DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

mēs redzam vijamies: aiz spoža valga

ved dvēsles savtīgums kā aitu baru.

118 Mums prieks, kā mērīta tiek mūsu alga

ar mūsu nopelniem, un tādēļ valda

šeit miers un nekliedz nesaskaņa spalga.

121 Zin gādāt dzīvā taisnība, lai salda

ir mūsu ilgošanās un lai briesmas

no ļaunuma tai nedraud un no malda.

124 No balsīm dažādām dzimst saldas dziesmas;

no ciļņiem dažādiem top harmonija

šais riteņos, kur kvēlo Dieva liesmas;

127 gaišs šajā pērlē mirdz Romeo - bija

viņš veicis daudz, lai zemi ziediem postu,

bet nepateicība pār viņu lija.

130 Bet tie, kas meloja, lai viņam kostu,

nu nesmej vairs: nav tam vairs vietas priekam,

kas cita labos darbos redz sev postu.

133 Par sievu katra kļuva valdiniekam

no Berengāra meitām, pateicoties

Romeo, vienkāršajam svētceļniekam.

136 Bet skauģi prata grāfam pieglaimoties,

un divpadsmit tas ņēma desmit vietā

no vīra taisnīgā, līdz projām doties

139 šim nācās vecumā; bij dona cietā

ikkatru dienu viņam jāubago;

gan slavē viņu ļaudis katrā lietā,

142 bet svēruši nav viņa sirdi smago.

Piezīmes

1-2 330. g. Konstantīns Lielais pārcēla impērijas galvaspilsētu no Romas uz Konstantinopoli, t. i, no rietumiem uz austrumiem.

4 Enejs, romiešu ciltstēvs, kas devās no Trojas uz Itāliju un apprecēja Lavīniju

(E. IV, 126; Š. XVII, 28).

10 Bizantijas imperators no 527. līdz 565. g, kura valdīšanas laikā notika romiešu tiesību kodifikācija (Š. VI, 88-90) un ostgotiem tika atkarota Itālija.

17 Romas pāvests (miris 536. g.).

24 Likumdevēja darbu.

25 Justiniāna kara priekšnieks.

32 Romas ērglim.

33 Gibelini, kas impērijas ideju pielāgoja saviem partejiskajiem mērķiem, un gvelfi,

kas karoja pret to.

36 Vergilija «Eneīdas» varonis, Eneja sabiedrotais.

38 Pilsēta Latijā, ko esot dibinājis Eneja dēls Askanijs.

39 Kad trīs Horāciji, romieši, uzvarēja trīs Kuriācijus, albiešus, pār Latiju sāka

valdīt Roma.

40 Septiņi Romas ķēniņi.

41 Sabīnietes tika nolaupītas Romas pirmā ķēniņa Romula laikā; Lukrēcija (E. IV, 128) tika izvarota Romas pēdējā ķēniņa Tarkvīnija Lepnā (E. IV, 127) laikā.

44 Brenns - gailu vadonis 4. gs. p. m. ē. Pirrs - epīru ķēniņš 4.-3. gs. p. m. ē.

46 Romiešu karavadonis 4. gs. p. m. ē.

47 Kvinktijs jeb Cincināts - romiešu konsuls un diktators 5. gs. p. m. ē, slavens ar

saviem stingrajiem tikumiem (P. XV, 129).

48 Deciji - trīs romiešu karavadoņi. Fabiji - romiešu patriciešu dzimta, no kuras slavenākais bija Kvints Fabijs Maksims, kas ar panākumiem cīnījās prot, Hanibalu.

50 Kartāgiešu karavadonis, kas 218. g. p. m. ē. iebruka Itālijā.

53 Scipions - sk. E. XXXI, 116. Pompejs (106-48 p. m. ē.) - romiešu karavadonis un valstsvīrs, 60. g. p. m. ē. kopā ar Cēzaru un Krasu izveidoja triumvirātu.

54 Fjēzolai (E. XV, 57).

58 Uz Viņpusalpu Galliju.

62 Upe, kas ietek Adrijas jūrā dienvidos no Ravennas. Pāriedams Rubikonu 49. g.

p. m. ē, Cēzars uzsāka pilsoņu karu, kura rezultātā viņš saņēma visu varu

savās rokās.

65 Pie Farsālas 48. g. p. m. ē. Cēzars sakāva Pompeju. Pompejs aizbēga uz Ēģipti un tur tika nogalināts.

67 Upe pie Trojas.

68 Trojas varonis, Priama un Hekubas dēls, kas krita cīņā ar Ahileju.

69 Ēģiptes ķēniņš Ptolemejs XII, ko Cēzars gāza no troņa, ieceldams viņa vietā viņa māsu Kleopatru.

