DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

ir Lielo Fortūnu pirms jaunas ausmas

tai malā, ko jau stari sārtojuši,

7 man sapnī sieva rādījās, tai drausmas

bij rokas, kājas, sastingušas baigi,

un greizais skatiens iedvesa man šausmas.

10 Es viņā lūkojos; kā saule maigi

sāk sildīt locekļus, no nakts kas stīvi,

no mana skata sārtojās tai vaigi

13 un mēle atkal atraisījās brīvi,

un viņa izslējās ar varu spēju,

un visi locekļi bij atkal dzīvi.

16 Kad atguvusi bij tā runātspēju,

tā dziedāt iesāka tik brīnumjauki,

ka viņā neklausīties nevarēju.

19 «Es - sirēna, man pieder jūras lauki,»

tā dziedāja, «es vīrus valgos sienu,

ar dziesmām allaž pilni man sirds trauki!

22 Ir Uliss pavadījis tik daudz dienu

pie maniem sāniem; kas ar mani saistās,

tas paliek siets ar stipru pavedienu.»

25 Vēl apmāts biju no šīs dziesmas skaistās,

kad kāda svēta donna parādījās

un skaņas dzisa: jutu es, kā gaist tās.

28 «O, Vergilij, kas ir tā?» iezibsnījās

tai dusmās skats, kad tā šos vārdus bēra;

bet viņš šai šķīstajā tik noskatījās.

31 Un tad to otro tā aiz drēbēm tvēra,

tās saplēsa, lai vēderu es skatu:

man asa smaka acis vaļā vēra.

34 «Jel celies! Iesim! Vai lai tevi kratu?

Trīs reizes tevi saucu!» meistars teica.

Kur esmu es, vēl īsti nesapratu,

37 līdz beidzot manas acis miegu veica;

bij svētā kalna loki pilni dienas,

un mūsu sirdis jaunu sauli sveica.

40 Kā tilta pusloks, kas pār upi slienas,

bij mana piere, nesot domu nastu;

es neredzēju dvēseles nevienas,

43 kad izdzirdu es balsi neparastu,

kā balzāms maigs tā manā sirdī lija,

tā teica: «Nāciet, ieeju lai rastu!»

46 Ar spārniem atplestiem mums parādīja

uz augšu ceļu mūsu aicinātājs

starp divām sienām, kas no akmens bija.

49 Un tad šis cēlais ceļā mudinātājs

ar spārniem mums virs galvām vēdināja:

tik tam, kurš raud, stāj blakus mierinātājs.

52 «Kādēļ uz zemi raugies?» pavaicāja

mans vadonis ar mīļu aizgādību,

kad ceļš virs eņģeļa jau augšup gāja.

55 Es atteicu: «Ar šādu piesardzību

liek iet man redzējums, kas mani saista,

tas mani vajā vēl ar apsēstību.»

58 «Tā senā burve,» teica viņš,«bij skaista,

bet dots tev brīvam kļūt, kaut ar par viņu

virs mums tur augšā asaras vēl laista.

61 Nu pietiek tev, nu apspied savu dziņu,

uz riteņiem vērs acis varenajiem,

ko mūžu valdnieks griež ar gudru ziņu!»

64 Kā vanagi no krātiem vientuļajiem,

kur raudzījušies tie uz savām kājām,

skrien pretī medījumiem kārotajiem,

67 tā traucos es pa ceļu, kuru gājām,

es klinšu spraugā to vairs nepētīju,

un tā mēs augšup soļot nenostājām.

70 Kad piektā aplī nonācis jau biju,

es ļaudis redzēju, kam smiltīs seja,

un viņu raudas es tur saklausīju.

73 «Adhaesit pavimento anima mea»

tie dziedāja ar nopūtām tik žēlām,

ka vārdus apslāpēja šaurā eja.

76 «Jūs, Dieva izredzētie, domām cēlām

mūs pavadiet un parādiet mums taku,

pa kuru augšup kāpt ar sirdīm kvēlām!»

79 «Ja likts jums nav šeit gulēt, labprāt saku,

kā ceļu rast, ko Dievs jums novēlēja:

pa kreisi griezieties, drīz ceļš būs blaku!»

82 Tā lūdza dzejnieks, tā tam atbildēja

uz lūgumu, un viņa runāšanā

es saklausīju, ko viņš noklusēja;

85 bij priecīgs dzirkstiens pavēlniekā manā,

viņš pamāja par to, ko izlasījis

bij manu vēlmju acu mirdzēšanā.

88 Kad atļauju nu biju sagaidījis,

tad nostājos es virs šī radījuma,

ko runājot jau biju pamanījis,

91 un teicu:«Gars, kam augums zemē guma

tais sāpēs, kuras briedē svētu jūtu,

dod mirkli man no sava mūžīguma!

