DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

VII, 116), aicināja Kārli uz Itāliju, lai tas viņam palīdzētu. Kā atlīdzību viņš tam solīja imperatora kroni. 1301. g. 1. novembrī Kārlis, saukts «Toskānas nomierinātājs», iegāja Florencē un nodevīgi nostājās Melno pusē. Baltie tika sakauti un izdzīti trimdā, tai skaitā ari pats Dante (E. XXIV, 139; P. XVII, 48). Tad

Kārlis uzsāka neveiksmīgu karagājienu uz Sicīliju, pēc tam, 1302. g., atgriezās Francijā. Miris 1325. g.

79-80 Anžū Kārlis II, Neapoles karalis no 1285. līdz 1309. g., Kārļa I (Š. VII, 110) dēls. 1305. g. viņš izdeva savu meitu par sievu vecajam Adzo VIII d'Estem, Ferāras marķīzam, saņemdams par viņu bagātīgu naudas dāvanu.

86 Pāvesta Bonifacija VIII uzturēšanās vieta, kur 1303. g. 7. septembri iegāja Francijas karaļa Fīlipa IV sūtnis Gijoms Nogarē un pāvestam naidīgais Šarrs Kolonna ar karaļa karogu un smagi apvainoja Bonifaciju. No pārdzīvotā satricinājuma pāvests drīz mira.

91 Fīlipu IV.

93 Fīlips IV sagrāva tamplieru ordeni, lai iegūtu tā bagātības, un 1307.-1314. g. sarīkoja tiem drausmīga tiesu ar spīdzināšanām.

102 Mēs minēsim sodītas alkatības piemērus.

103 Kā stāsta Vergilijs «Eneīdā», Pigmalions bijis Tiras ķēniņš, Didonas (E. V, 61) brālis, kas nodevīgi noslepkavojis tās viru Siheju, lai iegūtu tā bagātības.

106 Frīģiešu ķēniņš, kas, kā stāsta Ovidijs «Metamorfozās», izlūdzies no Bakha spēju pārvērst par zeltu visu, kam viņš pieskaras. Tā kā par zeltu pārvērties ari ķēniņa ēdiens un dzēriens, Bakhs par viņu apžēlojies un licis viņam nomazgāties Paktolas ūdeņos. Paktola kļuvusi par zelta upi, bet Mids kļuvis plānprātīgs, un, kad, Pānam sacenšoties ar Apolonu muzicēšanā, viņš pirmo vietu piešķīris Pānam, Apolons viņam piebūris ēzeļa ausis.

109 Pēc bībeles leģendas Josuas karavīrs, kas nolaupījis daļu no kara laupījuma un par to ticis nomētāts ar akmeņiem un sadedzināts līdz ar dēliem un meitām.

112 Pēc baznīcas leģendas vieni no pirmajiem kristiešiem, ko pievoikuni nftvo to alkatibas dēļ.

113 Pēcbībeles leģendas sīriešu ķēniņa Seleika sūtnis, kas iegājis Jeruzalemes tempļu dārgumu krātuvē, lai paņemtu tur glabātās bagātības, un ko noslēpumaina jātnieka zirgs samīdījis pakaviem un divi jaunieši nopēruši pātagām.

115 Polidors bija Trojas ķēniņa Priama dēls, ko tas uzticēja trāķiešu ķēniņam Polinestoram, bet Polinestors Polidoru noslepkavoja, lai iegūtu tā līdzatvestās bagātības (E. XXX, 16).

116 Romiešu karavadonis, kas sakrājis milzu bagātības un 53. g. p. m. ē. kritis karA pret partiešiem. Kad viņa galva atnesta partiešu ķēniņam Orodam, tas licis pieliet viņa muti ar izkausētu zeltu un teicis: «Tu alki zelta, nu tad dzer to!»

131 Dēlas sala peldējusi viļņos, līdz tur apmetusies dieviete Latona.

132 Apolonu - Sauli un Diānu - Lūnu (Mēnesi).

136 «Slava dievam augstībā!» (lat.). Kā stāsta evaņģēlijs, tā bijusi eņģeļu dziesma, ko dzirdējuši gani tai naktī, kad dzimis Kristus.

Divdesmit pirmais dziedājums

1 Tās slāpes dabiskās un nerimtīgās,

tās, kuras dzesēt valgmei svētīgajai,

kas nāk no patiesības dievišķīgās,

4 bij jācieš dvēselei nu šaubpilnajai,

kad svēru es šo ēnu, līdzi juzdams

tās atriebības dziņai taisnīgajai.

7 Pa šauro ceļu gāju nepiekusdams

aiz sava vadoņa, kad parādījās

kāds gars, mums sekodams un neizzuzdams.

10 Uz baru gulošo tas noraudzījās,

kā noraugās uz ganāmpulkiem gani,

tad pienāca tas klāt un paklanījās:

13 «Lai Dievs jums mieru dod, ak, brāļi mani!»

