DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

bet citas gaida vēl, kad ausīs diena,

un apkārt riņķo, lai to sagaidītu;

40 tā dzirksteļoja gaismiņa ikviena

un citu pulkā kļuva saredzama,

kad nonāca pie kāda pakāpiena.

43 Vistuvākā, šai vietā palikdama,

tik skaidra kļuva, ka es domās teicu:

«Es redzu, nāc tu, mīlu vēstīdama.»

46 Bet tā, ko es kā pavēlnieci sveicu,

tā klusēja un pauda apņemšanos,

un tā es savus vārdus neizteicu.

49 Tad viņa, pavērdamās skatos manos

un redzēdama manu klusēšanu,

man teica: «Raisi savu vēlēšanos!»

52 Tad sāku es: «Es necienīgs, to manu,

lai tavu atbildi es uzklausītu;

bet viņas dēļ, kas raisa vēlmi manu,

55 es tevi uzrunāju, staros tītu,

tu, svētais, teic man iemeslu, kas ļāvis

lai tevi es tik tuvu ieraudzītu;

58 un teic, pirms ceļam kājas esmu āvis,

kam neskan paradīzes simfonija,

kāds spēks to šeit ir klusēšanai kļāvis.»

61 «Tev dzirde mirstīga,» viņš atsacīja,

«tāpat kā skats, tādēļ šeit klusēt nākas,

jo arī Beatriče nesmaidīja.

64 Es nācis šurp no gaismas varenākas

pa kāpnēm svētajām tev darīt prieku,

tev vēsti nest no mūža gaismas bākas:

67 ne mīlā lielākā es iedegts tieku:

deg citās tāda pati mīlestība,

nes katra liesma to ar pilnu sieku;

70 nē, kalpot liek mums augstā žēlastība

tam padomam, pār pasauli kas valda,

to pildīt mums ir vienmēr gatavība.»

73 «Es redzu, svētā gaisma, cik ir salda

jums sekošana prātam mūžīgajam,»

es sacīju, «cik brīvi jūs no malda;

76 bet palīdzi man prātam neskaidrajam:

kā gan tu viena tiki izraudzīta

starp citām uzdevumam dievišķajam.»

79 Un, pirms šī runa bija izsacīta,

ap vidu apkārt gaisma griezties sāka

kā ātra dzirnaviņa, vēja dzīta;

82 man atteica šī mīlestības bāka:

«Tā - gaisma dievišķā, kas manī laužas

kā stars zem manas pašas gaismas vāka,

85 un viņas spēks, kas manā redzē aužas,

tik ļoti mani paceļ, ka es redzu

visaugsto būtību, kas tajā paužas.

88 No viņas līksme nāk, ko sevī dedzu,

un iedegas no mana skata kvēla

tas liesmas gaišums, ko vairs neaizsedzu;

91 bet dvēseli, kas debesīs mīt cēla,

to serafu, kas acīm Dievā veras,

to neskar tava vēlēšanās kvēla;

94 un tādēļ dziļā bezdibenī tveras

tas mūžu lēmums; tici man patiesi:

tas skatam pasaulīgam neatveras.

97 Kad mirstīgajā pasaulē tu iesi,

tad saki to, neviens lai neuzdrīkstas

ar acīm mirstīgām sveikt debess viesi.

100 Tas prāts, kas šeitan kvēlo, zemē tvīkst tas

un dūmos kvēpst; lai no tiem laukā kļūtu,

ir jāizlien no miesas čaulas sīkstas.»

103 Un tad es, pārpilns pazemīgu jūtu,

vairs netiecos, lai prāts ko vairāk smeļas,

un tikai jautāju, kas viņš tāds būtu.

106 «Starp diviem Itālijas krastiem ceļas

no tavas tēvijas netālu klintis,

un šajās klintīs pērkons mīkstāk veļas;

109 pie Katrijas tur ticīgajo ģintis

pirms gadiem klosteri reiz dibināja,

kur Dieva vārdu dzird, ne māņu zintis.»

112 Tā teica viņš, un tad viņš turpināja:

«Tev stāstīšu bez vārda nepatiesa:

tur mani Dieva gars tā spēcināja,

115 ka aizdars bij man olīveļļa liesa,

ka viegli panesu es svelmi, salu,

jo svētas domas ticību man viesa.

118 Par klosteri šo skumjas domas dalu:

tam lemts bij debesis vērst auglīgas,

bet tagad tajā viss jau iet uz galu.

121 Es biju Petrus Damiāns, bet tas

nav vienīgais mans vārds: man ļāva saukties

par Pekatoru tur pie Adrijas.

