DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

kā metāli vai stikls krāsns kvēlē.

139 «Uz augšu tiksit jūs, šeit pagriežoties,»

viņš sacīja un mums ar roku māja,

«jo šeit iet tie, kas grib uz mieru doties.»

142 Šis mirdzums tā man acis žilbināja,

ka diez vai ceļu es vairs samanītu,

ja priekšā nebūtu man skolotāja.

145 Kā maija dvesmu, kura vēstī rītu,

kad izgājusi tā caur Arkādiju,

ar ziedu, zāļu smaržām piepildītu

148 es pierē liegu vēsmu samanīju,

kā skārusi to būtu mīlestība,

un smaržojam es jutu ambroziju.

151 «Ir svētlaimīgi tie, kam žēlastība

ir īsto mēru ielikusi sirdī,»

balss teica: «nemocīs tos pārmērība,

154 jo valgme vajadzīgā tik tos dzirdī!»

Piezīmes

10 Forēzes māsa.

14 Paradīzē.

19 Bonadžunta Običāni - Lūkas dzejnieks, Sicīlijas skolas pārstāvis, miris ap

1300. g.

21 Pāvests Martins IV (no 1281. līdz 1285. g.), pēc tautības francūzis.

29 Pilas Ubaldīns - dižciltīgās del Mudžello dzimtas pārstāvis, Pilas pils īpašnieks,

kardināla Otaviāno deļji Ubaldīni (E. X, 119) un Ugolīno d'Aco (Š. XIV, 105) brā-

lis. Bonifācijs Fjeski - Ravennas arhibīskaps no 1274. līdz 1295. g., bet viņš no

tik daudz baroja savu draudzi ar garīgu barību, cik savus draugus ar gardiem

ēdieniem.

30 Ar mācītāja zizli.

31 Markēze deļji Arguļjozi no Forlī bijis liels dzērājs; ja kāds viņam pārmetis šo ne-

tikumu, viņš teicis, ka viņam vienmēr slāpstot.

37 Komentatori identificē Džentuku ar Džentuku Morlu, pret kuru Dantem, dzīvojot

Lukā (1308. vai 1315. g.), bijušas siltas jūtas.

79 Florencē.

116 Zemes Paradīzē.

121-123 Kā stāsta Ovidijs «Metamorfozās», kentauri, piedzērušies Pirifoja kāzās, gribējuši

nolaupīt sievietes, bet Tēzejs ar saviem biedriem viņus pieveicis.

125-126 Bībelē stāstīts, ka Gedeonam vajadzējis izvēlēties vīrus cīņai pret madianitiešiem;

viņš izraudzījies tos, kas, dzerdami no avota, nemetušies ceļos.

Divdesmit piektais dziedājums

1 Nu mundrāku mums soļi sita takti:

jau atstājusi dienasvidus loku

bij saule Vērsim, Skorpionam - nakti;

4 kā tāds, kas soļo, nevairoties moku,

un, redzot kaut vai mūdžus pretī lienam,

ik šķērsli projām vāc ar drošu roku,

7 mēs augšup kāpām ik pa pakāpienam,

aiz muguras cits citam turēdamies:

šai šaurumā mums jāiet bij pa vienam.

10 Kā stārķulēns, kas, lidot vēlēdamies,

stāv ligzdā, plezdams savu spārnu pāri,

un tad tos nolaiž, nokrist baidīdamies,

13 tāds biju es ar savu jautātkāri:

te bija iekveldēta tā līdz gailei,

te atkal dzisa, lūpām trīsot vāri.

16 Kad nonācām līdz jaunai klinšu ailei,

tēvs teica man: «Laid vaļā vārdu loku,

ko esi savilcis līdz bultas smailei!»

19 Tad jautāju es, atceroties koku:

«Kā šeit, kur barība nav vajadzīga,

var ļaudis dilt un bads tiem kļūt par moku?»

22 «Vai Meleagram nebij liktenīga

tā pagale, kam dziestot līdz tas dzisa?»

viņš atteica, «līdz nāves cisās slīga.

25 Kā tava būte, dvēsele it visa

tev rādās spogulī, tā atspulgojas

šais ēnās dzīvība, kas dzīvē risa.

28 Lai cietais auglis ātrāk sagremojas,

dos tagad Stacijs savu skaidrojumu,

līdz prāts no šaubu mizas atbrīvojas.»

31 «Sniegt nespētu es mūžu skatījumu,»

tam Stacijs atteica, «ja griba tava

man neuzliktu to par pienākumu.»

34 Tad sāka viņš: «Lai san kā bišu drava

tev dvēsele, kur ilgas ienākušās,

līdz nonāc pats pie pamata tu sava!

