DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

16 Tur Federīko lūdzās pazemībā

un vīrs no Pizas, kura nāves mokas

Marcuko stiprināja dievbijībā.

19 Tur grāfu Orso redzēju un to, kas

bij ticis kauts aiz skaudības un naida,

bet nebij grēkiem aptraipījis rokas -

22 Pjērs de la Brošs tas bij, un šeit tas gaida,

bet brabantiete, kaislēm kļūstot rēnām,

lai darbus apdomā, kas ellē raida!

25 Kad beidzot biju brīvs no visām ēnām,

kas manī meklēja sev aizgādnieku,

lai ātrāk tiktu svētajos, es lēnām

28 tad uzrunāju savu pavēlnieku:

«Tu kādā vietā noliedzi, ka liekties

var debess likumi caur lūgsnu sieku;

31 bet ļaudis šie pēc tā tik vien grib tiekties:

vai veltīga ir viņu cerēšana,

vai nespēju līdz tavai domai sniegties?»

34 Viņš atteica: «Ir skaidra doma mana;

un viņu cerība nav velti sēta,

tik vajadzīga īsta.saprašana:

37 jo augstā taisnība - tā nekļūst lēta,

ja viņu lūgšanās ar sirdi klausies:

dzēš vainas mīlestības uguns svēta;

40 bet gaismas stars caur tumsu neizšausies

līdz tam, kam lūgsna būs tik izdarība,

kam dvēsele pie Dieva nepiekļausies.

43 Lai šaubās nezūd tava paļāvība!

Lai cēlā donna dod tev sirdij ziņu,

kur prāta aprēķins, kur patiesība!

46 Tu drīz jo drīzi ieraudzīsi viņu,

tā kalna galā stāv ar laimes smaidu

un remdina ikkatru tumšu dziņu.»

49 «Tad neliec, pavēlniek, lai ilgāk gaidu!

Kalns ēnu met jau. Nav man ceļš par grūtu,

tu nedzirdēsi, noguris kā vaidu.»

52 Viņš atbildēja: «Lai mēs tālāk kļūtu,

mums šodien jānoiet, cik vien mēs spēsim,

bet raudzīsim, lai ceļš tev citāds būtu.

55 Mēs sākumā vēl donnu neredzēsim,

jo viņu aizsedz kalns, un viņas stariem

tik ātri pretī iziet nevarēsim.

58 Bet lūk, kur, nošķīries no citiem gariem,

viens raugās šurp: tas rādīs īsto taku,

lai neklīstam pa apkārtceļiem gariem.»

61 Pie viņa pienācām: ko lai tev saku,

tu, godīgais un lepnais lombardieti?

Tu - dzejnieks,'kuram grūti stāties blaku.

64 Man liekas, klusēšanas saitēm sieti

ir tavi vārdi, kad, mūs uzlūkodams,

tu man kā mierā stājies lauva šķieti.

67 Tad Vergilijs, tam labudienu dodams,

to lūdza, lai tas viņam parādītu,

kur ceļš vislabākais uz augšu rodams.

70 Bet viņu lūdza tas, lai pastāstītu

viņš tam par mūsu zemi, mūsu dzīvi;

tik rāms tas stāvēja, lai uzklausītu,

73 ko vēstīs viņš, tik gaišs kā sirmie krīvi.

Kad vārdu «Mantuja» tas padzirdēja,

tam sastingušie vārdi kļuva brīvi,

76 no savas.vietas viņam pretī skrēja

šis vīrs un sauca: «Dārgais mantujieti,

Sordello esmu es!» un pretī slēja

79 tas viņam savas rokas. Silti lieti

šķiet, sirdi bij tam vaļā raisījuši,

un tajā riesties sāka maigi dzieti.

82 Ak, Itālija, tie, kas pieļāvuši,

bez stūres vētrā ka tev buras plīvo,

par mauku māju tevi pārvērtuši.

85 Kur šajos krastos rast to vietu brīvo,

kur droši irties varam mēs aiz tevis,

kur tavi iemītnieki mierā dzīvo?

88 Kaut pavadu tev Justiniāns devis,

neviena nav, kam tavos seglos sēsties:

ar to vēl vairāk kauns tev ir no sevis.

91 Tik tevi šaustīt, savā starpā ēsties,

līdz viss, ko cēlis gars, būs drupās gruvis,

ir prātā tiem, ko dzen tik alka plēsties.

94 Nu lūk, cik mežonīgs šis zirgs ir kļuvis,

jo nav to vadījuši droši pieši:

tas nav no Dieva gara elpu guvis!

97 Kam, vācu Albert, pameti to? Tieši

tu biji tas, kas cerību vēl viesa,

kas spētu seglos noturēties cieši.

