DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

tev stunda gaismā celt, kas tevī smacis,

pirms atmiņa būs Lētā izzudusi.»

13 Man mulsumā un bailēs spēks bij placis,

tik vārgs bija tas «jā», ko izčukstēju,

ka sadzirdēt to spēja tikai acis.

16 Kā loks, kas saspringts ir ar spēku spēju,

lūst, pirms uz mērķi bulta lidojusi,

es sabruku, jo panest nevarēju

19 vairs smago nastu, nopūtas tik klusi

es dvesu, asaras pār vaigiem lija,

un balss man bija it kā pamirusi.

22 Tad vaicāja tā: «Kādi grāvji bija

tev priekšā, kad uz labu tevi saucu?

Teic, kādas važas tevi sasaistīja?

25 Par velti tevi modināt es traucu

no apreibuma, sāpēs neizciestā,

par velti miegu tev ar sapņiem jaucu.

28 Kam malies tu un mīcījies kā piestā?

Teic man, kāds jaukums tevi vilināja,

ka piepūties kā rubeņgailis riestā?»

31 Balss rūgtā nopūtā gandrīz man stāja,

zem smagās nastas it kā saļimusi,

un lūpas vārdus tikko izrunāja,

34 kad raudādams es teicu: «Pārņēmusi

bij mani laicība ar saviem priekiem,

kad jūsu seja bij man izgaisusi.»

37 Tad viņa: «Veltīgi ir vaininiekiem,

kad stāv tie taisnā tiesātāja priekšā,

slēpt kaunu dziļāko aiz sekliem niekiem.

40 Bet, ja tie sevī ieskatīties iekšā

līdz galam ļauj caur atzīšanos grūtu,

ir viņam žēlsirdība slēpta riekšā.

43 Lai tev par taviem maldiem kauns nu būtu,

lai sirēndziesmas, saldiem valgiem vītās,

vairs tevi savā varā neiegūtu,

46 svied vējā asaras un izvētī tās

un mani uzklausi: uz citu pusi

sauc tevi manas miesas apbedītās.

49 Ne daba nav, ne māksla priecējusi

tā tevi kā mans veidols: sirds tev kaisa

tai sārtā, ko tā sev bij sakūrusi;

52 bet, ja tev prieks visaugstākais jau gaisa,

man mirstot, kas gan pasaulē vēl tajā

joprojām tevī ilgošanos raisa?

55 Kam ļāvi maldiem, lai tie tevi vajā?

Kam tu tik vēlu skatus šurpu raidi,

lai augšup tiektos dzīvē mūžīgajā?

58 Kādēļ tik drīz tu spārnus zemē laidi?

Vai tu vēl sitienus, vai meičas skaistas,

vai citu prieku garām čaukstam gaidi?

61 Vai nezini, kā, rokās satverts, gaist tas?

Jauns putnēns kliedz, līdz uzdod tam pa knābi,

uz vecu veltīgi tiek bultas laistas.

64 Cik vērts ir tas, ko savās rokās grābi?»

Šis jautājums man smagāks bij par sodu,

kā norāts bērns es galvu liecu slābi.

67 Un viņa turpināja: «Pacel zodu,

lai sāpi to, ko j uti klausīdamies,

vēl dziļāku es tavās acīs rodu!»

70 Kā spēcīgs ozols, sīksti pretodamies,

ar visām savām saknēm zemē turas,

kad vēji liec to, nikni plosīdamies,

73 tā negribot es cēlu acis, kuras

aiz kauna bija skropstām aizsegušās:

es jutu, kā ik vārds man sirdī duras.

76 Kad skatienam tās bija pacēlušās,

es redzēju, ka būtnes dievišķīgās

jau ziedus kaisīt bija mitējušās;

79 un Beatriče acis debešķīgās

prot radījumu vērsa apklusdama,

kas cēlies bij no sēklas divdabīgās.

82 Zem plīvura, aiz upes stāvēdama,

bij viņa skaistāka par sevi pašu,

šai skaistumā it visus pārspēdama.

85 Un kā ar nātres pieskārienu ašu

tā nožēla, kas mokās pieri dauza,

man krūtīs ielija ar vilni plašu.

88 Un vainas apziņa tā mani grauza,

kauns svelošs tā man visus prātus jauca,

ka zemē kritu, kad tā mani lauza.

91 Kad spēcinot sirds mani augšup trauca,

bij kāda donna klāt man pienākusi,

«Pie manis turies tik!» tā viņa sauca.

94 Līdz kaklam mani upē ievilkusi,

vieglītiņām tad viņa veda mani

sev līdz uz svētlaimīgā krasta pusi.

