DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

124 es redzēju: starp liesmām stāvi slējās

un dziedot soļoja uz vienu pusi;

pie viņiem mani skati pakavējās.

127 Kad himna bij līdz beigām skanējusi,

tie «Virum non cognosco» skaļi sauca,

un tad tie himnu atkārtoja klusi.

130 «No svētā meža Hēlike prom trauca,»

tie sauca atkal: «Diāna to trieca,

kad Venēra tai visus prātus jauca.»

133 Te dziedāja tie, te tie rokas slieca

un sauca laulātos, kas šķīsti bija

un kuru priekšā visi galvas lieca.

136 Un liesmas viņu vārdus pavadīja:

tiks tajās viņu vainas izdeldētas -

tās bij kā zāles, kas pār vātīm lija,

139 lai aizdzīst tās un nepaliek ne rētas.

Piezīmes

Kalidoniešu ķēniņa Oineja un Altejas dēls. Kā stāsta Ovidijs «Metamorfozās», Meleagram dzimstot, likteņa dievietes moiras (parkas) ielikušas ugunī pagali, pareģodamas, ka tas dzīvošot ne ilgāk par šo pagali. Alteja pagali nodzēsusi un paslēpusi. Kad Meleagrs nogalinājis savas mātes brāļus, tā, tos atriebdama, iemetusi pagali ugunī, un Meleagrs miris.

Stacijs izklāsta, sekojot Akvinas Toma mācībai (P. X, 82), uzskatus par cilvēka dzīvi mātes miesās, par saprātīgas dvēseles izcelšanos un par tās pēcnāves eksistenci bezmiesas veidolā.

Sirdī.

-63 Averroesam, 12. gs. arābu filozofam.

-95 Šeit Dantes uzskati atšķiras no Akvīnas Toma uzskatiem, kurš apgalvo, ka dvēsele, atstājusi miesu, kļūstot pilnīgi bezķermeniska.

2 «Visaugstākās žēlastības dievs» (lat.) - iesākums lūgšanai, lai dievs sūtītu dvēseles un miesas tīrību.

8 «Vīru nepazīstu» (lat.) - jaunavas Marijas vārdi.

0 Nimfa, kam bija laupījis godu Jupiters un ko Diāna padzina no sava meža. Kā stāsta Ovidijs «Metamorfozās», greizsirdīgā Junona pārvērtusi Hēliki par lāčmāti, bet Jupiters uznesis to debesīs līdz ar tās dēlu Arkadu un pārvērtis tos Lielā Lāča un Vēršu gana zvaigznājos.

Divdesmit sestais dziedājums

1 Un, kamēr mēs gar malu cits aiz cita

bez mitas soļojām uz priekšu klusi,

jau saule man uz labā pleca krita,

4 tā starodama vērta rietumpusi

no zilas baltu; manā ēnā šķita,

ka liesma kvēlāk deg - to manījusi

7 bij daža ēna, kam tas acīs krita,

un, savā starpā runādamās klusi,

šo ziņu stāstīja tās citai cita.

10 Tad dažas panācās uz manu pusi,

cik spēdamas, jo liesmojošo loku

neviena pati nebij pārkāpusi.

13 «Pret tevi lūgumā es ceļu roku,

tu, kas aiz cienības ej nopakaļu:

man atbildi, kas ciešu tik daudz moku!

16 Ne tikai sevis dēļ ar balsi skaļu

es tevi lūdzos: atbildi šiem gariem,

kas visi vienādu nes slāpju daļu!

19 Teic, kā tu vari priekšā saules stariem

kā siena stāt, tā, it kā piepulcējis

Dievs tevi nebūtu vēl ēnu bariem?»

22 Tā teica viens no tiem, un atbildējis

es būtu tiem, bet manus prātus māca

cits jaunums jau, kas skatus bij man sējis:

25 pa liesmojošā ceļa vidu nāca

šurp ēnas virzienā uz otru pusi,

šī aina visas manas domas vāca.

28 Kad ēna bij pie ēnas nonākusi,

tad neapstādamās tās saskūpstījās,

un tālāk aizsteidzās ikviena klusi:

31 kā divas skudras viņas izskatījās,

kas saskaras ar purniem brūnā barā,

tos ceļus uzzinot, kas abām mijās.

34 Kad maigais tuvums, kas bij lūpu skarā,

bij atkal šķirts, uz priekšu gari traucas,

cits citu pārkliegdami kvēlā sparā.

37 «Ak, Sodoma un Gomorra!» tā sauca

tie, kas bij pienākuši klāt no jauna,

bet pārējie: «Govs ādu pāri mauca

40 sev Pasifaja baudkārā bez kauna,

ar vērsi izvirtīgā tīksmē laidās

un neatskārta, ka tā nāk no ļauna.»