71 Uz Spāniju, kur Cēzars 45. g. p. m. ē. pie Mundes sakāva pēdējos pompejiešu spēkus.

73 Par Oktaviānu Augustu (E. I, 69).

74 Cēzara slepkavas (E. XXXIV, 64, 67). Oktaviāns viņus sakāva 42. g. p. m. ē. pie Filipām, un viņi nonāvējās.

75 Pie Modenas Oktaviāns 43. g. p. m. ē. uzvarēja Marku Antoniju. Perudžu viņš nopostīja 40. g. p. m. ē.

76 Sk. E. V, 63.

80 Jānusa tempļa vārti Romā tika atvērti tikai karā.

86 Skaitot no Jūlija Cēzara, trešais ķeizars bija Tibērijs (no 14. līdz 37. g.).

92 Sk. Š. XXI, 82.

95 Kārlis Lielais, franku karalis no 768. līdz 814. g., no 800. g. Romas imperators,

devās palīgā pāvestamAdrianam tā cīņā pret langobardu karali Dezideriju, ko viņš uzvarēja 774. g.

100 Gvelfi, kas cīnījās ar impērijas ērgli Anžū dinastijas interesēs, kurai ģerbonī bija trīs zelta lilijas.

101 Gibelīni.

127 Pērle - planēto Merkūrs. Romeo - Romē de Vilnēvs (miris 1250. g.), Raimunda Berengāra IV (134), pēdējā Provansas grāfa ministrs. Leģenda stāsta, ka Romeo nonācis Berengāra galmā kā nabaga svētceļnieks, savedis kārtībā tā īpašuma lietas un izprecinājis tā meitas četriem karaļiem, bet skaudīgie galminieki viņu apmelojuši. Grāfs prasījis no Romeo atskaiti par viņa īpašumu pārvaldīšanu, tas nodevis viņam savairotās bagātības un atstājis grāfa namu tikpat nabags, kā atnācis. Grāfs sodījis apmelotājus.

Septītais dziedājums

1 «Osanna, sanētus Deus sahaoth,

superillustrans claritate tua

felices ignes norum mcilacoth!»

4 tā atskanēja dziesma sirdij tuvā,

to dziedāja šis gars, un lija sejā

tam dubultgaisma tā kā dāsnā druvā;

7 un viņš un citi sāka griezties dejā

kā dzirkstis; tad ar pagriezienu krasu

tie visi izgaisa man straujā skrejā.

10 Man sāka šaubas mākties. Kam lai prasu

es padomu? Tik mana donna spētu

man slāpes remdināt ar saldu rasu;

13 bet sajutu es bijību tik svētu

pret to, tik pārpilns biju šķīstu jūtu,

ka pacelt acis, likās, nevarētu.

16 Kad manīja tā manu šaubu grūtu,

tā uzstaroja man ar tādu smaidu,

ka es pat uguns liesmās laimīgs būtu,

19 un teica: «Redzu tavu smago spaidu:

kā taisni sodīt taisnu atriebību,

ir tas, ko zināt alksti tu pilns gaidu;

22 bet drīz tu atjautīsi patiesību:

liels spriedums kļūs par ieguvumu tavu,

tik mani uzklausi ar pacietību!

25 Tas vīrs, kurš dzimis nav caur mīlas skavu,

tas, kura griba grožus nepanesa,

ar sevi nolādējis sēklu savu;

28 un tādēļ cilvēkcilti ļaunums tesa,

tā slima gadsimteņu maldos slīga,

līdz Dieva Vārds tai jaunus spēkus dvesa,

31 bij viņa mīlestība bezgalīga,

un daba, tālu klīdusi no viņa,

ar viņu atkal kļuva vienprātīga.

34 Lai skatu apskaidro tev mana ziņa!

Šī daba, vienotā ar radītāju,

bij laba; šķīsta bij vēl katra dziņa;

37 bet savas vainas dēļ tai nava māju

vairs paradīzē: staigāt patiesības

un dzīves ceļu bija tā par vāju.

40 Tās mokas, ko aiz cilvēkmīlestības

pie krusta Kristus cieta cilvēktēlā,

tās mērī taisni visas apgrēcības;

43 bet kliedz par netaisnību kaismē kvēlā

mums sirds, jo par šo cilvēcisko dabu

ir nāves brūces cirstas Dieva dēlā.

46 Viens akts var ļaunu liecināt un labu:

gan Dievs, gan jūdi gribēja šo nāvi,

līdz debess atvērās pār baismo stabu;

49 nu argumenti būs tev diezgan prāvi,

ka taisna tiesa taisnu atriebību

var atriebt. Bet, kā redzam, domās stāvi,

52 tās mezglojas, tu meklē sakarību,

tev grūti sekot līdzi gaitai manai,

ir grubuļains tev ceļš uz patiesību.

55 Tu teic: - Es dzirdu, bet tas saprašanai

par maz: kam šādu veidu nolēmusi

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x