124 Pēc cepures tās netika man traukties,

ko nes pēc nelieša vēl lielāks maita;

un drīz jau manām dienām nācās raukties.

127 Reiz Svētā Gara kalpiem nebij skaita,

kas izdēdējuši un basām kājām

sev maizi lūdza: diža bij tiem gaita.

130 Bet tagad tie, kas iet uz Dieva mājām,

tie gani modernie grib, lai tos cilā,

jo smagās pakaļas tiem ir par vājām.

133 Mēs tādā veramies kā malkas šķilā:

nekad mums tāda dvēsle nebūs tuva;

Dievs, pestī mūs no brīnuma šī zilā!»

136 Caur viņa balsi katra liesma guva

sev grāciju kā daiļa dejotāja,

ar katru apli skaistākas tās kļuva.

139 Ap viņu nāca tās un apkārt stāja

un palaida tad kliedzienu tik spēju,

ka man no satraukuma sirds vai stāja:

142 Šo kliedzienu es izprast nevarēju.

Piezīmes

; Sk. E. XXX, 3.

?8 Planēta Saturns, kuram valdot zemē bijis zelta laikmets.

107 Apenīni.

109 Kalns netālu no Gubio.

21 Teologs, dzimis pie Adrijas, Ravennā, 1007. g., 1037. g. kļuva par mūku, 1058. g.

tika iecelts par Ostijas kardinālu un bīskapu; miris Faencā 1072. g.

123 Peccator (lat.) - grēcinieks.

[24 Kardināla cepure, no kuras Damiāns atteicās jau pēc diviem gadiem.

Divdesmit otrais dziedājums

1 Es cīnījos ar savu pārsteigumu

un tad pie savas pavadones tvēros

kā bērns, kas bailēs meklē patvērumu;

4 kā mātē glābējā es viņā vēros:

tu māte man, tu drošību man nesi!

pie viņas balss kā upē slīcējs ķēros;

7 un viņa teica: «Debesīs tu esi.

Vai nezini, ka visa debess svēta,

un svēts tavs čuksts, ko izbrīnā tu dvesi?

10 Ja tev jau tagad sirds ir izbiedēta,

ko gan tu teiktu, ja es pasmaidītu,

ja skanētu tev dziesma nedzirdēta?

13 Ja to, kas kliedzienā, tu samanītu,

tai lūgšanā, kas lido elpā plašā,

tu mūžu atriebību iepazītu.

16 Jo debess zobens negriež steigā ašā

nedz lēnām, kā tu ilgojies vai baidies:

viss viņa mērs ir ielikts viņā pašā.

19 Bet tagad līdz man citās sfērās laidies;

tu ieraudzīsi daudzus cēlus garus,

tiem seko līdz, no viņiem neatlaidies!»

22 Un tad es ieraudzīju lielus barus,

tur simtiem sfēru nāca skatos manos

un atspulgoja brīnumskaistus starus.

25 Es stāvēju kā tāds, kas ilgošanos

spiež sevī atpakaļ un nemēģina

ne vārda jautāt saldu jausmu zvanos.

28 Tad krāšņa pērle, ko viskvēlāk tina

spožs vainags tā kā ausmas stari rītu

drīz manas mulsas tīklu vaļā pina.

31 Tā sacīja man: «Ja tu ieraudzītu

to žēlsirdību, kura mūsos kvēlo,

tu savu vēlēšanos izsacītu;

34 bet lai tu savās gaidās nenovēlo

visaugsto mērķi, atbildi tev došu

tai domai, kura virzīta uz cēlo.

37 Tas kalns, pie kura paceļamies košu

Kasīno redzi, savā laikā devis

tas maldīgajiem patvērumu drošu;

40 es Kristus vārdā nežēloju sevis,

es sludināju viņa patiesību,

tās vārdā tagad griežos es pie tevis;

43 es iemantojis tādu žēlastību,

ka pestījis es ļaudis nolādētus

un apkarojis ļauno elkdievību.

46 Šeit ieraugi tu garus izredzētus,

tie bija cilvēki, nu skar tos kvēle,

kas puķes dzemdina un augļus svētus.

49 Šeit redzi Romualdo, kura mēle

nekad nav melojusi, daždažādi

šeit brāļi mīt, kam Dieva vārds nav spēle.»

52 Es viņam teicu: «Jūtas, ko man rādi,

ar mani runādams caur mīlestību,

ka nespēju es klusēt vairs nekādi,

55 tā atvērušas manu uzticību,

ka tā kā roze saulei pretī raisās.

Teic man, vai pelnu es to žēlastību,

58 kas svētajiem kā ziedi pāri kaisās?

Vai redzēšu es skaidru tavu tēlu?

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x