DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

mums drosme bija šķērsli veikt ikvienu.

127 Pa priekšu viņi, es tiem pakaļ gāju,

par dzejas mākslu viņi abi sprieda,

un no šīm runām daudz es uzzināju.

130 Bet drīzi pārtrūka to runa vieda:

bij ceļa vidū koks, un augļu bari

tur rotājās un smaržodami brieda;

133 Kā eglei augšā īsāki kļūst zari,

šim kokam apakšā tie īsi bija

kā brīdinot: tik skādi nenodari!

136 No klints uz leju skaidrs ūdens lija

un nepārtraukti turpināja lieties

un katru koka lapu padzirdīja.

139 Tad klāt es piegāju tam nenocieties,

man līdzi - dzejnieki; te atskanēja

tur balss: «No barības šīs atturieties!

142 Kad lielās kāzas rīkot vajadzēja,

tad Marija tik domāja par godu,

par muti domāt viņa negribēja;

145 un senā Romā piemēru šo rodu,

kā Dāniels, kas ēsmu nicināja,

daudz ieguva ar gara spēju grodu.

148 Kad pirmais laikmets zelta kurpēs gāja,

bij salkumā pat ozolzīle salda

un katra urga slāpes remdināja.

151 Bij Kristītājam tuksnesī uz galda

tik siseņi un medus; viņa sētā

un koptā mācība it visur valda,

154 to lasām evaņģēlijā mēs svētā.»

Piezīmes

Romiešu dzejnieks (ap 60-127), satīriķis, Stacija cienītājs.

Ķēniņa Edipa sieva, kuras dēli Eteokls un Poliniks viens otru nonāvēja (E. XX,

58; XXVI, 53-55).

Vergilijs.

Parnass - Apolona un mūzu kalns, kur tek Kastalijas avots, kas sniedz iedvesmu.

Stacijs citē Vergilija «Bukoliku» IV eklogas pazīstamās vārsmas. Šai eklogā vidus- laikos saskatīja pareģojumu par Kristus atnākšanu. Pastāvēja leģendas, ka tā pievērsusi kristietībai daudzus pagānus. Pie šādiem atgrieztajiem Dante pieskaita ari Staciju.

Romas imperators no 81. līdz 96. g.

Romiešu rakstnieks 2. gs. p. m. ē., komēdiju autors.

Cecīlijs - romiešu rakstnieks 2. gs. p. m. ē., komēdiju autors. Varijs - romiešu

dzejnieks 1. gs. p. m. ē., Vergilija draugs. Pļauts - romiešu rakstnieks 3.-2. gs.

p. m. ē., komēdiju autors.

Romiešu dzejnieks 1. gs., satīriķis.

Ar Homēru.

Limbā.

Sengrieķu traģiķi.

Simonids - sengrieķu liriķis. Agatons - sengrieķu traģiķis.

Edipa un Jokastas meita, Eteokla un Polinika māsa (56).

Antigones māsa.

Četras stundas (Š. XII, 80).

Saules ilksi.

Šie vārdi sacīti kārumnieku dvēselēm.

Sk. Š. XIII, 29.

DIVDESMIT TREŠAIS DZIEDĀJUMS

1 Un, kamēr raudzījos es neapnicis

uz zaļo lapotni tik nemitīgi

kā zēns, kas gaida, putniem slazdus licis,

4 tēvs teica: «Dēls, no domām, kurās slīgi,

nu brīvojies: mums stundas ir ar skaitu,

tās tagad jāizmanto lietderīgi.»

7 Tad ceļā devos es ar soli raitu

aiz vīriem gudrajiem, kas diskutēja

tik dzīvi, ka es vieglu jutu gaitu.

10 Te raudas līdz ar dziesmu atskanēja,

ar «Labia mea, Dominē» tik svēti,

ka prieks un skumjas sirdī iedrebēja.

13 «Kas ir tie, tēvs, kas dzied tik nedzirdēti?»

es jautāju. Viņš atteica: «Tās - ēnas,

kam jāiet ir, līdz grēki izdeldēti.»

16 Ir svētceļniekiem kustības tik lēnas,

tie iet pa ceļu, citus nepamanot,

un domas tiem ir paceltas un rēnas;

19 tā gāja dvēseles, šai dziesmai skanot,

man likās: iet tur bišu pilni koki,

un dzirdēju es it kā zvanus zvanot.

22 Ap acīm visām bija tumši loki,

bij bālas tās: kas viņās paraudzījās,

tam likās, stāv tur izģinduši spoki.

25 Tik ģindenīgs diezin vai izskatījās

pat Erisihtons, kad tas, badā gaudis

kā vilks pēc ēsmas, badā nomirt bijās.

