DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

no viņa spoguļa, lūk, stars man krita:

tas nozīmē, ka ieraudzīta tieku.»

64 Tad viņa runāt beidza, un man šķita,

kad viņa gāja lokā baltstarotā,

ka viņai doma nu jau bija cita.

67 Tad jaunu līksmi sejā apgaismotā

man meta gaidīts spožums, starus laužot,

kā rubīns smalks, kad saule tajā rotā.

70 Tur augšā uzdzirkst mirdzums, prieku paužot,

tāpat kā lejā smaids, bet arī dziest tas,

kad skumjas nāk, tam pāri ēnas aužot.

73 «Dievs visu redz, un viņa acis viestas

ir arī tevī,» teicu es, «tu redzi

it visas vēlmes, dvēselē kas riestas.

76 Kādēļ tad tava balss, ar kuru dedzi

tu dziesmas lokus, kas ar liesmām vīti,

un līdz ar sešiem spārniem sevi sedzi,

79 nav gādājusi vēl, lai piepildīti

man vēlmju trauki? Vai gan es to lūgtu,

ja tevī mistu es, kā manī mīti?»

82 «Tas lielais klajš, kas upes sūc, lai tūktu,»

viņš sāka, «izpleties no malas malā,

gar krastiem dažādiem veļ vilni rūgtu,

85 kur ļaudis dažādi pat katrā salā;

ja vienā galā saule spīd virs galvas,

pie apvāršņa tā ir jau otrā galā.

88 Šis klajš man ari sniedza savas balvas,

starp Ebro es un Makru esmu dzimis,

tur augu, tur man dīga pirmās spalvas.

91 Ir pilsētai, kur cēlos nenorimis,

ar Budžeju tie paši garumgrādi,

un asinīs tur dažs labs vīrs ir ļimis.

94 Ja tu man tik daudz uzmanības rādi,

tev teikšu, vārds man bij Folkē, un ļaudis,

kas zināja to, sauca mani šādi.

97 Tāds kaisles spēks nav Bela meitā snaudis

un izlauzies par spīti mirušajiem,

ar kādu savu kvēli esmu paudis;

100 nav bijis tāds starp visiem pieviltajiem

pat rodopietei, tādi moku vaidi

nav dzirdēti nekad starp mirstīgajiem.

103 Bet šeit nav nožēlas, ir tikai smaidi,

jo augstais Spēks šeit visu lemj un vada,

un jācieš nav šeit sirdsapziņas spaidi.

106 Šeit apbrīno to mākslu, kura rada

tik lielus darbus, un to labestību,

caur kuru debesis šīs zemi vada.

109 Bet, lai tu gūtu pilnu apskaidrību,

lai apmierināts tālāk doties vari,

mums nāksies turpināt vēl sadraudzību.

112 Tu zināt gribētu par visu vari,

kas ir tai gaismā, kas man mirgo blaku,

kā dzidrā ūdenī zvīl saules stari.

115 Tur Rahaba nu bauda miera aku,

ar zīmi augstāko tā zīmogota,

un līdz ar mums tā staigā zvaigžņu taku.

118 No debess šīs, kur ēna iepunktota,

kas nāk no jūsus zemes, visu pirmai

tai vēsts par Kristus slavu tika dota.

121 Tā izgājusi cauri cīņu virmai,

to redzam debesīs kā palmu cēlu,

kas kronē uzvaru. Tā slavai pirmai,

124 ko Navins ieguva ar sirdi kvēlu,

no Svētās Zemes atnākt līdzējusi -

to pāvestam es atcerēties vēlu.

127 Tā tava pilsēta, ko radījusi

tā roka, kurš vispirmais Dievu smēja,

un ko ar skaudību tā pildījusi,

130 tā nolādēto puķi izplaucēja,

no ceļa noveda kas avis, jērus

un vilkam gana zizli sameklēja.

133 Pret svētiem vīriem ņem tur stingrus mērus,

tur studēti tiek tikai dekretāli,

bet tukši vārdi neizskaudīs zvērus.

136 Uz to tik tiecas pāvests, kardināli,

līdz Nacaretei neaiziet to domas,

tiem Gabriela spārni pārāk tāli.

139 Bet Vatikans un visi citi Romas

augstizvēlētie posteņi, kas kļuva

par kapu ticībai, tie tirgus somas

142 vērs ciet, kad nāks, kam taisnība ir tuva.

Piezīmes

1 Kārļa Martella (P. VIII, 31) meita.

3 Kārļa Martella dēlam Kārlim Robertam, kura tiesības uz Neapoles karalistes troni uzurpēja viņa tēvocis Roberts (P. VIII, 76).