Mēs pavērāmies viņa skatā spulgā,

tad teica Vergilijs: «Lai miera zvani

16 skan, ieejot tev svētlaimīgo pulkā

caur vārdu patieso, ko nedzirdēju,

tādēļ ka klausījos es citā tulkā.

19 Par to es izraudzīts.» - «Kā gan lai spēju

to saprast?» bilda tas. «Jo stingrs liegums

šeit vērsts pret katru svešu ienācēju.»

22 «Ir lielāks Dieva žēlastības sniegums,

ko saņēmis šis vīrs,» tam meistars teica,

«kaut zīmes pierē tam, ir svešs tam ziegums.

25 Bet, tā kā viņš vēl dzīvs šo vietu sveica,

vēl galu nezin mūža gaitai savai

un pasaulē vēl savu nepaveica,

28 tad viņa dvēsele, kas māsa tavai

un manējai, šeit nevar doties viena:

vēl nav tā piemērota šķīstītavai;

31 un tā man jāpārkāpj bij elles siena,

to vadīt šurpu Dievs man pavēlēja,

līdz debesīs tam ausīs jauna diena.

34 Bet saki, kādēļ kalns tā nodrebēja,

kāds spēks šīm dvēselēm tā saplūst lika,

ka sauciens viens it visur atskanēja?»

37 Tam manis dēļ tā jautāt labpatika:

nu manā sirdī cerība bij sēta,

un manas slāpes mazinātas tika.

40 Gars teica: «Kalna kfirtība ir svēta:

ja svēta lieta būtu nekārtīga,

tad svētums zustu un tā kļūtu lēta.

43 Šī kārtība ir mūžam nemainīga:

tik tas, ko debess sevī ņem no sevis,

šeit darbojas kā vara nerimtīga.

46 Ne lietu, sniegu, pērkonu nav devis

šeit Dievs, vairs neredzēt tev sarmu, rasu,

kad vārti aizvērušies ir aiz tevis,

49 ne dūmaku, ne biezu mākoņmasu,

ne Iridu ar viņas kakla autu,

kas mirdz ar krāsu zaigojumu krasu;

52 nav ļauts, lai svēto kalnu tvaiki skautu,

no zemes ietekmēm to redzam brīvu,

nekādiem dabas spēkiem nepakļautu.

55 Šeit reizēm dzirdam mēs caur mākoņblīvu,

kā dreb tur apakšā; šeit drebēšanas

nekādas nav, tik just var vēja plīvu.

48 Šeit trīc tik tad, kad kāpj pēc šķīstīšanas

uz augšu dvēsele; tā - laime tāda,

ka līgojas viss kalns no līksmošanas.

61 Vai šķīsta dvēsele, to griba rāda,

kas dvēselei, no visa ļauna glābtai,

dod ticību un skaidru mērķi stāda.

64 Tai griba ir ar sākumā, bet kāpt tai

nav ļauts vēl: jūtot patiesības badu,

vispirms ir visas vainas jāizsāp tai.

67 Un es, kas sāpēs guļu piecsimt gadu

un vairāk vēl, šo brīvo gribēšanu

pēc citas mājvietas tik tagad radu:

70 un tādēļ dzirdēji tu trīcēšanu -

tur laipnie gari Kungu slavināja,

kas augšup sūtīs dvēseli drīz manu.»

73 Tā runādams, viņš slāpes dzesināja,

ko jutu es, un manas šaubas veica

un mani ārkārtīgi priecināja.

76 «Nu redzu,» gudrais vadonis mans teica,

«to tīklu, kas jūs tin, un kā tas raisās,

kad dzirdēju, viss pulks kā tevi sveica.

79 Kad tava dvēsele nu augšup taisās,

kas biji, teic, kas tevi zemē grūda,

kur gulēji tik ilgi mokās baisās?»

82 «Kad krietnais Tits tās asinis, kas plūda

no dziļām nāves brūcēm, atriebt gāja,

tās, kuras iztirgojis bija Jūda,

85 tad manu vārdu visur daudzināja,»

tā atteica šis gars, «man daudz bij balvu,

bet īsto ticību prāts nezināja.

88 Tik saldas skaņas plūda man caur spalvu,

tik daudz bij mutē vārdu neparastu,

ka Roma mirtēm rotāja man galvu.

91 Kā Stacijs staigāju gar dzīves krastu,

par Tēbām dziedāju un Ahileju;

bet ceļā pakritu ar otro nastu.

94 Tā sēkla, kura kļuva man par dzeju,

bij dzirksteles no liesmas dievišķīgās,

kas nemirstīga pland pa dzīves leju:

97 no Eneīdas, kura skaņu līgās

ir mani šūpojusi, barojusi:

tas viņas piens, kas lijis manās stīgās.

100 Man sirds tā Vergiliju gaidījusi,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x