DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

uz otro valstību mūs aizvadīja.

94 Kāds mirdzošs prieks pār manu donnu gāžas!

Pār viņu nemitas tā gaisma lieties,

caur kuru planēta vēl spožāk brāžas.

97 Ja zvaigzne var tā pārvērsties un smieties,

kā rimt var mana daba nevaldāmā?

Šis prieks to dzina jaunā jūsmā slieties.

100 Kā zivis zivju dīķī tīrā, rāmā

trauc pretī barībai ar nerimtību,

kad pienākusi stunda ēdināmā,

103 tā šurpu tūkstoš spožu parādību

es nākam redzēju, un katra sauca:

«Lūk, viens, kas audzēs mūsu mīlestību.»

106 Un katra savu prieku izteikt trauca,

un katra spožāk mirdzēja par bāku,

šis žilbums skata skaidrību man jauca.

109 Ak, lasītāj, ja to, ko stāstīt sāku,

es neturpinātu vairs, zinātkāri

tu izjustu tad vēl jo varenāku.

112 Tad saproti, kā kūsāja man pāri

tā dziņa izzināt šīs parādības,

kas piepildīja plašo debess āri.

115 «Ak, laimei dzimušais, no žēlastības

kam parādās šeit mūžu slavas troņi,

pirms vēl tu aizgājis no pasaulības,

118 ir mūsu galvās debess gaismas kroņi;

ja gribi skaidrību gūt nešaubīgu,

uz brīdi būsim tavi pavadoņi.»

121 Viens gars tā teica seju dievbijīgu,

un Beatriče savukārt: «Ko gaidi!

Teic visu tam ar sirdi paļāvīgu!»

124 «Es redzu, kā tu spožus starus raidi

ar acīm, savā gaismā ieligzdojies,

un vēl jo gaišāk mirdz tās, kad tu smaidi:

127 bet nezinu, kam šeit tu novietojies,

gars cēlais, uz tā debess pakāpiena,

kas bieži svešiem stariem plīvurojies.»

130 Šos vārdus sēju es pie pavediena,

ko gars bij sniedzis man ar sirdi plašu,

pats tagad kvēlodams kā spulga diena.

133 Kā saule, kura paslēpj sevi pašu

aiz gaismas spožuma pārlieku spēja,

kad siltums paņēmis ir zemes dvašu,

136 tā svētais stāvs man brīdi atspīdēja

un zuda augsta prieka starojumā;

un ko viņš, šādi slēpts, man atbildēja,

139 to dziedāšu es citā dziedājumā.

Piezīmes

Zelta un sudraba atslēga - baznīcas varas simbols (Š. 117-129). Pēc bībeles leģendas izraēliešu tiesnesis, kas apsolījis Dievam, ja tas dos viņam uzvarēt amonitiešus, upurēt pirmo būtni, ko viņš satiks. Kā pirmo viņš saticis savu vienīgo meitu.

Agamemnons, kas upurēja savu meitu Ifigēniju, lai dievi viņam piešķirtu ceļavēju karagājienā pret Troju.

Uz saules pusi.

Uz Merkūra debesīm.

Merkūrs.

Saules stariem.

SESTAIS DZIEDĀJUMS

1 Kopš Konstantīns bij ērgļa lidojumu

pret debess gaitu griezis, kuru gājis

bij tas, kurš nesa Dievu vēlējumu,

4 tas, kurš bij Lavīniju priecinājis,

šis Dieva putns pār pār divsimt gadu

bij savu svēto spalvu ēnu klājis

7 pār scepteri, ko arī es tur radu

no rokas rokā gājušu, man priecīgs

bij prāts par to, ka pasauli nu vadu.

10 Es Justiniāns esmu, biju sliecīgs

uz tieslietām, no likumiem es dzēsu

to, kas bij pārmērīgs vai pārāk niecīgs.

13 Pirms taisnību es likumpantos tēsu,

es domāju, ka Kristū tikai viena

ir daba, tā tam jābūt ir, es lēsu.

16 Miers bij ar sevi man kā bieza siena,

līdz Agapits man ceļu parādīja,

caur viņa vārdiem atausa man diena.

19 Es viņam ticēju, un to, kas bija

šai viņa ticībā, es sirdī svēru,

līdz acis īsto skaidri saskatīja.

22 Tiklīdz ar baznīcu es soļus spēru,

tad tikās tam visaugstākajam garam

man darbu dot - es naigi spalvu tvēru;

25 es karot ļāvu savam Belisaram,

Dievs līdzēja tam - «Zīme tā,» es teicu,

«ka miera lietām nodoties nu varam.»