8 Pret dievību.

25 Trevīzo marka, kas atrodas starp Venēcijas zemēm.

26 Rialto - Trevīzo markas galvenā sala. Brenta, Pjāva - upes Trevīzo markā.

28 Romāno kalns.

29-30 Edzelīno IV da Romāno, Padujas tirāns (E. XII, 110). Kā stāsta, viņa mātei rādījies sapnis, ka viņa dzemdējusi lāpu, kas nodedzinājusi visu Trevīzo marku.

32 Kunica da Romā no (mirusi np 1279. g.) - Edzelīno māsa, kas jaunībā dzīvojusi izlaidīgi, bet vecumā sfikusi dāvāt žēlsirdības dāvanas.

37 No Marseļas Folkē (95).

44 Trevīzo markā.

46 Purvs pie Vičencas, kur 1314. g. Kangrande della Skala sakāva padujiešus, kas izrādīja pretestību Heinriham VII.

49 Rikardo da Kamīno, kas tika noslepkavots 1312. g.

52 Alesandro Novello, Feltro pilsētas bīskaps, kas izdeva gvelfiem ferāriešu emigrantus, kuri tika sodīti ar nāvi 1314. g.

82 Vidusjūra.

89 Upes, starp kuru grīvām atrodas Marseļa.

92 Pilsēta pie Vidusjūras Āfrikas piekrastē.

93 Mājiens zīmējas uz Decima Brūta (Š. XVIII, 101-102) \izvaru jūras kaujā.

95 Marseļas Folkē, provansiešu trubadūrs (miris 1231. g.), kas, kļuvis Tulūzas bīskaps, nežēlīgi vajāja albigiešus - par ķecerību pasludināto tautas masu kustību Dienvidfrancijā.

97 Didonā (E. V, 61).

98 Ar savu mīlestību pret Eneju Didona aizvainoja sava mirušā vira Siheja un Eneja mirušās sievas Kreusas piemiņu.

101 Leģendāra trāķiešu ķēniņmeita Fillida, kas dzīvojusi pie Rodopu kalniem un pakārusies, kad viņas līgavainis, Atēnu ķēniņdēls Demofonts, devies uz dzimteni un neesot ilgi atgriezies.

115 Pēc bībeles leģendas Jērikas mauka, kas paslēpusi Jēzus Navina izlūkus un tādējādi palīdzējusi tam ieņemt Jēriku.

118-119 Viduslaikos uzskatīja, ka Zemes ēnas gals balstās Venēras debesīs.

124 Sk. 115.

126 Bonifacijam VIII, kas nedomā atkarot Palestīnu musulmaņiem.

128 Velns.

130 Florīnu (E. XXX, 74).

134 Pāvesta lēmumi, kuri regulē kanoniskās tiesības un no kuriem garīdzniecība cenšas gūt iespējami lielāku labumu.

137 Pēc evaņģēliskās leģendas Nacaretē ercenģelis Gabriels pavēstījis jaunavai Marijai, ka viņa dzemdēšot Kristu. Pāvests \m kardināli nedomā musulmaņiem atkarot Palestīnu.

Desmitais dziedājums

1 Uz Dēlu vērdamies ar Mīlestību,

kas plūst pa nebeidzamu gaismas staru,

tas pirmais Spēks, kas aptver bezgalību,

4 ir visu radījis, kas trauc caur garu

un telpu dižā kārtībā, ko redzot

spēj katrs nojaust dievišķīgo varu.

7 Cel, lasītāj, sev acīs liesmas dedzot,

ar mani augšup skatu vietā tajā,

kur mijas virzieni, cits citu sedzot;

10 un raudzīties sāc mākslā brīnišķajā,

ko veido meistars, kurš to mīl tik ļoti,

ka acis gremdē darbā paveiktajā!

13 Tai lokā slīpajā, ko tulkot proti,

tur planētām ir riņķošana raita,

lai pasaulei tiek prāti ielīksmoti.

16 Ja nevirzītos slīpi viņu gaita,

daudz spēka debesīs tad tukšā šķiestos

un tuksnešiem tad nebūtu vairs skaita;

19 un, ja tā kaut vai nedaudz sāņus grieztos

no taisnā ceļa, tad nekāda skola

to ļauno neveiktu, kas zemē viestos.

22 Nu paliec, lasītāj, uz sava sola

un nošķir veselo no tā, kas puvis:

tev tas, ko sniedzu, daudz vēl prieka sola.

25 Nu barojies tu pats no tā, ko guvis,

ļauj, lai mans skats to valstību vēl vēro,

par kuras rakstītāju esmu kļuvis.

28 Tā augstā dabas kalpone, kam zvēro

pār zemi skats, lai debess spēks turp lītu,

un kas ar savu gaismu laiku mēro,

31 līdz griežot loku, zvaigžņu ceļiem vītu,

pa spirāli sev gaitu nomērīja,

lai agrāk rādītos ar katru rītu;

34 es viņā iegāju, bet nemanīja

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x