37 Tās asinis, ko dzīslas izslāpušās

nekad nav dzērušas, kas sirdī krājas

un it nekad vēl nava tukšojušās,

40 tur iegūst spēju veidot rokas, kājas

un citus locekļus - tās otrās, plūstot

pa dzīslām, ķermenī kā miesa klājas.

43 Tad pirmās nonāk, vēlreiz tīras kļūstot,

tai vietā, pieminēt ko nepieklājas;

ar svešām asinīm tad kopā kūstot,

46 tās dabas dotā traukā pilot krājas,

tās vienas ciest, tās otras darīt sliecas,

jo vietā pilnīgākā tām ir mājas;

49 tās darbodamās svešā vielā triecas,

to sarecina un tad atdzīvina,

līdz tā kā mīksta dzelzs uz laktas liecas.

52 Tad dvēseli šī asins izliedina

kā puķei, tikai cilvēkam tā maldās,

bet puķei savu vietu droši zina;

55 un elpo dvēsele tad jausmās saldās

kā jūras sūklis, un it visas jūtas

caur jutekļiem gan vienojas, gan skaldās.

58 Tad locekļiem tiek visas formas gūtas

caur spēku šo, kā bērnam nedzimušam

caur miesām barība no sievas grūtas.

61 Kā kļūt par bērnu asnam uzdīgušam?

Šai punktā jāiebilst mums zinātniekam,

kaut gudram, taču maldos nonākušam.

64 Kur gan lai šādu mācību mēs liekam,

ja dvēseli viņš atdala no prāta?

Lai patiesībai mēs uz pēdām tiekam,

67 liec vērā: tiklīdz formā liedināta

un posmos dalīta ir smadzeņmasa,

jau pirmdzinēja acs ir priecināta

70 par dabas darbu šo, kas tik vien prasa,

lai radītājs tam iedveš jaunu garu,

lai mirdz šis gars kā saulē rīta rasa

73 un visu darbīgo ar savu varu

sev pakļauj; tādēļ dvēsele ir viena,

kas dzīvo, jūt un spoguļo ik staru.

76 Un, lai tev skaidrs kļūtu tas kā diena,

lūk, kā par vīnu vēršas vīnogsula,

kad gars tai nāk no saules pavediena!

79 Kad cilvēks izkults ir uz dzīves kula,

nes cilvēcisko līdz un dievišķīgo

tā daļa, kura kapā neiegula;

82 kad citas spējas, kas ar pasaulīgo

ir saistītas, kļūst mēmas, saprašana

un griba tiecas aptvert bezgalīgo.

85 Ir brīnumaina dvēsles nonākšana

tai vienā, viņai nolemtajā krastā:

tur tikai viņa savu ceļu mana.

88 Kad viņa stāv šai vietā neierastā,

tad veidojošais spēks sāk apkārt zarot

tāpat kā kādreiz dzīvā miesas nastā;

91 un tā, kā lietus gaiss, to saulei skarot,

tās gaismu tver, kas sadalīties ļaujas

un daždažādās krāsās iesāk starot,

94 tā apkārtējais gaiss tai formā kļaujas,

kas kādreizējai miesas formai rada:

to veido spēks, no dvēseles kas šaujas;

97 kā liesma iet, kur uguns viņu vada,

vienalga, kādā vielā tu to dedzi,

iet garam līdz tā forma, ko tas rada.

100 Vai nu tu pats to mīklu neatsedzi,

kādēļ par ēnu sauc to? Caur to slejam

mēs locekļus un prātus, ari redzi.

103 Caur to mēs runājam, caur to mēs smejam,

caur to dzimst visas mūsu ilgošanās,

caur to mēs nopūšamies, asras lejam.

106 Un, tiklīdz mūsos rodas vēlēšanās

vai citi afekti mūs pārņēmuši,

tiem līdzi notiek ēnas pārvēršanās.»

109 Pie mokām pēdējām jau nonākuši

mēs bijām, un, pa labi pagriezušies,

mēs jaunās rūpēs bijām iekļuvuši.

112 No klinšu sienas laukā izlauzušies

šeit bija liesmu kūļi, pretī šļācās

tiem gaisa viļņi, brāzmā saslējušies;

115 pa malu vaļējo nu iet mums nācās

pa vienam; raugoties gan dzirkstu spietā,

gan bezdibenī, prāts man bailēs mācās.

118 Mans vadonis tad teica: «Šajā vietā

ir abas acis jātur stingros grožos,

jo briesmas draud ik soli, sāņus ietā.»

121 Tad dzirdēju es dziedam toņos možos

«Summae Deus clcmentiae» - tā lējās

šīs skaņas liesmu plandījienos spožos;

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x