DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

tad Vergilijs, pret mani vērsies, teica:

124 «Nu liesmu laicīgo un mūžīgo

tu redzējis, mans dēls; tu esi vietā,

aiz kuras neteikšu tev vairs neko.

127 Pats stāvi nu uz pamata šī cietā,

un es vairs ne kā vadonis šeit stāvu

pēc apļa šī, ar tevi kopā ietā.

130 Kā prazdams, tevi vedu, iet tev ļāvu,

līdz gaiši kļuvuši tev pašam skati:

tev nebūs ceļu šauru vairs, ne stāvu.

133 Nu ej, kur pretī brauc tev saules rati,

ej, veries krūmos, zālītēs un ziedos,

ko rada šeit no sevis zeme pati!

136 Līdz balvu šo tev skaistās acis iedos,

kas raudot mani sauca reiz pie tevis;

tad klausīsies tu donnas vārdos viedos.

139 Ko vien es varējis, tev esmu devis;

nu tava griba kļūs par pavadoni,

un atbildes tu smelsi pats no sevis;

142 es galvā lieku mitru tev un kroni.»

Piezīmes

1-2 Jeruzalemē.

7 «Svētlaimīgi, kam tīra sirds!» (lat.).

37 Kā stāsta Ovidijs «Metamorfozās», jauneklis Pirams, domādams, ka viņa iemīļoto Tisbi saplosījusi lauvene, nodūris sevi ar šķēpu. Kad atsteigusies Tisbe, viņš, dzirdēdams tās saucienu, pēdējo reizi atvēris acis. Mīklenāja koks, kas bijis ap- slacīts Pirama asinīm, pildījies ar sarkanu sulu.

58 «Nāciet, mana tēva svētītie!» (lat.).

101 Darbīgās dzīves simbols, pirmtēls Matildei, ko Dante sastapa Zemes Paradīzē.

104 Kontemplatīvās dzīves simbols, pirmtēls Beatričei.

115 īstā, augstākā svētība.

Divdesmit astotais dziedājums

1 Tā pametu es stāvo klinšu sienu

un gāju Dieva mežā biezā, dzīvā,

kas skatam aizkrēsloja jauno dienu;

4 pa lauku lēnām gāju gaitā brīvā

un jutu sirdi trīsam saldā jūsmā,

kad smaržās veldzējos un lapu plīvā.

7 Un maiga vēsma nemainīgā plūsmā

man pieri skāra tā kā elpa rēna,

kas sajūtama liegā vēja pūsmā.

10 bij lapās manāma tik trīsa lēna,

un visas tās uz vienu pusi sliecās,

no svētā kalna krīt kur pirmā ēna;

13 un tomēr tās tik ļoti nenoliecās,

ka putni, savai mākslai kalpodami,

kā traucēkli to justu skaņu priecās;

16 tie pirmās stundas sveica dziedādami

starp zariem, kas tos slēpa teltī zaļā,

ar savām lapām basu piedūkdami;

19 tāpat dzied pīnijās tie balsī skaļā

pie Kjasi, kad pār visu Itāliju

široko skrien, ko Eols laidis vaļā.

22 Jau lēnā gaitā aizsoļojis biju

tik tālu mežā, ka vairs neredzēju

to vietu, kurā iegājis es biju;

25 un tad es tālāk tikt vairs nevarēju:

man priekšā bija strauts; uz kreiso pusi

tā viļņi lieca zāli. Neticēju,

28 ka ūdens var tik skaidrs būt: uz pusi

tik tīrs tas nav nekur virs zemes - šajā

neko nav dzelme acīm aizslēpusi,

31 kaut arī tumšs tas ēnā mūžīgajā,

ko biezās lapotnes tam pāri klāja:

ne saule neiespīd, ne mēness tajā.

34 Kaut kājas stāvēja, bet acis gāja

man pāri upītei uz viņu pusi,

kur maigie bērzi raibās rindās stāja;

37 te parādījās piepeši un klusi,

jebkuru citu domu aiztraukdama,

kā brīnums, kuru sirds nav gaidījusi,

40 man donna, kura gāja dziedādama

pa pļavu ziedošo un pavasari

un savā ceļā puķes lasīdama.

43 «Ak, daiļā donna, tu, ko mīlas stari

ir apvijuši, ja ar skatu savu

par savu sirdi liecināt tu vari,

46 pie strauta pienāc, staigājot pa pļavu,»

es viņai teicu, «man to prieku dari,

lai varu dzirdēt dziedāšanu tavu!

49 Man šķiet, ka rotājās reiz saules stari

tāpat ap Prozerpīni, pazaudēja

kad māte viņu, viņa - pavasari.»

