DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

bij šajā vietā divus soļus spēris,

un trešajam jau cēla spārnu stalto;

10 kad es, tik ilgi acis neaizvēris,

tepat, kur bijām, dziļā miegā slīgu,

it kā es būtu magoņsulu dzēris.

13 Tai stundā, kad mēs dzirdam bezdelīgu

pirms rīta skumjas sviežam debess jumā,

kā atceroties bēdu sendienīgu,

16 un prāts kā svētceļnieka klejojumā

no pasaulīgām domām atbrīvojas

un dievišķīgs ir savā redzējumā,

19 es sapņoju, ka ērglis gatavojas

uz laupījumu krist, un visas spalvas

tā spārnos tīrā zeltā iezaigojas;

22 Man likās, tā bij vieta, kur aiz galvas

reiz Ganimēdu ērglis augšup cēla,

lai dieviem dāvātu viņš savas balvas.

25 Tad putna spārni strauji gaisu šķēla,

kā zibens šāvās tas un mani grāba

un nesa turp, kur karsta uguns svēla.

28 Šais liesmās elpa kļuva man jau slāba,

es kliedzu, bet neviens man neatsaucās,

līdz sapnis pārtrūka: tas mani glāba.

31 Tā kādreiz Ahilejs no miega traucās

un raudzījās ar neizpratni tīru,

jo galvā tam it visas domas jaucās,

34 kad māte to no Hīrona uz Skīru

bij aizmigušu rokās aiznesusi,

kaut grieķi tomēr atrada šo vīru;

37 kā trūkos es, kad pēkšņi izgaisusi

bij sapņa vara: krūtīs kāpa vājums,

un sirds man bija šausmās sastingusi.

40 Man blakus bija tik mans mierinājums,

bij saule divas stundas pakāpusies,

un acu priekšā pletās jūras klājums.

43 «Ja tava jūta vēl ir sakļāvusies,»

mans pavēlnieks man teica, «plet to vaļā!

Jo mūsu taka šeit ir izbeigusies.

46 Tu ticis esi Šķīstītavas daļā:

lūk, klintis, kas to cieši ieslēgušas,

un lūk, tā vieta, kur tā veras vaļā.

49 Pirms dienas gaismā bija pārtapušas

tās krāsas, ko bij ausma iedegusi,

pār tevi puķes bija nolīkušas,

52 kad tava dvēsele bij aizmigusi;

tad šurpu nāca donna un man teica:

- Es esmu Lūcija, es atnākusi,

55 lai paņemtu līdz to, ko gurums veica;

es viņa ceļu atvieglināt vēlos. -

Sordello līdz ar citiem viņu sveica,

58 tad viņa, tevi nesot, staros kvēlos

uz augšu devās; es tai pēdās gāju.

Kad izlasīju viņas skatos cēlos,

61 ka šeit ir ieeja, es tencināju

šo būtni, bet kā sapnis viņa gaisa.»

Kā tāds, kas veicis šaubu mirkli vāju,

64 kam miera dzelmē izlīst stunda baisa,

kad atklājusies tam ir patiesība,

tāds kļuvu es, un manas ilgas kaisa

67 uz priekšu traukt, un mana gatavība

bij vadonim tik skaidri samanāma,

ka droša kļuva viņa paļāvība.

70 Tev, lasītāj, būs labi saklausāma

tā augstā nots, kas izskan jūtā skaļā;

jel nebrīnies: šeit daudz kā cildināma.

73 Kad bijām nonākuši tajā daļā,

kur pirmīt likās man, ka palikusi

ir, klintīm sašķeļoties, sprauga vaļā,

76 es vārtus redzēju - tur atsegusi

bij klints trīs pakāpienus mirgojošus -

un vārtu sargu redzēju es klusi

79 uz augšējā tur sēdam. Žilbinošus

tfi kailais zobens starus atspulgoja,

acs nepanesa spīdumus tik košus.

82 Tad brīdi viņš mūs abus uzlūkoja

un sacīja: «Ko meklējat šai vietā?

Kas jūs šurp doties vieniem pilnvaroja?

85 Ir goddevība jārāda ik lietā,

lai likumi visaugstie netiek skārti.»

Tad meistars viņam teica balsī cietā:

88 «Pirms dienā dzisuši bij ausmas sārti,

no debesīm šurp nāca donna svēta

un sacīja mums: - Ejiet, tur ir vārti! -»

91 «Ja jums ir šāda gaita izredzēta,»

tā teica sargs, «jums atvērsies šī siena

un ienākšana netiks aizkavēta.»

94 Tad uzkāpām uz pirmā pakāpiena,

tas bij no marmora, tik balta, gluda,

ka tajā seja spulgojās ikviena.

