēvs, kas, kā stāsta Vergilijs «Eneīdā», miris Sicīlijā ceļā no Trojas uz

Itāliju.

136 Aragonas karali Jēkabu II, Federiko II brāli, kas valdīja no 1291. līdz 1327. g.

137 Federika tēvocis Jēkabs, Majorkas karalis, kas valdīja no 1262. līdz 1311. g.

139 Akons Gambalunga - Norvēģijas karalis. Dionisijs Agrikola - Portugāles karalis.

140 Stefanu Urosiju, Venēcijas monētu viltotāju.

143 No 1301. līdz 1342. g. Ungārijā valdīja Kārlis Roberts.

144 Pret draudošo franču jūgu Navarru sargāja Pireneji.

146 Pilsēta Kipras salā.

147 Anrī II Luziņans.

Divdesmitais dziedājums

1 Kad tā, kas visu zemi gaišu dara,

iio mūsu hemisferas nolaižas

un visās malās izgaist dienas vara,

4 vien debesis no viņas aizdegas

un pēcāk zaigo vizmā klusinātā,

kur daudzās gaismās viena spulgojas.

7 Šī debess pārvērtība bij man prātā,

kad svētlaimīgais beidzot apklusa

pēc visa tiku tikām pārrunātā;

10 jo dzīvās gaismas dziedāt iesāka,

vēl spožāk mirdzēdamas, taču baidos,

ka nespēs to vairs uzburt atmiņa.

13 Ak mīlestība, tu, kas tērpies smaidos!

Kad svētas domas flautās iedveš garu,

kā dedz tu dievišķīgos skaņu klaidos!

16 Kad klusums bija jau caur zvaigžņu baru,

kas sesto gaismu spoži apzaigoja,

pār eņģeļzvaniem pletis savu varu,

19 man izlikās, ka upe burbuļoja,

pār akmeņ akmeņiem kas lejup skrēja

un viļņu pārmērībā mutuļoja.

22 Kā atskan stabule no elpas vēja,

kad skaņas ārā izplūst tai no gala,

vai cītara no pieskāriena spēja,

25 tā tagad it kā strauts pēc ziemas sala,

kad ārā ticis tas no ledus kapa,

no ērgļa kakla vilnīja šī čala.

28 No knābja nākot, balss par vārdiem tapa,

tie dziļi domās bij man jāiesver,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x