DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

43 Tas vārds, kas dzīvs bij pat pie moku staba,

šeit atmirdzēs kā pirmā patiesība

tiem ticīgajiem, dvēsele kam laba.

46 Es teicu: «Dziļa mana pazemība

Tā priekšā, kurš tur mani savās delnās,

vislielākā lai Viņam pateicība!

49 Bet sakiet man, kas ir tās zīmes melnās

uz mēness? Tās par Kaina zīmēm saukā;

teic, laimīgs tas, kam nav tās jāizpelnās.»

52 Bij viņas vārdi tērpti smaidā jaukā:

«Ja slēgtus maldus sprostā ieraudzīsi

tu mirstīgos, kas neprot izkļūt laukā,

55 tu nebrīnīsies vairs, jo sapratīsi,

ka prāts nav spējīgs aptvert gara dzīvi:

aiz jutekļiem tam spārni pārāk īsi.

58 Ko pats tu domā, pasaki nu brīvi!»

Es teicu: «Šķiet, tā dažādība rodas

no ķermeņiem, kas gaisīgi un blīvi.»

61 Un viņa: «Redzi, nav tev domas grodas,

nav maldu pelos graudi saskatāmi:

pie patiesības tikt tev neizdodas.

64 Ir astotajā sfērā neskaitāmi

un daždažādi gaismekļi, kas skatam

no daždažādām pusēm ieraugāmi.

67 Ja būtu lemts tik vienam pirmpamatam

riest savus augļus, tad viens vienīgs būtu

tik spēks, kas liktu griezties mūžu ratam.

70 Ja tavu domu pavadā mēs kļūtu,

mēs redzētu tik vienu veidojumu,

mums visi citi pirmpamati grūtu.

73 Un, ja tu izskaidro ar gaisīgumu

to tumšumu uz mēness, tad ir vai nu

viscauri zaudējusi vieliskumu

76 šī planēta, vai arī daudzkārtainu,

kā miesā liesums apakš taukiem krājas,

mēs vērotu tās veidojuma ainu.

79 Šīs abas hipotēzes vienlīdz vājas.

Ja pirmo pieņemam, tad saredzētu

mēs sauli, kad tai mēness priekšā stājas.

82 Bet tā tas nav; tad kā lai ticēt spētu

mēs tam, ka mēness gaisīgs? Aplūkošu,

lai tavus maldus beidzot izkliedētu,

85 nu otru gadījumu. Izplūstošu

viscaur ja neredz gaismu, jāsecina:

tā sastapusi vielu kavējošu,

88 no kuras atlec stars - tas atgādina

mums to, kā priekšmets stiklā atspulgojas,

kam mugurpuses segums ir no svina.

91 Tu sacīsi, ka tumšums izveidojas

tur tādēļ lielāks, ka tai vietā stari

uz otru pusi vairāk atstarojas.

94 No malda šī tu atbrīvoties vari

caur pieredzi: kā avots upi baro,

tā dos tev prasmi visam, ko tu dari.

97 Ir doma īstenībā jāizsvaro.

Starp diviem spoguļiem ja novietotu

tu tālāk trešo, kuram jāatstaro

100 tavs skatiens, un, ja svece apgaismotu

no aizmugures visus trīs, tad vīdēs

it visos liesma, ko tie atspulgotu.

103 Šiem atspulgiem ja skats tavs pāri slīdēs,

būs mazāks tālākais, kā saprast vari,

bet liesma visos vienlīdz spoži spīdēs.

106 Tāpat, kā sniegu kausē siltie stari,

kad, mūs no ziemas važām atbrīvodams,

nāk dienvidvējš un nes mums pavasari,

109 tā katram dīgstam, kas tev domā rodams,

es virsū gaismu raidīšu tik dzīvu,

ka nodrebēsi tu, to uzlūkodams.

112 Pa miera debesīm caur gaismas plīvu

rit ķermenis, kas mūžu sakarībās

nes savu būtību kā spēku blīvu.

115 Bet otrās debesis to esamībās

šķir dažādās, lai katrai savs ir nākums

un visas paustos savās atšķirībās.

118 Ir citiem lokiem jāšķiro šis vākums,

šīs daudzās sēklas visur jāizkaisa

un jānoteic, kāds katrai gals un sākums.

121 Šie orgāni tā visus spēkus raisa

pēc likumiem, no mūžības kas doti:

no augšas ņem tie, apakšā tie taisa.

124 Ir patiesības ceļi daudzzaroti;

liec vērā, kā caur vietu šo es eju,

lai vēlāk pats pa tiem tu staigāt proti!