28 Es domāju: «Lūk, tādi bij tie ļaudis,

kad Jeruzalemi tie pazaudēja

un maizes kumosu tiem karš bij skaudis.»

31 Tām dobumos vairs acis nemirdzēja,

tie bij kā gredzeni bez dārgakmeņiem,

starp tiem tik deguns savu kaulu slēja.

34 Tās likās nākušas no bezdibeņiem,

kur mūžam nav tās ēsmu redzējušas,

tās līdzinājās baigiem izbāzeņiem.

37 Es brīnījos, kur tās tik izdilušas,

man nezināma bij tā sakarība,

caur ko šai stāvoklī tās nonākušas.

40 No dziļumiem tad kāda parādība

uz mani vērās, metot negaidītu

man saucienu: «Ak, kāda žēlastība!»

43 Pēc skata es vis viņu nepazīstu,

kā atšķirt nevaru no vēža vēzi,

bet vina balss - man likās, it kā dzītu

46 tā vēj pūsmu caur manu domu ēzi,

līdz apziņā man dzirkstis iegailējās

un tad es viņā pazinu Forēzi.

49 Pret mani lūgumā tam rokas slējās:

«Ak, neņem vērā drausmīgo šo kraupi

un visas miesas vainas tagadējās!

52 Man teic - jo kam gan vēl tu vārdus taupi? -

kas esi tu un tie, kas iet ar tevi!

Es lūdzu, prieku šo man nenolaupi!»

55 «Tu mirdams asarām man vaļu devi,»

es atteicu, «bet nu vēl vairāk raudu,

kad šādi postītu tu rādi sevi;

58 Teic, kas par zvīņām klāj jums katru audu!

Man neliec runāt vēl: man runāt grūti,

kad domas citādas pa galvu šaudu!»

61 Viņš man: «Par līdzcietību, ko tu jūti,

paldies tev! Mūžīgā tā debess vara,

kas šādi vārdzina man visu būti.

64 Lūk, raudot stiepjas ļaužu rinda gara:

tie bija rīklē stūmuši bez mēra,

nu bads un slāpes šeit tos svētus dara.

67 Sauc dzert un mieloties tos kaisme zvēra,

ko ābolu un ūdens smarža dedza:

tiem jāveic dziņa šī, kas nāk no zvēra,

70 un jākopj dziets, ko negausība sedza.

Tāds mūsu sods, bet īstenībā - prieca,

jo tas mums patiesību vaļā slēdza,

73 caur kuras spēku mokas nesalieca

pie krusta Kristu: sauca viņš - Elī -,

kad bendes viņa miesā naglas trieca.»

76 «Jau pieci gadi, kopš tev dzīve šī

virs zemes,» teicu es, «ir noslēgusies

un mīti tu šī kalna pavēnī.

79 Ja tava spēja grēkot izbeigusies,

pirms, staigājot pa sāpju ceļu baigu,

būs dvēsele ar Dievu vienojusies,

82 kā gan es šeitan redzu tavu vaigu?

Kā dvēsele nav lejā palikusi,

kur laiks tiek stingri samaksāts ar laiku?»

85 Viņš man: «Tik drīz šurp mani atvedusi,

lai ietu es caur sāpēm labdarīgām,

ir Nella, kas tik gauži raudājusi.

88 Ar nopūtām un lūgsnām pazemīgām

tā panāca, ka pašķīrās man siena,

un tā es brīvs no gaidām apnicīgām.

91 Jo vairāk manu atraitni Dievs ciena

par to, ka, turot tikumību cieši,

tā darbos labajos ir gluži viena;

94 pat Sardīnijas tumšie malēnieši

tā nepiespļāva paši savu aku

kā manā pusē mani līdztautieši.

97 Ak, mīļo brāli, ko gan lai tev saku?

Kas šodien lieli, drīz tie staigās tupus,

no sevis neatstādami ne smaku.

100 No kanceles tie dzirdēs vārdus strupus,

vairs nebūs florentīnietēm pa ielām

brīv apkārt staigāt, rādot plikus pupus.

103 Tiks attīrīts no nederīgām vielām

ik tikums, lai tas zaļotu un augtu

un liktu dvēselēm kļūt skaidrām, lielām.

106 Ja atskārta šiem nekauņām reiz plauktu,

tie debess balsi dzirdētu kā dārdu

un tūdaļ mutes atvērtu, lai kauktu;

109 posts nāks pār tiem, pirms apklāsies ar bārdu

vēl vaigi tiem, kas, nejauzdami sevi,

tik tikko tagad izšļupst pirmo vārdu.

112 Ļauj, brāli, tagad iepazīt mums tevi,

lai dīgst kā sēkla vārds, ko gars tavs sviedīs:

šai cerībai tu iemeslu mums devi!»

115 Es atteicu: «Ja atcere tev briedīs,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x