DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

caur asarām uz priekšu devās, šķīstot

sev dvēseles priekš nākamības mājām.

10 Lai nolādēta vilcene, kas, klīstot

pa pasauli, visapkārt ēsmas guva,

nemūžam kārei sātu nepazīstot!»

13 Ak, debess, tu, kas tāla mums un tuva,

kad atnāks tas, kurš viņu uzveikt jaudās?

Šai drūzmā mūsu soļi lēni kļuva,

16 es vēros ēnās, klausījos to raudās;

«Ak, šķīstā Marija, kurš vārdus rastu,»

tā kāda balss man ausīs žēli glaudās,

19 «kurš vārdos žēlumu gan izteikt prastu,

tai mājoklī ja tevi ieraudzītu,

kur noliki tu savu svēto nastu?

22 O, Fabrīcij, tu tikumību, tītu

kaut skrandās, augstāk vērtēji par zeltu,

kas neglīto spēj padarīt par glītu.»

25 Man likās, it kā gaišu vilni veltu

šie vārdi sirdī man; es tuvāk gāju,

lai no šī avota vēl vairāk smeltu.

28 Par dāvanām no viņa uzzināju,

ar kurām Nikolajs trīs meičas glāba

no kauna; tad es viņu uzrunāju:

31 «O, dvēsele, kā manu sirdi grāba

tavs vēlējums: es tavus vārdus tvēru

tā, ka ne mirkli dzirde neatslāba!

34 Un, ja tev savu sirdi vaļā vēru,

man teic, kas biji tu, un pateicību

tu gūsi, ko tev bagātīgi svēru

37 es savos kausos, kad ar aizgrābtību

es klausījos! Kad zemē atgriezīšos,

par tevi lūgšu Dieva žēlastību.»

40 «Tad nejau nu pēc viegluma es dzīšos,»

viņš atteica, «bet dēļ tās žēlastības,

ko dzīvs tu guvis, runāt nevairīšos.

43 Es biju sakne, kura nelietības

kā ļaunus zarus laida pasaulē:

labs auglis netika pie gatavības.

46 Ja Lille, Genta, Brige un Duē

to spētu, drīz tad nāktu atriebība.

Es biju francūzis, Igo Šapē,

49 caur mani skaļa cēlās bungu riba

ar Fīlipiem un Ludviķiem, kas dzima

no manis: liela tā bij varenība.

52 Mans tēvs bij miesnieks Parīzē, kad grima

tie bruņinieku zobeni un pieši;

tad manas rokas, kuras nenorima

55 ne mirkli darboties, tās tvēra cieši

valsts grožus, un es noteikt sāku toni,

un mani bijāt sāka līdztautieši,

58 līdz manam dēlam galvā lika kroni

un iesāka viņš dinastiju jaunu,

kas audžu audzēs paturēja troni.

61 Kad tā vēl nebij zaudējusi kaunu

tai varenībā, kurai sākums biju,

maz bij tā vērts, bet nedarīja ļaunu.

64 Bet tad ar varu un ar melu viju

tā laupīt sāka; nožēlojot guva

tā Gaskoņu, Pontjē un Normandiju.

67 Un Kārlis, dziļi nožēlojot, skuva

no Kurradīno kakla galvu; kāvis

Tommāzo, zvērs viņš nožēlojot kļuva.

70 Dievs augstais rītdienu man skatīt ļāvis,

kad Kārlis cits no franču zemes dosies

bez ieročiem, tik sev pie krūtīm kļāvis

73 to šķēpu, kuru Jūdass dūra. Posies

šim ceļam tā, viņš Florenci tā šķērdēs,

ka tā vēl ilgi kaucot ķepurosies.

76 Viņš neiegūs to zemi, kuru mērdēs

un kaus, bet kraus sev plecos grēku smagu,

jo vieglu savu posta darbu vērtēs.

79 Tad vēl viens nāks, kam netrūks garu nagu,

kā verdzeni tas savu meitu pārdos,

tas - ierausējs un velns, tik nav tam ragu.

82 Ak, alkatība, nezāles tik zārdos

tu krauj! Kaut beidzot tevi kurlums sistu,

jo neklausies tu patiesības vārdos!

85 Lai laikos riestais ļaunums mazāks šķistu,

es redzu, būs Anaņji smagas likstas:

ņems gūstā vikāru un pašu Kristu.

88 Es redzu, kā no jauna apsmiets tiks tas;

no jauna redzu etiķi un žulti

un kā starp dzīviem zagļiem pakārts tiks tas.

91 Es redzu jauno Pilātu, kam kulti

būs alkatības viļņos visi prāti:

tas templī noliks savu rēķinpulti.

94 Ak, Kungs, kad dziedēsi tu manu vāti,

kad mērs būs pilns, kad izlauzīsies laukā

tie zibeņi, kas mākoņiem vēl klāti?