43 Kā dzērves, kuras lido rindās slaidās

uz tuksnešiem vai ziemeļzemju klāniem,

jo vienas sala, otras saules baidās,

46 šīs dvēseles gar svētā kalna sāniem

ar asarām un dziesmām nāca, gāja

caur liesmojošiem sāpju okeāniem.

49 Un tad nu tie, kas mani uzrunāja,

pie manis nāca, uzmanīgi gaidot:

par to viss viņu izskats liecināja.

52 Es viņu vēlmei atbildēju, raidot

šos vārdus: «O, jūs, dvēseles, kas drošas,

ka svētlaimībā ieiesit reiz smaidot,

55 man neguļ zemē miesas trūdējošas

ar virsū liktu akmeni vai krustu:

tās līdz nes dvēsele, kas tālāk pošas.

58 Uz augšu eju, lai man aklums zustu:

caur donnu tikšu es pie apskaidrības,

lai visu izprastu un visu justu.

61 Bet jūs, kas slāpstat Dieva žēlastības,

līdz dos jums mājvietu tā debess, kura

visplašāk plešas, pilna mīlestības,

64 kas esat jūs? Kā sirds jums nepagura,

kad gājāt, nemitīgi sasaukdamies

un nebīdamies lielā ugunskura!»

67 Kā kalnietis stāv, mulsi brīnīdamies,

kad pirmo reizi redz tas lielpilsētas

dižstaltos namus, torņus paceļamies,

70 tā ēnas sākumā bij izbrīnētas,

ka šeit es atnācis ar miesas nastu;

bet izbrīns ātri zūd, kad domas - svētas.

73 «Tu laimīgs, ka tu sasniedzis šo krastu,»

tā teica tas, kurš mani uzrunāja,

«lai labai nāvei pieredzi sev rastu!

76 Tās ēnas, kuras no mums projām gāja,

cieš to, ko Cēzars savā slavā cieta,

kad ļaudis «Karaliene!» skandināja;

79 un tādēļ soda rīkste tiem tik cieta,

tiem, sevi šaustot, jāveic tieksme ļauna,

tos šķisti gaita, kas caur liesmām ieta.

82 Kā hermafrodlti mēs kritām kaunā;

mums cilvēciskie likumi drīz gruva,

mēs kārē ieslīgām arvienu jaunā,

85 un šajā zaņķi mūsu sirdis puva,

ir mūsu kauna veidols tā, kas, kokā

reiz ielopodamās, par lopu kļuva.

88 Nu zini tu, par ko mēs šajā lokā:

kā katru sauc un ko tas nogrēkojis,

nav laika stāstīt. Pastāstīšu to, kā

91 es savu dzīvi esmu nodzīvojis:

es - Gvido Gvinicelli; šeit es šķīstos,

jo miru, savus grēkus nožēlojis.»

94 Kā lai, šo vārdu dzirdot, nenobīstos

es spēja satraukuma viļņu skrejā,

kā lai no pārsteiguma vaļā tīstos,

97 kad pēkšņi vīru pazinu es sejā,

kurš tēvs bij man un citiem, spējīgākiem,

kas vingrinājušies bij mīlas dzejā?

100 Man vārdi slēgti bija kā zem vākiem,

es domīgs gāju līdz un neapstājos,

jo nācās briest vēl spēkiem apslēptākiem.

103 Tad es pēc klusēšanas ierunājos,

jo krūtis uzvilnīja siltas vēdas:

es viņam kalpot kvēli piedāvājos.

106 Viņš teica: «Manī atstāji tu pēdas,

ko Lētas ūdens mūžam neaizskalos,

kā aizskalot tas nespēj kalnu grēdas.

109 Bet saki tu, ar ko es sirdī dalos,

aiz kāda iemesla tik dārgs tev kļuvu?»

Es atteicu: «Nemūžam neizbalos

112 tas maigais dzīvīgums, no kura guvu

es tik daudz siltuma, ka neesmu salis,

kopš jūsu dzeju esmu jutis tuvu.»

115 «Ak, brāli,» teica viņš, «lai kā es malis

tās savas dzirnas, šeit tu redzi vīru,

kas mātes valodu ir labāk kalis.

118 Tas izkalis ir dzejas mantu tīru.

Kas limuzīnietim ceļ slavas rību,

tos es jau sen no gudro pulka šķīru.

121 Tie klausās valodas, ne patiesību,

kā aitas viņi vienā balsī blēja,

jo stulbi bij ar savu pārgudrību.

124 Tā reiz Gvitonem slavas dziesmas lēja,

vai taisna bij tam vārsma, vai ar šķība,

līdz beidzot patiesība uzvarēja.

127 Ja parādīta tev tā labvēlība,

kas dzīvajiem nav piešķirta ne reizi:

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x