DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

mēdz mirušajiem likt virs mūža mājām,

19 lai tos pēc tam daudz reižu apraudātu,

kad dzelt sāk atmiņas un mostas žēlums

tiem, kas tos atceras ar mīļu prātu;

22 bij plāksnes arī šeitan, bet kāds cēlums

ik tēlā, gars ko veido nenomiris!

Par mākslu pārāks bij šis dzīvais kvēlums.

25 Es redzēju, kā tas, kurš, cēlāks dzimis

par citiem, zibeņodams lejup šāvās

no debesīm, jo grēkā bij tas grimis.

28 Es redzēju, kā Briarejs, kas kāvās

ar Zevu, līdz to zibens sadragāja,

pie zemes savām aukstām miesām kļāvās.

31 Es redzēju, kā tēvam apkārt stāja

Marss, Timbrejs, Pallada, vēl apbruņoti,

un milžos raudzījās, kas zemi klāja.

34 Es redzēju, kā Nimrods, mulsis ļoti,

sēž sava lielā darba pakājē,

tam apkārt citi lepnie sarindoti.

37 O, Niobe, cik dziļi dvēselē

tu man ar savām mēmām meitām sāpi!

Vai tam, ko liktenis šāds piemeklē!

40 O, Saul, kam pats tu savu šķēpu trāpi

un mirsti Gelbojā, kur no tās dienas

vairs nelīst lietus, dzesētu lai slāpi!

43 O, špetnā Arahne, cik skumji slienas

tev locekļi: puszirneklis jau esi!

Kur pavedieni, audumā kas sienas?

46 0, Roboam, es redzēju, kā nesi

prom savu augstprātību baiļu ratos

un vairs nevienam šausmas neiedvesi.

49 Tur parādīts bij arī šajos skatos,

kā Alkmeons liek mātei noņemt rotu,

kas gūta nodevības ceļos platos.

52 Tur parādīts ar roku apgarotu,

kā dēli nodūra Sennaheribu

un pameta to templī apzaimotu.

55 Tur parādīts bij, kā caur šķēpu zibu

teic Tamirisa Kīram: «Asins alki,

ar asinīm es tevi dzirdīt gribu.»

58 Tur parādīts ik sīkumā bij smalki,

kā Holoferna pulki barā muka,

kad rūgti vērtās pēdējie tam malki.

61 Es redzēju, kā Troja pelnos bruka:

o, īlija, ar roku apgarotu

tur parādīts tavs varenums, kas juka!

64 Kurš bij tas meistars, kas ar kaltu, otu

šīs līnijas, šos tēlus vilcis brīvi,

lai šādu brīnumdarbu izveidotu?

67 Šķiet beigti mirušie, šķiet dzīvi dzīvie:

ko redzēju, to jutu jau, kad gāju,

kaut locekļi zem nastas bij man stīvi.

70 Tik degunu uz augšu, taisnu stāju,

jūs, Ievas dēli, nenolieciet seju

un neskatieties, kur jūs sperat kāju!

73 Es ar vairs nevēroju, kur es eju,

cik garš bij ceļš, ko saule nostaigāja:

to aizmirsis es būtu teju teju,

76 kad tas, kurš uzmanīgs pa priekšu gāja,

«Cel galvu! nav vairs ilgāk jānododas

tev tam, kas redzēts,» - mani mudināja

7.9 «Lūk, tur nāk eņģelis, kam jāierodas

pie mums, lūk, sestā dienas kalpotāja,

jau darbu pabeigusi, projām dodas.

82 Lai cieņu pauž tev seja, visa stāja,

lai viņam prieks, cik krietns tu un ticis!

Tā diena nenāks vairs, kas projām gāja.»

85 Es klausījies jau biju neapnicis,

ka neatsaukt vairs stundas, garām laistās,

un rīkojos, kā biju vērā licis.

88 Tad nāca viņš. No viņa sejas skaistās,

no baltā tērpa nāca spoža gaisma:

man likās, ka tur rīta zvaigzne laistās.

91 Man krūtīs cēlās ilgošanās kaisma,

kad rokas viņš un spārnus pleta vaļā

un teica: «Kāpiet! Zudīs katra baisma!

94 Ak, ļaudis, mostieties no māna skaļā!

Jūs esat dzimuši, lai augšup tiektos,

bet krīt pat vēsmā cerība jums zaļā.»

97 Es apstājos, lai viņa priekšā liektos,

man likās, ka ar spārniem žilbinošiem

man pieri skardams, viņš man pretī sniegtos.

100 Kā ved virs bezdibeņiem reibinošiem

tai kalnā, kurā baznīca stāv stalta

un noraugās ar skatiem pavēlošiem

103 uz pilsētu, kas, likumpantos kalta,

vairs pati nezina, kur kalns, kur leja,

kur šalko Arno upes straume salta,

106 sen cirstas kāpnes, tā šeit veda eja

uz otro apli stāvā klinšu sienā,

bet ejas galā - plata akmens sleja.