97 Tā svētā gara līgava visjaukā,

kam lūgsna pretī cēlās mīlas dzietā,

tā mājoja mums sirdīs dienas pļaukā,

100 bet, naktij tumstot ceļā nenoietā,

kad melnas dzīles jūtam atveramies,

lai skaņas citādākas nāk tās vietā!

103 Lai Pigmalionu tad atceramies:

par zagli, slepkavu un nodevēju

viņš kļuva, zelta teļam klanīdamies;

106 un Midu, alkatīgo dievlūdzēju,

tik visu grābt viņš tiecās saulē šajā;

pēc zelta dzīdamies, viņš ķēra vēju.

109 Un Ahanā mums vērties nešpetnajā,

kas zaga sudrabu un zeltu tīru,

vēl tagad Josua to dusmās vajā.

112 Kā blēdījās reiz Safīra ar vīru!

Kā Heliodors, zirga spārdīts, bļāva!

Vai nebija vēl diezgan asinsdzīru,

115 kad Polinestors Polidoru kāva?

Teic, Kras, kad tava stunda pienākusi,

kā garšo zelts, ko tavā mutē krāva?

118 Te runā viens nu skaļi, otrs klusi,

tiem soļi dažādi, tāpat kā stāja,

bet visi soļo tie uz vienu pusi;

121 ne vienīgais starp tiem, kas šeitan gāja,

es biju tas, kas labo godā cēla,

neviens tik tuvumā man nerunāja.»

124 Tad laiks jau atkal jaunu vilni vēla,

zem kājām ceļš jau vizēja mums blāvi,

un tumsas klēpī gaismas dīgsti zēla;

127 te nodrebēja kalna sāni stāvi,

šķiet, kaut kas krita; aukstums sirdī zagās,

kāds allaž pārņem to, kurš iet uz nāvi.

130 Man likās, ka šis gržviens klintis dragās

kā Dēlas salā, Latonai kad nācās

tur dzemdēt debess acis mokās smagās.

133 No visām pusēm saucieni tad šļācās,

tie pāri klintīm tā kā viļņi trauca,

un mana seja dziļās bažās mācās.

136 tur «gloria deo in excelsis» sauca,

auss vārdus skaidri izšķirt nevarēja,

jo atbalss skaņas slāpēja un jauca.

139 Kā gani tie, kas pirmie izdzirdēja

šo dziesmu, stāvējām mēs nekustīgi,

līdz nāca miers un bailes izkliedēja.

142 Tad atsākām mēs ceļu uzticīgi

gar ēnām, kuras, zemē nometušās,

tāpat kā pirmīt gaudās nemitīgi.

145 Nekad vēl tādas šaubas saviesušās

nav manī, un nekad tā tirdījusi

nav mani neziņa, kad aizvērušās

148 ir zināšanu durvis; iztvīkusi

bij mana dvēsele, bet nejautāju

neko, pats taustījos pa tumsu klusi:

151 tā domu pilns un bikls tālāk gāju.

Piezīmes

10-12 Alkatība (E. I, 31-60).

22 Romiešu karavadonis (3. gs. p. m. ē.), slavens ar savu nesavtīgumu.

28-30 Bnznīcns luģondn stāsta, ka sv. Nikolajs šādi izglābis trīs nabadzīgas jaunavas, kas, trūkuma spiestas, gājušas pārdoties.

46 Galvenās Flandrijas pilsētas. Runātājs gribētu, lai Flandrija atriebtos viņa pēctecim Fīlipam IV par nodarītajām pārestībām, kas arī notika 1302. g., kad flāmu tautas pulki sakāva frančus.

48 Dante šeit vienā personā apvienojis divas: Parīzes grāfu Igo Lielo, Francijas hercogu, kas mira 956. g., un viņa dēlu Igo Šapē, kas pēc pēdējā karolingu dinastijas karaļa Ludviķa V nāves 987. g. tika izraudzīts par troņmantnieku un mira

996. g., nodibinājis Kapetingu dinastiju.

52 Leģenda par Igo Šapē.

67 Anžū Kārlis I 1268. g. uzvarēja pie Taļjakoco pēdējo Hoenštaufenu dinastijas pārstāvi, sešpadsmitgadīgo Konradīnu, kas pretendēja uz Sicīlijas troni. Kārlis Neapolē lika tam nocirst galvu. Kārļa liekulīgo dabu Dante šais vārsmās ironiski izsmej.

69 Akvīnas Tomu, ko Kārlis licis noindēt.

71 Kārlis Valuā, Fīlipa IV brālis. Bonifacijs VIII (E. XIX, 53), iecerējis pakļaut Florenci, kur Balto partija bija viņam naidīga, un atkarot Sicīliju Fridriham II (Š.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x