52 Un tad kā dejotājai pavīdēja

tai pagriežoties kājas cieši kļautās,

un cēli savu augumu tā slēja;

55 tai rokās bija puķes tikko rautās,

un skats tik kautri zemē nodurts bija

kā jaunavai, kam drīz būs jāiet tautās;

58 un manu lūgumu tā uzklausīja

un steidzās šurp, lai kļūtu saprotama

man dziesma, kura saldās skaņās lija.

61 Pie skaistās upes viļņiem nonākdama,

tā seju pavērsa uz manu pusi,

man balvai savas acis paceldama.

64 Šķiet, tāda gaisma nav pat mirdzējusi

zem skropstām Venērai: tik neparasta

šīs donnas acīs staroja tā klusi,

67 kad viņa smaidīja no otra krasta,

ar roku vairāk krāsu savākdama

par bagātību, kas šais ziedos rasta.

70 Tik upīte, trīs soļus mērīdama,

mūs šķīra, taču Hellespontu nīdis

nav vairāk Leandrs, kad pārvarama

73 bij viļņos vētra, lai, kad rīts būs svīdis,

viņš tiktu atpakaļ, kā es šo strautu,

kas neļāva, lai pilns top laimes brīdis.

76 «Jūs, jaunatnācēji, jums rūpju skautu

es redzu seju, gauži mulsinātu,»

tā teica; «bet, lai atgūties jums ļautu

79 un visas jūsu šaubas kliedinātu,

nāks gaisma jums no psalma Delectasti,

kas atbrīvos no miglas jūsu prātu.

82 Un tu, kam palikuši nesaprasti

bij manas dziesmas vārdi, teic, ko vēlies

tu dzirdēt vēl?» - «Man liekas neparasti,»

85 es atbildēju, «ka šis mežs, kas cēlies

kā brīnums, vējā zuzina ik zaru:

tas runā pretī ziņām, ko es smēlies.»

88 Tad viņa: «Teikšu, kas tā ir par varu,

kas tavu izbrīnu ir raisījusi,

lai tavas acis atkal skaidras daru.

91 Tā labestība, kura radījusi

ir cilvēkus, to mieram mūžīgajam

par ķīlu vietu šo tiem dāvājusi.

94 Šeit ieiet lemts tik retam laimīgajam:

šos saldos priekus iemainīt pret bēdām

ir ticis ļaužu prātam grēcīgajam.

97 Lai izgarojumi ar savām vēdām,

kas kopā biezē, mitrumu lai sētu,

un, cik vien var, iet siltumam pa pēdām,

100 tos cilvēkus, kas mīt šeit, netraucētu,

prom aizgaina ikkatru tvaikojumu

šis kalns, kas veido it kā milzu sētu.

103 Bet, tā kā līdz ar pirmo debess jumu

gaiss griežas un uz vienu pusi tiecas,

ja kaut kas nepārtrauc šo riņķojumu,

106 šai virsotnē, kas dzīvā gaisā sliecas,

ir nemitīga pūsma sajūtama,

no kuras mežā lapas šalcot liecas;

109 ik zāle, puķe, smaržu dvašodama,

ar dzīvu spēku gaisu piesātina;

to izsēj smarža, apkārt riņķodama;

112 un zeme, ja to debess pagodina,

ja cienīga tā misiju veikt šādu,

visdažādākos augus izdzemdina.

115 Lai nebūtu jums brīnumu nekādu,

kad, neredzot ne reizes ziedu plauku,

bez sēklas uzdīgstam jūs redzat stādu!

118 Un zini, iedams pa šo svēto lauku,

ka tas ir pilns ar sēklām neskaitāmām

un daudz to augļu neredzētu, jauku.

121 Šis ūdens satecējis nav no lāmām

nedz, tvaikiem dziestot, krājies masā blīvā

kā visām zemes upēm straujām, rāmām;

124 no avota tas iztek, mūžam dzīvā,

ar ūdeni šo pilnām pieliedēties

ļauj divām upēm Dieva griba brīvā.

127 Ja Lētā labpatiks tev atveldzēties,

tev zudīs katra atmiņa par grēku;

bet Einoja liks labo atcerēties.

130 Lai spētu izjust tu šī ūdens spēku,

tev tas no abām upēm jānobauda,

kad atstājis tu esi pasauls ēku.

133 Lai garša brīnišķā tev mēli glauda!

Un, kaut ar tas tev slāpes dzesinātu,

ne visu vēl tev mana mute pauda,

136 tev vēl ko dāvāšu ar labu prātu,

gan nav to mani vārdi solījuši,

bet ceru, tu to labprāt uzzinātu.

139 Tie, kas jau sendienās ir dziedājuši

par zelta laikmetu, tie par šo vietu

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x