DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Trīspadsmitais dziedājums

1 Mēs bijām kāpņu galā, tajā vietā,

kur otrreiz dalās kalns, kas augšup tiecas,

lai dragāta tiek grēku čaula cietā

4 un patiesība kodolā lai triecas;

Šeit ceļš tāpat iet lokā nemitīgā,

kaut aplis šis daudz straujāk apkārt liecas.

7 Bij skumīga šī aina vienmulīgā;

tur nebija vairs ēnu, nebij tēlu,

viss bija akmens krāsā pelēcīgā.

10 «Šeit ļaudis gaidīt es tev nenovēlu,»

tā teica dzejnieks, «kas tik citus bijās,

uz sava ceļa nonāks pārāk vēlu.»

13 Un tad viņš cieši saulē paskatījās;

un tad ap labo sānu kā ap asi

ar kreiso pusi apkārt apgrozījās.

16 «Tu, gaisma, kas sev līdzināties prasi,»

viņš sacīja, «ved mūs uz ceļu jaunu,

tu līdzēt vari mums, jo sirdīs lasi!

19 Tu sildi pasauli, tu kliedē ļaunu,

ir ļaudis tevi vienmēr godājuši,

kurp tavi stari ved, turp kājas aunu.»

22 Kad bijām vienu jūdzi nogājuši

un caur to spēku, dvēselē kas valda,

šo ceļu ātri bijām paveikuši,

25 tad atskanēja balsu skaņa salda:

šurp lidoja pulks neredzamu garu

it visus saukt pie mīlestības galda.

28 Tā pirmā balss ar brīnumainu varu

«Vinum non habent» vairāk reižu sauca,

un lidoja šie vārdi ceļu garu

31 un skanēja, līdz cita balss tos jauca:

«E s esmu Orests. E s lai sodīts tieku!»

un ilgi kavējās, līdz projām trauca.

34 Es raudzījos uz savu pavēlnieku:

«Kas tās par balsīm, tēvs?» Tad nāca trešā

un sauca: «Mīliet savu ienaidnieku!»

37 Viņš teica: «Sirdī, mīlestībai svešā,

šeit mīlestības pātaga tiek pīta,

tā šaustīs visu: nav, kas paliks bešā.

40 Tai skaņa pretēja ir izraudzīta;

es ceru, arī tu to saklausīsi -

tad tiks tev žēlastība parādīta.

43 Nu skaties labi, un tu ieraudzīsi

gar akmens sienu sasēdušus ļaudis:

kādēļ tie sēž, to drīz tu sapratīsi.»

46 Tiklīdz mans meistars vārdus šos bij paudis,

turp lūkojos: tik pelēki tie bija,

ka likās, kāds tiem katru krāsu skaudis.

49 Tad saucienus man auss tur saklausīja,

tur skanēja: «Lūdz, Marija, par mums!»

un svēto vārdi aumaļām tur lija.

52 Es nezinu, vai ir kāds radījums

virs zemes, kas, to redzot, sāpēs spējās

un dziļā līdzcietībā nesagums.

55 Kad, man tiem tuvāk ejot, sazīmējās

to vaibsti man, jau skaidri tā kā diena,

no manām acīm smagas bēdas lējās.

58 Bij saru kreklā dvēsele ikviena,

tās cita citu pleciem atbalstīja,

un visas atbalstīja stāvā siena.

61 Kā aklie salasījušies tie bija,

kas žēlastības dienā ubaggrašus

cer iemangot: ir nekustīgs kā sija

64 ikviens no tiem - tie nemīl žestus plašus,

un svarīgi nav dzirdēt viņu vārdus,

ir pietiekami redzēt viņus pašus.

67 Šīs ēnas skatīju kā tumšus ārdus:

kā aklie viņas sauli neredzēja,

bet dzirdēja tik savu siržu dārdus;

70 dzelzs diegs tām visām plakstus kopā sēja

kā nikniem vanagiem, kas jāsavalda.

Man sirds tām pāri darīt negribēja,

73 kad laupīta tām saules gaisma salda;

es klusēju ar lielu bijāšanu,

jo baidījos no kāda kļūma malda.

76 Bij meistars sapratis šo klusēšanu

un teica: «Runā, bet ne pārāk gari:

tu man ko sacīt vēlies, to es manu!»

79 Viņš gāja pa to šauro klinšu kari,

kur nokrist var, jo nav tā nožogota;

bij otrā pusē pazemīgie gari,

82 kam caur šo baiso šuvi aptumšota

bij pasaule. Es teicu viņiem kvēli:

«Jūs, ļaudis, kuriem cerība ir dota

85 reiz atkal gaismu sveikt, kas mirdzēs cēli,

kad gaisīs putas jums no sirdsapziņas

un parādīsies patiesības tēli

88 un apklusinās visas tumšās dziņas,

jel sakiet, vai starp jums šeit sastapt varu

es latīņdvēseli? Man tuvas viņas.»