109 Pret eju šo jau bijām pavērsienā,

«Beati pauperes spintu» — dziesma

tad skanēja: kāds miers šai skanējienā!

112 Kā atšķiras no elles guns šī liesma!

Tā skan kā dziesma Dieva izredzētiem,

bet elles guns ir vaimana un briesma.

115 Jau kāpām mēs pa pakāpieniem svētiem,

man bij, it kā es labāk staigāt prastu,

uz augšu celtos spārniem necerētiem.

118 Es jautāju: «Teic, meistar, kas šo nastu

man noņēmis? Man spēki atžirguši,

es jūtu vieglumu tik neparastu.»

121 Viņš teica: «Kad tie P, kas palikuši

vēl sejā tev - tie māc ik nožēlnieku -

tāpat kā pirmais šis būs pazuduši,

124 tev kājas katru ceļu veiks kā nieku,

jo labā griba tās būs pārņēmusi:

par ātrumu tu jutīsi pat prieku.»

127 Kā tāds, kam matos smilga palikusi

vai cits kaut kas, par ko tam nav ne miņas,

un tik, kad citi raugās uz to pusi,

130 turp roku ceļ aiz neapjaustas dziņas

un taustīdamies atrod to, par ko tam

nav acis devušas nekādas ziņas,

133 tā nācās man, nu pēkšņi atskaidrotam,

pie pieres pirkstus likt: tie sataustīja

tik sešus P. Man stāvot aplaimotam,

136 mans vadonis tā gaiši pasmaidīja.

Piezīmes

25-27 Lūcifers (E. VIII, 71; XXXIV, 20).

28 Sk. E. XXXI, 95.

31 Zevam.

32 Apolons.

33 Sk. E. XXXI, 43.

34 Sk. E. XXXI, 46-81.

37 Amfiona (E. XXXII, 11) sieva, kas lepojās ar saviem septiņiem dēliem un savān septiņām meitām un ņirgājās par Latonu, kam bija tikai dvīņu pāris - Apoloni un Diāna. Tad, kā stāsta Ovidijs «Metamorfozās», Apolons un Diāna nošāvuš ar savām bultām visus Niobes bērnus, un Niobe aiz bēdām pārvērtusies akmeni

40 Pēc bībeles leģendas izraēļu ķēniņš, ko Gelbojas kalnā uzveica filistieši un kai mira, krizdams pats uz sava šķēpa.

42 Uzzinājis par Saula nāvi, ķēniņš Dāvids iesaucies: «Gelbojas kalni! lai nenāl vairs ne rasa, ne lietus pārjums, un lai nav uz jums lauku ar augļiem!» (bībele;

43 Smalka Lidijas audēja, kas, kā stāsta Ovidijs «Metamorfozās», uzdrošinājusie; sacensties ar Palladas Atēnu un ko tā pārvērtusi par zirnekli.

46 Pēc b i bolos leģendas cietsirdīgs izraēļu ķēniņš, kas bēgdams glābies no tautas sacelšanās.

50 Argosas ķēniņa Amfiaraja (E. XX, 31-39) dēls, kas, atriebdams tēvu, nogalinājis savu māti Erifilu (P. IV, 103-105), kurai Edipa dēls Poliniks, meklēdams sev sabiedrotos cīņai pret brāli Eteoklu, kam viņš gribēja atkarot Tēbas, uzdāvāja Harmonijas kaklarotu un kura parādīja, kur slēpjas viņas vīrs, kuram bija pareģota nāve šai karagājienā.

53 Pēc bībeles leģendas augstprātīgs asīriešu ķēniņš.

56 Skitiešu ķēniņiene, kas, kā stāsta romiešu vēsturnieks Orozijs, atriebusies Kīram, senpersiešu valsts dibinātājam, par sava dēla bojāeju, sakaudama persiešu karaspēku un likdama kaujā kritušajam Kīram nocirst galvu un iebāzt to maisā ar asinīm.

59 Pēc bībeles leģendas asīriešu karavadonis, ko viņa teltī savaldzināja un miegā nogalināja jūdu patriote Judīte, lai glābtu savu pilsētu Betuliju.

80 Dienas kalpotājas - oras, antīkajā mitoloģijā gadalaiku un arī dienas stundu dievietes, kas nomaina cita citu saules ratos (Š. XXII, 118-120). Jau pagājusi sestā stunda pēc saullēkta, t. i., pagājis pusdienas laiks.

98-99 Ar spārnu vēzienu eņģelis izdzēsa vienu P uz Dantes pieres (Š. IX, 112-114).

101 San-Mikiāto.

103 Uz Florenci.

109 «Svētlaimīgi tie garā nabagie» (lat.).

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x