127 To spēku, kas no augšas nāk uz leju

kā veseris, ko kalējs rokā cilā,

to virza eņģeļi caur loku skrēju;

130 un zvaigžņu debess savā dzīlē zilā

ņem zīmogu no nerimtīgā gara,

kā tēlnieks attēlu kaļ akmens šķilā.

133 Un tā, kā dvēselei liek augstā vara

caur locekļiem, caur pīšļiem atraisīties,

un lieliem mērķiem spējīgu to dara,

136 tā augstais Prāts, kas mūžam nebeidz vīties

virs savas vienības, tas zvaigžņu tēlos

liek savai labestībai izsacīties.

139 Tās saliedēties kausējumos cēlos

liek spīdekļiem ar spēkiem daudzveidīgiem,

ar kuriem tie caur laikiem degs un kvēlos

142 kā acs ar prieka stariem nemitīgiem,

kas sirdī ielejas no pavasara

un nāk no dabas klēpjiem bezgalīgiem.

145 Ne gaisīgums un blīvums zvaigznes dara

16-18

tik dažādas un dod tām kvēli kaismu:

tā ir tā lielā, labestīgā vara,

148 kas līdz ar tumsu rada arī gaismu.

Piezīmes

Kā stāsta Ovidijs «Metamorfozās», argonauti, piestājuši Kolhidas krastā, ieraudzijuši, kā viņu vadonis Jāsons ar ugunīgiem vēršiem ar apsolīto zemi, sēj pūķu zobus un uzveic no pazemes iznākušos karotājus.

Ar mēnesi.

Sk. E. XX, 127, 129.

Arābu lilozofn Averroesa (1126-1198) uzskats.

Pirmpamats (principium farmale) - sholastiskās filozofijas termins, kas apzīmē to veidojošo sākotni, kas piešķir ķermeņiem to atšķirīgās īpašības.

Pa Empireju, dieva mitekli, nekustīgajām desmitajām debesīm, ko Dante saskaņā ar baznīcas mācību novietojis virs Ptolemaja sistēmas deviņām debesīm.

Astotās debesis, t. i., zvaigžņu debesis, ritošo ķermeni šķir dažādās esamībās,

t. i, zvaigznēs un zemākajās debesu sfērās.

trešais dziedājums

1 Tā saule, kura mīlā sildījusi

man bija sirdi, pierādot nu bija

man patiesības seju atsegusi;

4 un manī pārliecība uzdzirkstīja,

es galvu pacēlu ar apņemšanos

nu atzīt to, ko viņa pierādīja;

7 tad nāca redzējums, kas prātos manos

tik cieši iegūlās un dziļi slīga,

ka aizmirsu par savu atzīšanos.

10 Tā, kā no stikla, gluda, caurspīdīga,

vai ūdens, kuram cauri saskatāma

ir smilts, kas apakšā guļ nekustīga,

13 nāk atspulgs, kur tik vāji samanāma

ir seja, ka pat pērle pierē bālā

ir mūsu acij vieglāk ieraugāma,

16 es ļaudis redzēju kā miglas vālā,

un malds man pretējs bij kā tam, kam mīlu

reiz avots dedza kādā teiksmā tālā.

19 Tā savā iedomā es sevi vīlu;

es sāņus vērsos: kur gan nāk šie tēli?

bet saprašanas dzirksti neiešķīlu.

22 Un tad uz gaismu, mirdzēja kur cēli

sejs smaidā vadonei, es skatu laidu

un acis sastapu, kas dega kvēli.

25 «Tu nebrīnies,» tā teica, «ka es smaidu

par tavu domu zēnisko, jo maldi

vēl mētā tevi tā kā viļņi skaidu.

28 Bet saslienies un savas domas valdi:

tās būtnes ir, kas pildījušas nava

to, ko tās pildīt cerējušas saldi.

31 Pie tām lai griežas ticība nu tava;

jo īstā gaisma, kura mieru dod tām,

tās kopā tur, kā bites vieno drava.»

34 Un es ar jūtām, vēlmes sabangotām,

tad pievērsos pilns gaidu parādībai,

.kas klīda starp šīm būtnēm apskaidrotām:

37 «O, gars, kas radīts esi svētlaimībai,

lai mūžīgajos staros prieku krātu,

ko baudīt lemts nekad nav pasaulībai,

40 es būtu pateicīgs, ja uzzinātu

kāds ir tavs vārds, kāds liktens jūs šeit vada

Un ēna atteica ar labu prātu:

43 «Tavs taisnais vēlējumies mūsos rada

to vēlību, kas dzirkst kā spoža lāsa

un mīlestībai augstākai ir rada.

46 Tur pasaulē es biju jauna māsa;

es ceru, ka šai gaismā mūžīgajā

tev mani nenoslēps šī debess krāsa.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x