DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

man kājas kāpšanu, bij domai rada

man miesa, kuru doma piepildīja.

37 Tā arī Beatriče mani vada

no laba uz vēl labāku tik spēji,

ka laiks to nemērī, ko viņa rada.

40 Kā pastāstīsi, ko tu pieredzēji,

kad tuvumā tu skatīji šo bāku?

tu gaismas jūrā acis pazaudēji!

43 Sauc mākslu talkā, talantu vai māku,

mēs nespēsim tam ieskatīties vaigā,

tik ticību mēs celsim diženāku.

46 Ja mūsu fantāzija šādā zaigā

nav celties spējīga, lai nebrīnāmies:

nav bijusi vēl acs, kas saulē staigā.

49 Ap Tēvu redzēju es pulcējamies

tā saimi ceturto, ar mīlestību

no viņa svētās dvašas barojamies.

52 Un Beatriče sāka: «Pateicību,

nes pateicību saulei dievišķajai,

kas tev to rādīja ar žēlastību!»

55 Nav tāda dziņa sirdij mirstīgajai

vēl bijusi ar pilnu atdevību

likt svēti trīsēt vēlmei bijīgajai,

58 ar kādu visu savu mīlestību

uz Dievu vērsu, aizmirsusies bija

pat Beatriče, bet šo nevērību

61 man viņa piedeva un pasmaidīja,

un viņas acis, smaidā mirdzēdamas,

man prātu daudzās daļās saskaldīja.

64 Es redzēju, kā, spoži plaiksnīdamas,

mums apkārt šautras likās lokus dedzam,

kur saldas balsis bija sadzirdamas:

67 tā mēness dievieti mēs joztu redzam

un jostu kļūstam vienmēr varenāku,

kad gaiss kā pēlis biezs šķiet visu sedzam.

70 Tais debess augstumos, no kuriem nāku,

ir daudzi dārgakmeņi, skaisti, cēli,

tos vārdā saukt ne zinu es, ne māku;

73 šo gaismu dziesma dega tikpat kvēli:

tam, kam turp laisties spārni necilājas,

lai manā vietā runā akmens tēli!

76 Es redzēju, kā apkārt lidinājās

trīs reizes mums šīs saules dziedādamas,

un tad kā dejotājas, kuras stājas

79 un brīdi klusē, it kā gaidīdamas,

līdz skanēs jaunas taktis, lai ar sparu

tad atkal dejā grieztos nerimdamas.

82 Tad dzirdēju es: «Kad ar savu staru

skar tevi žēlastība, tā, no kuras

tu jūti augam mīlestības varu

85 un kuras degtās liesmas tevī kuras

un tevi pa šīm kāpnēm augšup vada,

pie kurām dvēseles jo cieši turas,

88 vai Dievam gan tā dvēsele būs rada,

kas liegtu vīnu tev no sava trauka

tās slāpes dzesēt, ko šī liesma rada?

91 Tu gribi zināt, kādi ziedi plauka

tam vainagam, kas tavu donnu rotā,

kad tavā priekšā stāv tā cēla, jauka.

94 Es draudzē, Dominika izveidotā,

avs biju, kura zina īsto māju

un turpu dodas domā apspārnotā.

97 Pa labi redzi manu skolotāju,

tas - Ķelnes Alberts; stādīja viņš koku,

es, Toms noAkvīnas, to audzināju.

100 Ja citus zināt gribi, tos ar roku

un runu rādīšu, lai acis raida

visapkārt skatus tev gar svēto loku.

103 T ā liesma nāk no Graciāna smaida,

viņš divas tiesības tā vienot prata,

ka paradīzes prieki viņu gaida.

106 Un tur tas cēlais vīrs, tik jauks no skata,

bij Pēteris, kas savu veltījumu

ar to, kas rakstos sacīts, kopā stata.

109 Sēj piektā gaisma tādu starojumu

no mīlestības, ka to izdibināt

ik cilvēks pasaulē jūt ilgojumu:

112 augsts prāts ir tajā, spējīgs pārliecināt

ar savu dziļi gūto zināšanu -

nav otra vairs, kam dots tik daudz ir zināt.

115 Tam blakus redzi citu mirdzēšanu:

t ā svece miesās vēl ir redzējusi

jau eņģeļus un viņu kalpošanu.

118 Bet tur tai gaismiņā, tur smaida klusi

tā dvēsele, kas Kristus laiku sveica,

tā Augustīnam daudz ko pateikusi.

121 Jau tavas acis garu ceļu veica

no gaismas gaismā līdzi vārdiem maniem,

kas dvēseles šīs svētās visas teica.

