DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Sešpadsmitais dziedājums

1 Pat elles tumsā, naktī bezzvaigžņotā

zem nabadzīgām debesīm, ko klājis

biezs mākoņblāķis baismā izgarotā,

4 tāds aizsegs nav man skatiem priekšā stājis

kā dūmi šie: man likās, it kā snigtu

sīvs dusmu spiets, ko ciezdamies kāds krājis.

7 Ciet miedzās acis: sīvumu tik diktu

tās necieta. Tad meistars klāt man nāca,

lai es uz viņa pleca roku liktu.

10 Kā piesardzība aklo staigāt māca,

pie pavadoņa turoties, tā gāju

caur dūmiem asajiem, kas mani māca,

13 un klausījos uz savu skolotāju,

pa priekšu iedamu un dūmos tītu;

viņš teica: «Tikai sāņus nesper kāju!»

16 Man likās, ka es balsis saklausītu,

kas lūdza Dievar eņģeli, lai tas tos

no grēkiem žēlsirdīgi atpestītu.

19 Tie «Agnus Dei» dziedāja, lai rastos

tiem viena sirds, lai vienā solī ietu

tie saskaņas un vienprātības krastos.

22 «Vai tie ir gari? Kas šī ir par vietu?»

es jautāju. Viņš atteica: «Jā, gari,

tie iet, lai dusmu mezglu vaļā sietu.»

25 «Kas esi tu? Ko tu šais dūmos dari?

Man šķiet, tu laiku kalendās vēl mēri,

tev mūsu mēri liksies pārāk gari,»

28 tā teica kāda balss. «Ja muti vēri

tu vārdam,» teica meistars, «vaļā tīsties

no dūmiem, saki, cik to dziļi svēri!

31 Vai šeit var augšup tikt?» - «0 tu, kas šķīsties,»

es teicu, «brīnumus tu dzirdēsi,

nāc līdzi man, ar mani iepazīsties!»

34 Viņš teica: «Darīšu, kā vēlēsi;

kaut acis dūmos redz ar lielu pūli,

mēs klausīdamies būsim biedroti.»

37 Un tad es stāstīt sāku: «Ar šo kūli,

ko raisīs nāve, eju aizmūžībā,

un šeit es nonācu caur elles pūli;

40 ja Dievs, kas mani savā žēlastībā

ir slēdzis, ļaus man skatīt savu troni,

par ko es ceļos krītu pateicībā,

43 man pastāsti, kā nesi dzīves kroni,

un teic, vai īsto ceļu izraudzīju;

lai vārds tavs kļūst par mūsu pavadoni!»

46 «Mans vārds bij Marko, lombardietis biju;

un lietās tais, pēc kurām negrib dzīties

neviens vairs, vērtības es saskatīju.

49 Ej taisni, nevajag tev novirzīties!»

viņš teica piebilzdams: «Kad tur tu būsi,

liec manam vārdam savās lūgsnās vīties!»

52 Es viņam: «Manī aizbildni tu gūsi;

bet manī graužas šauba nerimtīga

un sūrst - varbūt, ka tu mans dziednieks kļūsi?

55 Tā bija vienkārša, nu divkārtīga

tā izaugusi ir caur vārdiem taviem,

tu spried, ka pasaule ir tuksnesīga,

58 jo šķīrusies no tikumiem tā saviem,

tik ļaunums klāj tās seju puvekļaino,

no zariem birt liek augļiem negataviem.

61 Bet saki cēloni noslēpumaino,

lai es to redzu un to citiem rādu:

viens debesis, bet otrs zemi vaino.»

64 Viņš nopūtās par prasījumu šādu

un teica: «Tālu jūs no patiesības:

ir akla pasaule, ar biezu ādu.

67 Jūs meklējat it visas likumības

tik debesīs: lai kādi mēs ar kļūtu,

tas notiek viss aiz nepieciešamības.

70 Jums gribas nebūtu, ja tas tā būtu.

Vai spētu tad jūs vispār izjust kaunu,

vai labais algu, ļaunais sodu gūtu?

73 Jums debess tikai sākotni dod jaunu,

lai jūsos mostos dziņa rosinoša;

jums dota gaisma izšķirt labu, ļaunu

76 un brīva griba; lai cik gurdinoša

ar debesīm šī pirmā cīņa būtu,

ar gara spēku uzvara būs droša.

79 Spēks lielāks vada katru jūsu jūtu,

tam brīvi sekojat, tas dod jums prātu,

lai likteņlēmēji jūs paši kļūtu.

82 Ja p;i sauli tu redzi trumiem klātu,

ir jūsos cēlonis, ir jūsos vaina;

tev tālu iet bij, lai to uzzinātu.