97 Tas otrs bij no akmens tumši ruda,

tam pāri krustām šķērsām švīkas gāja

un grubuļainā repējumā zuda.

100 Bet trešais, augšējais, kas abus klāja,

tik sārts kā asinis, kas šļāc no rētas,

kā porfīrs savas liesmas mirdzināja.

103 Tur sēdēja un vērpa domas svētas

cēls Dieva eņģelis uz sliekšņa zaiga,

kas sēja dimantdzirkstis neredzētas.

106 Man teica vadonis: «Zem viņa vaiga

tev ceļos jāmetas ar pazemību,

lai vārtus atslēdz viņa roka maiga.»

109 Pie viņa svētām kājām žēlsirdību

es lūgtin lūdzos, gaidot pievārtē,

pie krūtīm sizdams, rādot padevību.

112 Viņš septiņreiz man pierē vilka P

ar šķēpa galu, sacīdams: «Šīs rētas

tev nomazgāt būs savā dvēselē.»

115 Kā pelni vai kā zemes izkveldētas

bij viņa tērps, bet rokā, augšup celtā,

bij divas atslēgas kā liesmas svētas.

118 Tā viena sudrabā, tā otra zeltā

bij kalta; kad viņš abas cilāt sāka,

man gaisa gaidu smagme, sirdī veltā.

121 «Tā viena atslēga ir vērtīgāka,»

viņš sacīja, «bet, lai ar otru slēgtu,

ir vajadzīga gudrība un māka.

124 Ja slēdzot zobi robiem pāri lēktu

vai ari spraugā būtu ieķērušies,

no barga sprieduma jūs neizbēgtu.

127 Man teica Pēteris: - Kaut kļūdījušies

mēs reizēm ielaižot, nav jāatkratās

no tiem, kas mums pie kājām nometušies. -»

130 Un tad viņš vaļā grūda durvis platās

un teica: «Ejiet; bet man jābrīdina:

tiek izdzīts katrs, atpakaļ kas skatās.»

133 Kad metāls metālu šais eņģēs trina,

cik spalgi, durvīm atveroties, spiedza

ikkatra svēto vārtu ass! Kas zina,

136 vai Tarpeja, kas savu mantu liedza,

kad Cēzars Metellu prom aizmānīja,

vai arī tā tik gaužām skaļi kliedza.

139 Tad mana dzirde balsis saklausīja,

man likās, dzied tās «Te Deum laudamus»\

ar jauku mūziku tās jauktas bija.

142 Tā Dieva vārdus, sirdij godināmus,

māc dažkārt ērģeļskaņu bangotne

un padara tos grūti saklausāmus:

145 tu brīžiem uztver tos, bet brīžiem ne.

Piezīmes

2 Trojas ķēniņa Priama brālis. Daiļava, Titona piegulētajā (la concubina), skaidrota

dažādi. Visticamāk, ka ar to domāta Aurora, rīta blāzma.

8 No nakts sākuma jau bija pagājušas divas stundas.

15 Stāstu par nelaimīgās ķēniņienes Proknas māsu Filomelu, kas tika pārvērsta

bezdelīgā (Š. XVII, 19-21). '

23 Skaists jauneklis, ko Zevs viņa skaistuma dēļ no Idas kalna Friģijā lika ērglim

aiznest uz Olimpu, kur viņš kļuva par dzērienu pasniedzēju dieviem.

27 Līdz uguns sfērai, kas pēc tā laika uzskatiem atradās starp gaisa sieru un Mēness

debesīm.

31 Kad grieķu jauneklis Ahilejs auga pie kentaura Hīrona (E. XII, 66, 71), dieviete

Tetida, viņa māte, zinādama, ka viņam draud bojāeja karā, gulošu viņu pārnesa

uz Skiras salu. Taču šeit viņu ar viltu atrada Uliss (Odisejs) un Diomeds (E.

XXVI, 61, 62).

112 «Peccatum» (lat.) - grēks. Kāpjot Šķīstītavas kalnā, jāatbrīvojas no septiņiem

nāves grēkiem.

136 Klints Romas Kapitolijā, kur glabājās valsts kase. Kad Cēzars pieprasīja izdot

šo kasi, tautas tribūns Lūcijs Cecīlijs Metells viņam to liedza; Cēzaram nācās

atvērt durvis ar varu.

140 «Tevi, Dievs, slavējam» (lat.) - baznīcas himna.

Desmitais dziedājums

1 Kad bijām mēs aiz sliekšņa, ko ik reizi

mēdz aizmirst gars, kad grimst tas slieksmē ļaunā,

jo taisni izliekas tam ceļi greizi,

4 es, spēcinājies paļāvībā jaunā,

uz vārtiem neskatījos, ciet kas vērās,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x