124 Lai stāj nu skats pie viena no tiem ganiem,

kas pasaulei tās maldus parādījis

un sirdīs skanēt licis debess zvaniem;

127 viņš mocības un trimdu izbaudījis;

tad viņam Dievs no miesām garu šķīra:

viņš beidzot mūža mieru sagaidījis.

130 Ikkatrā gaismā liesmo dvaša tīra:

tur Isidors, tur Beda, tur Rikardo,

par kuru gudrāka nav bijis vīra.

133 Tur Sigēru - šai liesmā pazīt var to -

vēl aplūko, to domām pārbagāto

un stipri vēlu nāves rokas skarto:

136 uz skolu iedams, tālu daudzināto,

no pakaišiem viņš graudus izlasīja -

Dievs svētī patiesību, viņa krāto.»

139 No debesīm tad saldas skaņas lija:

kā Dieva līgavai liek mosties zvani,

tās garu pacēla un piepildīja,

142 un mīlestību riesa prāti mani,

un dvēsele tai vaļā vērās plati,

viss tajā skanēt skan, un tad tu mani,

145 kā lēni griežas debess slavas rati

un balss ar balsi saskan saderībā,

šī saskaņa ir mīlestība pati,

148 ko rodam debesīs, ne pasaulībā.

Piezīmes

8-9 Kur krustojas ekvators un zodiaks.

13 Zodiakā.

16-18 Ja zodiaka plakne sakristu ar ekvatora plakni, planētas (ieskaitot Sauli) aptvertu tikai šauru zemes joslu un ap ekvatoru viss dzīvais iznīktu no karstuma.

28 Saule.

31 Zodiaku.

33 Pēc pavasara ekvinokcijas.

50 Kas mīt ceturtajā debess sierā.

67 Diānu.

82 Runātājs ir Akvīnas Toms (1225-1274) (99), sholastikas filozofs, kura mācību

katoļu baznīca kanonizēja.

94 Kristīgo svētais (1170-1221), dominikāņu ordeņa dibinātājs.

98 Alberts fon Bolštets (1193-1280), vācu filozofs un dievvārdnieks, Akvīnas Toma

skolotājs.

103 Frančesko Graciāno, 12. gs. mūks un tiesībnieks, sarakstījis t. s. «Decrotum

Gratiani», kur viņš centies saskaņot baznīcas tiesības ar laicīgajām.

107 Pēteris Lombardietis, 12. gs. dievvārdnieks.

109 Bībeles ķēniņš Zālamans.

115 Dionīsijs Areopagīts (1. gs.), pirmais Atēnu bīskaps, ko viduslaikos uzskatīja

par autoru darbam «Par debesu hierarhiju».

118-120 Pāvils Orozijs (4.-5. gs.), autors darbam par pasaules vēsturi; tajā viņš paradān

kā kristietības apoloģēts.

124 Boēcijs (5.-6. gs.), romiešu filozofs, jaunplatonietis, zinātnieks, rakstnieks un valsts darbinieks. Turēdams viņu aizdomās par sazvērestību pret ostgotu valsti Teodorihs ieslodzīja viņu cietumā, kur viņš mira no spīdzināšanas. Cietumā

Boēcijs uzrakstīja savu darbu «Par filozofijas mierinājumu». Viduslaikos viņu uzskatīja par kristieti.

131 Seviļas Isidors (miris 636. g.) - spāņu dievvārdnieks un enciklopēdists. Bēda (ap 673-735) - angļu dievvārdnieks, vēsturnieks un gramatiķis. Rikardo - 12. gs mistiķis.

133 Barbantas Sigērs - 13. gs. filozofs, Averroesa sekotājs, profesors Parīzes universitātē, kas atradās Salmu ielā (rue de Fouarre).

140 Baznīcai.

Vienpadsmitais dziedājums

1 Kurp, cilvēk, tiecies pūliņiem tu saviem!

Cik nepilnīgi ir tie siloģismi,

kas liek pa zemi pērties spārniem taviem!

4 Tīk vienam tieslietas vai aforismi,

cits valdīt grib, cits kļūt par mācītāju,

jo bībelē to saista misticismi,

7 viens tirgojas, cits kļūst par laupītāju,

ir daži nodevušies miesas kārēm,

cits kļuvis vienkārši par slinkotāju,

10 bet es, nu šķirts no pasaulīgām ārēm,

visaugsto prātu skatīju ik lietā,

un debess gaisma lija man pārpārēm.

13 Kad gaismu gaita, kvēlā lokā ietā,

bij punktā sākotnējā nonākusi,

tās nostājās kā sveces savā vietā.

16 Un gaismā, kas bij pirmā runājusi,

es balsi izdzirdu, un smaidīdama

tā teica, liesmu gaišāk iedegusi:

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x