DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

34 Mums priekšā dega gaismeklis kā lāpa.

Kad gabalu mēs bijām pagājuši,

no ratiem Beatriče ārā kāpa.

37 Tad visi ļaudis, apkārt sastājuši

ap kailu koku, murmināja: «Ādam!»;

bij zari vareni tam izauguši

40 kā pasakainam, neredzētam stādam,

pat visu Indiju ja izstaigātu,

nav koka līdzīga tur milzim šādam.

43 «Tu laimīgs, greif, jo, ja tu mēģinātu

ar knābi palobīt šo saldo koku,

tad tevi vēdergraizes dedzinātu,»

46 tā citi sauca, smejot par šo joku,

un divdabīgais dzīvnieks atbildēja:

«Tur grožus taisnība ar stingru roku.»

49 Un tad tas ratu ilksi augšup slēja,

pie koka apstādamies kā pie nama,

un tad šo vezumu pie stumbra sēja.

52 Kā puķes, kad pār zemi mirdzēdama

krīt lielā gaisma Auna gaismas skavās,

kas staro, debess Zivīm sekodama,

55 rieš pumpurus un katra krāsās savās

steidz dziļi greznoties, pirms saules stari

tās rumakus jūgs citās zvaigžņu pļavās,

58 tā atplauka, kā juzdams pavasari,

pēc zieda ļaudams vērties jaunam ziedam,

šis koks, kam pirmīt kaili bija zari.

61 Tad dzirdēju es ļaudis himnu dziedam,

kas zemes virsū nedzirdēta šķita

un neizprotama pat prātam viedam.

64 Ja attēlot es varētu, kā krita

tās acis miegā, klausoties par Pānu,

tās acis, kuras nāve ciet drīz sita,

67 es miegu gleznotu kā vieglu drānu,

kā šķidrautu, iekš kura sapņiem posties:

no miega nomods šķirts ar sienu plānu,

70 un nepateikt, kad tas no pieres nost ies.

Te pēkšņi, miega autu vaļā sedzot,

man sauca kāda balss: «Ko guli? Mosties!»

73 Kā baltos ziedos ābeli to redzot,

kas debesīs mirdz mūžam nemirstīga

un mirdzot staigā, savu gaismu dedzot,

76 reiz Jānis, Pēteris un Jēkabs slīga

tik dziļā miegā, ka tos augšā trauca

tik vārds, kam vara bija bezgalīga,

79 un tad tie pārsteigumā pieres rauca:

ne Mozus bija vairs, ne Eliāsa,

un meistars, citā tērpā jau, tos sauca,

82 tā klājās man: bij līdzās man tā māsa,

kas mani bij gar upi vadījusi,

un visam apkārt bija cita krāsa.

85 «Kur Beatriče?» jautāju es klusi.

Un viņa atteica: «Zem koka zaļā,

lūk, uz tā saknēm viņa piesēdusi;

88 no tiem, kas bija šeit, vairs tikai daļā

tu vari raudzīties: ar dziļu dziesmu

iet citi turp, kur debesis ir vaļā.»

91 Šie vārdi iedūra man kā ar iesmu

it visos jutekļos, man acis skāva

tik Beatriči tā kā spožu liesmu.

94 Tur sēdot viena, viņa skatiem ļāva

pie ratiem kavēties, kā sargājot

to dārgo mantību, ko tajos krāva.

97 Tad nimfas septiņas šurp atnākot

es redzēju un sapratu, ka tieku

es svaidīts, viņas vārdus uzklausot:

100 «Šai birzī kļūsi tu par iemītnieku

uz kādu laiku un, man līdzi ejot,

visdziļāko tu iepazīsi prieku.

103 Tai pasaulei, kam neceļos tīk klejot,

par mācību, tev nāksies patiesību

tērpt vārdos un par pieredzēto dzejot.»

106 Es ceļos nometos ar padevību,

bij mana griba viņai pakļāvusies,

es viņā lūkojos ar uzticību.

109 No lietus mākoņa nav izšāvusies

tik spēji uguns spožās zibens strāvās,

kad visa debess tumši nomākusies,

112 kā Jupitera putns lejup šāvās

un koka mizu, zarus sašķaidīja

un ratus, kas pie stumbra cieši kļāvās,

115 kā vētra kuģi viļņos sašķobīja.

Tad kāda lapsa metās slavas ratos,

tā ļoti neglīta un kārna bija;

118 tik badīga tai kāre dega skatos,

tik nadzīgi tā ratus pārmeklēja,

tik grēku pārpilna tā bija, ka tos

121 ar dusmām mana donna pieminēja,

un no šiem viņas vārdiem kā bez galvas

tā, ko vien nagi nesa, projām skrēja,

124 vairs nekāroja nepelnītas balvas.