91 «Tu patiesības pilsētā ik garu

kā pilsoni šeit mītam redzi, brāli.

Tu laikam domā tos, kas ceļu garu

94 šurp nākuši no Itālijas tāli,»

tā kāda dvēsele man atbildēja.

Es redzēju, ka šajā pulkā bāli

97 starp citām kāda ēna pavīdēja,

kas gaidīja. Tās sejs bij domās raucies,

un zodu tā kā aklais augšup slēja.

100 «Tu, gars,» es teicu, «tu, kas augšup traucies,

ja tu tas esi, kas man atbildēja,

no kurienes tu nāc un kā tu saucies?»

103 «Es biju sjēniete,» tā atbildēja,

«šeit grēku nožēlā es sīka raucos,

lai žēlastība nāk no piedevēja.

106 Es muļķe biju, Sapija kaut saucos,

es priecājos, kad citiem daudz bij moku,

par savu dvēseli es neuztraucos.

109 Un, lai tu neuzskati to par joku,

tad paklausies, cik biju bezprātīga,

jau lejup laizdamās pa gadu loku.

112 Pie Kolles bija cīņa izmisīga

starp mūsējiem un mūsu ienaidniekiem,

sirds lūgšanā man Dieva priekšā slīga.

115 Kad sakauti no saviem pretiniekiem

bij mūsējie un bēga viņu bari,

tad gala nebija vairs maniem priekiem.

118 Tad nebija vairs jādomā man gari,

es saucu Dievam: «Nebīstos vairs tevis!»

kā strazds, tiklīdz sāk sildīt pirmie stari.

121 Kad dzīves kalnu atstāju aiz sevis,

ar Dievu izlīgt vēlējos, lai rastu

es mieru, pieņemot, ko viņš man devis.

124 Es nestu vēl joprojām pilnu nastu,

ja nebūtu Pjērs Petinaio mani

ar lūgšanām uz žēlastības krastu

127 tā virzījis, lai skan man svētie zvani.

Bet tu kas esi? Acis, šķiet, tev vaļā,

tu mūsos lūkojies un visu mani,

130 un dzīvā elpā skan tev runa skaļā.»

Es teicu: «Acis tiks man ciet vēl vērtas,

bet neilgi, jo skaudībā un paļā

133 tās maz ir griezušās. Daudz skaudrāk cērtas

man bailes dvēselē no citām mokām,

kas apakšējā aplī tiek man svērtas.»

136 Un viņa: «Kurš gan tevi drošām rokām

šurp vadījis, ja turp tev iet vēl nākas?»

«Tā vīra priekšā lai mēs galvas lokām,»

139 es atteicu. «Nav būtnes cildenākas

starp gariem senajiem par Vergiliju.

Bet mana gaita šeit no augšas sākas,

142 jo Šķīstītavu dzīvs es ieraudzīju.

Es izpildīšu, gars, ko vien tu vēlies,

kad atgriezīšos turp, kur kādreiz biju.»

145 «Tu Dieva acīs esi augstu cēlies!»

tā atbildēja. «Lūdz par mani viņu,

līdz smagums mans no dvēseles būs vēlies!

148 Es lūdzu, aiznes toskaniešiem ziņu,

kur esmu es, lai mani tuvinieki

par mani neglabā vairs ļaunu miņu!

151 Tie svēti tic, ko melš tie lielībnieki,

tie apstulbotie Talamones brāļi,

kas drīz vien izčibēs, jo viss tas nieki,

154 un tāpat izčibēs to admirāļi.»

Piezīmes

29 «Viņiem nav vīna» (lat.) - Marijas vārdi Kanaanas kāzās, paraugs gādībai par citiem.

32 Oresta vārdi, viņam piesteidzoties tai brīdī, kad viņa draugs Pilads, uzdodamie» par Orestu, grasījās doties saņemt nāvessodu viņa vietā.

106 Sapija nozīmē «gudrā». Sapija bija dižciltīga sjēniete, Provencāna Salvāni (Š.

XI, 109-142) tante.

112 Sk. Š. XI, 109-113.

125 Sjēnas ķemmdaris, kas tika uzskatīts par svēto.

133-135Dante apzinās, ka viņa lielākais grēks ir augstprātība.

152 Osta, ko sjēnieši centās iegūt, lai dabūtu pieeju pie jūras. Taču šis pasākums tiem nesa tikai zaudējumus.

Četrpadsmitais dziedājums

1 «Kas ir tas vīrs, kurš ticis mūsu daļā,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x