97 «Asperges me,» šis vārds kā saldi zvani

no viņas malas pretī atskanēja:

man likās, sargot stāv tur debess gani.

100 Tad daiļā donna galvu iegremdēja

man upē, un to ūdeni es dzēru,

kas atvērtajā mutē ietecēja.

103 Kad peldināts es acis vaļā vēru,

es biju dejotāju pakļautībā,

no viņām katru es ar rokām tvēru.

106 «Mēs nimfas - šeit, mēs zvaigznes bezgalībā:

pirms Beatriče sāka dzīvi savu,

par kalponēm tai kļuvām mīlestībā.

109 Bet, lai tu redzēt spētu viņas slavu,

vispirms trīs sievas tavas domas sijās,

lai gaismai asinātu skatu tavu.»

112 Tā teica tās un dziedot dejā vijās

un tad pie greifa krūts man doties ļāva,

uz kuru Beatriče noraudzījās.

115 Caur manām acīm izskrēja kā strāva,

kad atkal smaragdu tās ieraudzīja,

no kura Amors man ar bultām šāva.

118 Kā liesmas tūkstoš vēlēšanās lija

man krūtīs, acs kad viņu uzlūkoja,

bet viņas skats pie greifa siets tik bija.

121 Kā saule spogulī tā atspulgoja

tās skatiens dīvo dubultradījumu

un atstarojot to tā pārveidoja,

124 ka izbrīnā par šādu iznākumu,

par šādu pārvērtību nemitīgu

slēpt nespēju vairs savu apjukumu.

127 Un, kamēr, pilna jūtu pretrunīgu,

man dvēsele šo ēsmu nobaudīja,

kas sātinot to dara nesātīgu,

130 mans skats trīs cēlas sievas ieraudzīja,

kas šķita pašas debess izredzētās,

tās apkārt eņģeļratiem deju vija.

133 «Vērs, Beatriče, savas acis svētās,»

tās dziedāja, «pret uzticamo tavu,

kas tevi saucis mokās nedzirdētās!

136 Ļauj sev un visai radībai par slavu,

lai veras viņš nu tavā skatā brīvā,

lai redz nu otro skaistumu viņš tavu!»

139 Ak, spožums kvēlais, gaisma mūžam dzīvā!

Kurš gan, ja tas no dievu akas dzēris

vai Parnasā ir vēries ēnu plīvā -

142 kurš būtu gan vēl muti vaļā vēris,

kurš mēģinājis sacerēt vēl dzeju

un debess harmoniju pantos tvēris,

145 kad brīvi gaisā atsedzi tu seju?

Piezīmes

Eņģeļi.

Pret greifu (Š. XXIX, 107).

Matilde.

«Apslacini mani» (lat.) - kāda psalma vārdi.

Lētā.

Sk. Š. XXIX, 130.

Sk. Š. I, 23.

Mīlestība, cerība, ticība (Š. XXIX, 122-126).

Trīsdesmit otrais dziedājums

1 Tik ļoti bij man skati iztvīkuši

pēc desmit gadu ilgas gaidīšanas,

ka citi jutekļi bij pamiruši;

4 tiem nebija vairs savas noteikšanas;

tiklīdz es ieraudzīju svēto smaidu,

tā tīklā atkal bija jūtas manas;

7 kad es ar varu acis lejup laidu

no dievēm šīm, tad sacīja man viena:

«Tev grūti panest būs šo gaismas spaidu!»

10 Vismirdzošākā tā man bija diena,

man acis bij kā saules apžilbušas,

kad visa miesa bij kā mēma siena.

13 Kad tās ar nedaudzo bij apradušas

(«ar nedaudzo» es saku, salīdzinot

ar daudzo, ko tās bija uzņēmušas),

16 pa labi redzēju, kā svētkus svinot,

es slavas pulku - skatus saules gaismā

un septiņās šais liesmās iekveldinot.

19 Kā kareivji, kad draud tiem nāve baismā,

griež apkārt karogu un izmisuši

zem vairogiem bēg projām trauksmē kaismā,

22 tā, atkal gaismas lokā ienākuši,

tie, kas bij priekšgalā, nu garām gāja,

pirms rati bija ilksis pagriezuši.

25 Pie riteņiem tad arī sievas stāja,

greifs sāka vilkt uz priekšu svēto nastu,

bet solis tam pat spalvu necilāja.

28 Tā daiļā donna, kas uz viņu krastu

bij mani vedusi, un Stacijs sauca

nu mani abi, lai es vietu rastu.

31 Un, kad caur dižo mežu rati brauca,

kurš tukšs bij Ievas dēļ, ko čūska krāpa,

mums pretī svētas eņģeļbalsis trauca.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x