Tad atkal ērglis nolaidās uz ratiem,

un tajos atstāja tas savas spalvas.

127 Man brīnums bij par šādiem dīviem skatiem;

tad sauca balss: «Mans kuģi, šādu kravu

būs grūti vest pa viļņiem augstiem, platiem!»

130 Tad zeme vaļā vērās, un caur lavu

starp riteņiem baiss pūķis ārā šāvās,

caur ratiem izdūra tas asti savu;

133 tad ļaunā aste atpakaļ tam rāvās,

tas bēgdams uzšļāca vēl dūmu stabu

un līdzi trauca akmeņmasas prāvās.

136 Kā pavasaris, modinādams dabu,

ar zāli zemi klāj, tā spalvām klājās,

kas dāvātas ar nodomu bij labu,

139 nu svētie rati, spalvām izrotājās

gan riteņi, gan ilksis - brīnumsalā

tā nenotiek, kā šeit viss risinājās.

142 Un, kad šī pārvērtība bija galā,

tad ārā izauga no ratiem galvas:

virs ilksīm trīs, un viena katrā malā.

145 Tām trim kā vērsim ragi bij un spalvas,

viens pats tām četrām rags tik pierē bija:

kāds zvērs! vai tādas bija ērgļa balvas?

148 Kā kalnā pili - skats mans ieraudzīja

uz zvēra lepni sēžam kādu mauku,

kas savu klēpi lēti piesolīja

151 kā kumosu jo gardu un jo tauku

tam milzenim, kurš viņai blakām bija,

tam viņa deva dažu buču jauku.

154 Kad baudkāri man viņa uzsmaidīja,

tas viņu grāba un šo pavedēju

no galvas līdz pat kājām noslānīja;

157 un tad, pilns aizdomu un dusmu spēju,

tas ar šo zvēru aiztrauca pa lauku

un cauri mfcžam, tā ka neredzēju

160 ne vairs šo briesmoni, ne arī mauku.

Piezīmes

2 Kopš Beatričes nāves.

8 No Mīlestības, Cerības un Ticības (Š. XXIX, 122-126).

38 Bībeliskais laba un ļauna atzīšanas koks, kura aizliegto augli ēda Ieva un Ādams.

Dante to pārvērš par impērijas simbolu.

49 Krusta simbols.

65 Argusa acis. Kā stāsta Ovidijs «Metamorfozās», Merkurs, stāstīdams par Pānu un nimfu Sīringu, iemidzinājis un pēc tam nogalinājis simtacaino Argusu, kas pēc Junonas pavēles neaizmigdams sargāja Io, kuru bija iemīlējis Jupiters.

73 Kristu, kas bija pārvērties ābelē.

78 Kristus izsauktais vārds.

97 Septiņi tikumi.

112 Ērglis, kas simbolizē tos Romas imperatorus, kuri vajāja kristietību.

116 Ķecerība pirmajos kristietības gadsimtos.

126 Bagātības, ar kurām kristīgie ķeizari apveltīja baznīcas, un galvenokārt

«Konstantīna dāvinājums» (E. XIX, 115).

131 Velna simbols.

142 Apokaliptiskais zvērs, par kuru pārvēršas bagātībās ieslīgusī baznīca.

149 Pāvestu simbols.

152 Francijas karalim Fīlipam IV, kas reizēm brāļojās ar Bonifaciju VIII, bet beigās

to smagi apvainoja (Š. XX, 86).

TRĪSDesmit trešais dziedājums

1 «Deus, venerunt gentes,» stāvēdamas

ap Beatriči, domās nogrimušo,

tad sievas psalmot sāka raudādamas;

4 kad viņa skatu cēla noskumušo,

tik nedaudz mazāk bāla viņa bija

par Mariju, pie krusta pieplakušo.

7 Tad viņa piecēlās un aizvadīja

ik vārdu it kā tālā nākotnē,

un uguns krāsa viņai pāri lija:

10 «Modicum, et non videbitis me;

et iterum,» un viņa māsām māja,

«Modicum et vos videbitis me.»

13 Sev priekšā viņa sievas pulcināja,

un viņas skatiens, kas ar manu mijās,

pie Stacija un donnas aicināja.

16 Un, kad nu visi ceļam sarosījās

un sāka iet, es sajutu, ka Stacijs

ar rāmu prātu manī noraudzījās.

19 Es gaidīt gaidīju, ko viņš man sacīs,

pret viņu visus savus prātus sliedams,

un uzmanība dega manās acīs.

22 Viņš sacīja, ik vārdu mezglā siedams:

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x