85 No (vadītāja rokas brīnumaina

kā meitene, jau domās uzziedoša,

kas seju asarās un smieklos maina,

88 dzimst dvēsele, vēl rātna, nezinoša,

kam prieks par priecīgo tās radītāju -

pie viņa atgriežas tā starojoša.

91 Tai sīka manta kļūst par vadātāju,

to maldos dzen un liek sev pakaļ dzīties,

ja nesastop tā īstu vadītāju.

94 Un tādēļ vajag likumgrožiem vīties,

ir valdnieks vajadzīgs, kas saskatītu

to torni, kuram lemts ir izdalīties.

97 Ir likumi, nav, kas tos pārraudzītu:

tas gans, kas dzen, ir gan labs atgremotājs,

bet nav tam šķeltu nagu, asi trītu.

100 Ja tauta redz, ka viņas izrīkotājs

ar to vien barojas, ko viņa kāro,

kam viņai vairs tad gara apgaismotājs?

103 Nu redzi tu, ka pasauli šo bāro

ir postījusi slikta vadīšana

un nevar vainot cilvēkdabu vāro.

106 Tai Romai, kam reiz bija noteikšana,

bij divi ceļi: viens bij pasaulībai,

pa otru garam nāca atdzimšana.

109 Nu abi tie ir lemti iznīcībai:

ja zobens vienojas ar gana zizli,

tad nava vairs, kur mājot saderībai -

112 kad bijāšana zūd, kļūst abi tizli.

Vai vārpa, izaugusī no šī grauda,

ir daudz ko labāka par zemes pīsli?

115 Reiz tikumi daudz augstāk nekā nauda

bij godā tur, kur Adiče plūst rāmi,

līdz Fridrihs savus naida tīklus auda;

118 bet tagad ļaundaris, kam saskaitāmi

nav noziegumi, braukt tur var bez kauna,

jo godīgie tur nav vairs saskatāmi.

121 Trīs sirmgalvji, kam šāda mode jauna

kremt sirdi, tur vēl mīt, līdz nemirstīgais

gars šķirsies tiem no dzīves murga ļauna:

124 Kurrādo un Gerardo labsirdīgais

un Gvido da Kastels, ko iesaukusi

ir tauta Lombardietis Vientiesīgais.

127 Tā Romas baznīca, kas sajaukusi

ir divas valdīšanas, savu nastu

un sevi pašu dubļiem notriepusi.»

130 Es teicu: «Devi tu, lai pats es rastu:

ka Levi dēli ir bez mantojuma,

tur neredzu neko vairs neparastu.

133 Bet kas ir šis Gerardo, kurš tā skuma

par laikiem bijušiem un gaida ritu,

kad projām lidos gars no purva gluma?»

136 «Vai jautā tu, lai mani pārbaudītu?»

viņš atteica. «Ja graudus vāc tu klētī,

kā gan lai tu Gerardo nepazītu?

139 Viņš - grauds starp pelavām, ko laiki vētī;

tāpat es viņa meitu cildināju.

Es šeit jūs atstāšu. Lai Dievs jūs svētī!

142 Vai redzi tu caur dūmiem gaismu vāju,

kas baltojas? Nu laiks man tālāk doties,

lai Dieva eņģelim es priekšā stāju.»

145 Viņš gāja, atpakaļ vairs neskatoties.

Piezīmes

19 «Dieva jērs» (lat.) - katoļu lūgšanas vārdi.

46 Marko dzīvoja 13. gs. un kalpoja dažādu feodāļu galmos.

63 Zvaigžņu ietekmi.

96 Taisnīgumu.

97 Imperatora tronis ir tukšs (sal. Š. VI, 88-90).

98-99 Pēc Mozus likumn par šķistiem dzīvniekiem tika uzskatīti atgrtmotAjl nr šķeltiem nagiem. Kristīgie dievvArdnieki to nphikoja simboliski: atgremošana pārdomas par svētajiem rakstiem un pareiza to saprašana; šķelti nagi pamatjēdzienu, piemēram, laba un ļauna, izšķiršana. Dante ar to grib sacīt, ka pāvests gan ir autoritāte reliģijas jautājumos, bet nešķir laicigo no garīgā un tiecas pēc laicīgās varas un bagātības.

110 Ja laicīgā vara saplūst ar garīgo.

116 Upe Lombardijā.

117 Imperatora Fridriha II (E. X, 119) cīņa ar pāvestiem noveda pie partiju strīdiem un veco, labo tikumu pagrimuma.

124 Kurrādo da Palaco no Brešas; Gerardo da Kamīno, Trevīzo ģenerālkapteinis.

125 Redžo gibelīns, kas sirsnīgi uzņēma ceļiniekus.

131 Levīti, seno ebreju priesteru kārta, kas nesaņēma zemi mantojumā.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x