94 Kas biji tu? Kādēļ ar dvesmu grūtu

pie zemes sejas kļaujat? Itāliju

kad atkal redzēšu, ko jums lai sūtu?»

97 Viņš man:«Par gadiem tiem, ko aizvadīju,

tev stāstīšu vispirms: tev jāuzzina,

ka Pēterim es pēctecis reiz biju.

100 Starp Sjestri un Kjavēri iepriecina

ik skatu skaista upe, no tās krasta

man dzimta savu vārdu atvasina.

103 Tā mantija man bij tik neparasta,

tā smaga tam, kas grib to turēt tīru:

kā spalva šķiet jebkura cita nasta.

106 Cik vēlu kļuvu es par īstu vīru!

Tik tad, kad mācītājs es biju Romā,

es džīvi melīgo no sevis šķīru.

109 Kāpt augstāk nevarēju vairs tai jomā:

man citai dzīvei dega mīlestība

ikkatrā manā jūtā, katrā domā.

112 Tai dvēselei, ko māca alkatība,

kam ziedlapas bij pasaulības plūktas,

nu jācieš sods un jālūdz žēlastība.

115 Tās dvēseles, kas alkatības sūktas,

šeit šķīstīdamās atgriežas pie Dieva;

nav citu kalna moku, kas tik rūgtas.

118 Šeit tiem, kam ticība bij pārāk tieva,

kam skats bij pieķēdēts pie zemes lietām,

ar acīm jāizsūc ik zemes rieva.

121 Kā mīlestības liesmām, sirdī lietām,

liek alkatība izdzist nevarīgi,

tā dvēselēm šeit jāpaliek ir sietām

124 un jāgaida šai gūstā pacietīgi;

cik ilgi taisnais soģis to būs spriedis,

tik ilgi gulēsim mēs nekustīgi.»

127 Uz ceļiem nometies, pie krūtīm spiedis

sev rokas, klausījos, kā nāk no viņa

šie vārdi, ko viņš nebij velti šķiedis.

130 Un tad viņš jautāja man:«Kāda dziņa

tev ceļos mesties liek?» -«Jums cieņu manu,»

es teicu, «parādīt liek sirdsapziņa.»

133 «Jel kājās slejies, celies, brāli manu!»

viņš atteica.«Ir viens mums visiem pāri,

tam tuvojamies mēs ar kalpošanu.

136 Mums vajag zemē nomest katru kāri,

kā svētie vārdi - Neque nuhent - māca,

un debesīs sliet savu jumta spāri.

139 Nu ej: tavs nāciens manas raudas māca;

es negribu, ka ilgāk kavējies tu

un slāpē asaras, no sirds kas nāca.

142 Ja tu uz zemi kādreiz soļus grieztu,

tur krietna krustmeita man dzīvo klusi,

man būtu žēl, ja viņa ļauni ciestu;

145 ir viņa vienīgā man palikusi.»

Piezīmes

1-3 Pirms rītausmas.

5 Figūra, ko izsecināja ģeomanti pēc minēto zvaigznāju zvaigznēm.

7-9 Sieva, ko Dante redz sapnī, simbolizē tos trīs grēkus, kas tiek izpirkti trīs augšējos lokos: mantkārību, tieksmi labi paēst un baudkāri (58-59).

12-15 Snpņu joga: tikai mūsu acis padara lnirvign to, kas pats par sovi ir riebīgs.

26 Senie komentatori to parasti traktē kā prāta simbolu: prāts parāda, cik mnldlgas ir visas zemākās tieksmes.

73 «Pielipusi pie pīšļiem dvēsele mana» (lat.).

99 Pāvests.

100 Pilsētiņas Dženovas līča piekrastē.

101 Lavaņja.

102 Runātājs ir kardināls Otobruono Fjeski, grāfs Lavaņja, kas 1276. g. kāpa pāvesla tronī ar vārdu Adrians V. Viņš mira 38 dienas pēc izvēlēšanas pāvesta amatā.

137 «Nedz arī precas» (lat.).

143 Aladža dei Fjeski, Moroello Malaspīnas (E. XXIV, 145-150) sieva.

Divdesmitais dziedājums

1 Pret gribu labāku stāt gribai grūti,

un nelabprāt es pakļāvos tā prātam,

kaut augļi gaidītie vēl nebij gūti,

4 kas spētu mani remdināt līdz sātam.

Ar vadoni gar pašām klintīm gājām

un griezām ceļu moku vārdzinātam

7 un šaustam baram, kas šeit gurdām kājām

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x