28 Un tā nu es šo savu darbu veicu,

un tagad šeit, kur valda debess prieki,

tev dodams atbildi, es tevi sveicu,

31 lai redzi tu - to redzēt nebūs lieki —,

kā pretī trauc šai zīmei svētākajai

tās sagrābēji un tās pretinieki.

34 Tad lūk, kāds spēks šai zīmei, cienīgajai

visaugstākā no godiem; novēlēja

to mirstot Pallants valstij nākamajai.

37 Tā trīssimt gadu un vēl ilgāk sēja

no Albas savu sēklu nebeidzami,

līdz trīs pret trijiem cīņā šķēpus slēja;

40 bij vīri septiņi, kas valdīdami

pret sabīnietēm un pret Lukrēciju

to vērsa, kaimiņtautas pakļaudami.

43 Tā stipru vērta Romas impēriju,

kas pretī Brennam, pretī Pirram stāja

un satrieca daudz dižu dinastiju;

46 tad slavas godība Torkvātu klāja

un Kvinktiju un daudzus patriciešus,

un Decijiem un Fabijiem tā māja.

49 Šī zīme veica lepnos kartāgiešus,

kas līdz ar Hanibalu pāriet spēja

pār Alpu klintīm: prom tie metās skriešus.

52 Zem tās, vēl jauni gados, triumfēja

gan Scipions, gan Pompejs; tā bij sūra

tam pakalnam, kas tevi izkausēja.

55 Kad likās, bangojošo liesmu jūra

jau taisās dzist, kā debess vēlējusi,

tad Cēzars jaunu ugunskuru kūra:

58 no Varas devās viņš uz Reinas pusi,

un gailu zeme kļuva Romai balva,

tai, kas šo karu bija gribējusi.

61 Tas, ko bij briedējusi viņa galva,

pēc Rubikonas guva lidojumu:

ne mēle spēj to izsacīt, ne spalva.

64 Pret Spāniju viņš vērsa uzbrukumu,

tad viņa rokās krita Farsāla,

pat Nīla dzirdēja tās izmisumu.

67 Viņš atkal Simoentu redzēja,

kur Hektors guļ pēc dzīves ceļa grūta,

un tad viņš Ptolemeju nogāza.

70 Kad zibenīgi Ēģipte bij gūta,

uz rietumiem viņš trauca slavas vēdās,

kur pompejiešu taure skaļi pūta.

73 Par to, kurš vēlāk gāja viņa pēdās,

rej Brūts un Kasijs ellē bezgalīgā

un Modena un Perudža slīgst bēdās;

76 un raud vēl Kleopatra nelaimīgā,

kas vēlējās, lai ņem to nāve spēja,

un čūskai ļāvās brīdī vientulīgā.

79 Līdz Sarkanajai jūrai ērglis skrēja

ar vīru šo, ciet Jānusvārti vērās,

un visā pasaulē miers uzvarēja.

82 Bet viss, pie kā, šo zīmi nesot, ķērās

tie vīri valstībā šai mirstīgajā,

šķiet pārāk tumšs un pārāk viegli svērās,

85 ja raugāmies mēs rokā izstieptajā,

ko trešais ķeizars tur, ja pacenšamies

mēs skaidri saskatīt, ko nes viņš tajā;

88 mēs dzīvo taisnību tur saslienamies

pret netaisnajiem soģiem redzam: cēlās

viņš spīvs, par Dieva dusmām atriebdamies.

91 Šī atriebība jaunu spēku smēlās

ar Titu, un, lai veco grēku skaustu,

tā pāri visai jūdu zemei vēlās;

94 kad langobardu zobi tiecās skaustu

kost Svētai Baznīcai, tad Kārlis nāca,

lai zem šīs zīmes viņu spēkus lauztu.

97 Nu tas, ko iepriekš teicu, lai tev māca,

ka grēkos pagrimušo izlēcieni

it visur bēdas tik un postu šļāca.

100 Ar dzeltenajām līlijām nāk vieni,

bet otrie svēto zīmi kampj kā savu,

ne šie, ne tie nav vērts, ka tu tos cieni.

103 Lai nemēģina gibelīni slavu

zem ērgļa spārniem gūt: Dievs soda tādu,

kas plecos licis netaisnības kravu!

106 Un negūs gvelfi labumu nekādu:

tiem slazdus bīties būs, kas novilkuši

jau lauvām vēl daudz lielākiem ir ādu!

109 Daudz reižu jau ir dēli raudājuši

par tēvu vainu; vai šie cer, ka Dievu

ar savām līlijām būs uzpirkuši?

112 Ar ticību, bez naida un bez nievu

šai zvaigznē mazajā mīt labo garu

viskrietnā draudze; taču pārāk tievu

115 uz augšu īstās mīlestības staru

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x