100 Pār tavām asinīm lai taisnā tiesa

no zvaigznēm nāk! Neviens jūs negādājāt,

lai dzīvs ir gars un paēdusi miesa.

103 Ar tēvu abi jūs tik mantu krājāt,

jūs citiem valdītājiem gājāt pēdās

un impērijas dārzu plicinājāt.

106 Slīgst Kapeleti un Monteki bēdās,

trīc šausmās Filipeski un Monaldi,

par kuriem baiļu spoki ņirdzot mēdās.

109 Nāc, nežēlīgais, raugi, cik ir saldi

tie tavu dižciltīgo varas spaidi,

nāc un to drausmās ļaundarības valdi!

112 Nāc un uz savu Romu skatu raidi!

«Mans ķeizar, kādēļ nevadi tu mani?»

skan viņas saucieni un viņas vaidi.

115 Nāc, paklausies, kā skan tie mīlas zvani!

Un ja ar tevī nedzims žēlsirdība,

tad pakaunies, kā ļaužu mēlēs skani!

118 Lai nāk, Dievs augstais, tava mīlestība!

Par mums šai zemē krusta mokas cieti.

Lai sirdīs krīt mums tava patiesība!

121 Bet varbūt to, kas derēs mums reiz lieti,

tu savās dzīlēs dzemdē, kaut vēl grūti

to mūsu prātam tvert un turēt cieti?

124 Ik pilsētu kā mēslu pilnu kūti

ar tirāniem mēs redzam piedraņķotu,

tur katrs plātīzeris izriež krūti.

127 Ak, mana Florence, cik apgaismotu

mēs tevi skatām: tavi runasvīri

ir vienai valstij kļuvuši par rotu!

130 Cits taisnību slēoj sirdī - brīnums tīri,

ka dzīva tā - bet tavējiem to redzam

no mēles gaisā šaujamies kā svīri.

133 To patiesību lai mēs neapsedzam:

tie naski katrā sabiedriskā lietā

pat nelūgti sauc: «Mēs to guni dedzam!»

136 Nu priecājies uz pamata šī cietā:

tev miers un gudrība, un bagātība!

Ka tā tas ir, tas redzams katrā vietā.

139 Kas Atēnu un Spartas likumība!

Vai var ar upi salīdzināt valkus?

Kam gan šī antīkā mums cilvēcība!

142 Tu savus likumiņus aud tik smalkus,

ka caurs jau novembri, ko darināji

tu oktobri - tik gādā jaunus valkus!

145 Tu mainīji un mainīt nenostāji,

vai likums tas, vai tikums, vai ar nauda,

un savus locekļus tu jaunināji!

148 Vai tev kaut drusku padomāt ir jauda?

Cik līdzīga tai slimajai tu esi,

kam pat vairs pēļi nav nekāda bauda:

151 tāpat kā viņa grozoties tu dvesi.

Piezīmes

Tiesnesis Beninkasa.

Sjēnas bruņinieks un laupītājs.

Arecietis Gučo Tarlāti.

16 Federiko Novollo, no grāfu Ovidi dzimtas.

18 MarcukoSkornidžāni.kura dēlsGflno («virs no Pizas») tika noslepkavots 1287. g., bet kurš augstprātīgi piedeva slepkavam.

19 Orso deļji Alberti, ko noslepkavoja viņa brālēns. Viņš bija dēls Napoleonem, vionam no diviem brāļiem, kas viens otru noslepkavoja un cieš sodu Kainā (E.

XXXII, 40-60).

22 Franču karaļa Filipa III Drošsirdīgā ķirurgs, vēlāk galminieks. Karaļa sievu, Brabantes Marija, viņu apvainoja viņas dēla noindēšanā, un viņš tika sodīts nr nāvi.

78 13. gs. dzejnieks, kas rakstījis provansiešu valodā, dzimis Mantujā, tāpat kā Vergilijs, miris, kā stāsta, varmācīgā nāvē.

88 Sk. P. VI, 10.

97 Albrehts I, Hābsburgu Rūdolfa dēls, vācu imperators un «romiešu karalis-no

1298. līdz 1308. g.

105 Itāliju.

106-107Dzimtas Itālijā, kuras savā starpā naidojās.

Septītais dziedājums

1 Kad sirdīs jutām prieka ugunskuru,

Sordello jautāja, mūs nopētījis:

«Kas esat jūs, ko savās skavās turu?»

4 «Pirms Dievs šo kalnu bija izraudzījis

tām dvēselēm, ko viņš bij izredzējis,

bij Oktaviāns mani apbedījis:

7 Es esmu Vergilijs; un pazaudējis

es debesis dēļ savas neticības,»

tā teica meistars, vārdus nemeklējis.

10 Kā tāds, kas, ieraudzījis parādības,

sāk domāt, vai patiešām tas tā bija,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x