DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

un gāju savam vadonim pa pēdām,

kad citu redzēju; ar skatu lēnu

4 tā lūkojās uz mums no klinšu grēdām

un sauca: «Tam tur cauri neiet stari,

tas staigā dzīvs bez raizēm un bez bēdām!»

7 Turp acis vērsis, redzēju, kā gari

uz mani noraudzījās brīnīdamies.

«Es ceru, ka tu ātrāk paiet vari,»

10 man teica meistars. «Kam tu apstādamies

uz viņiem skaties dziļām bažām vaigā?

Lai melš tie, ko vien vēlas, runādamies!

13 Aiz manis nāc un neklausies to klaigā!

Kā tornis stāvi: kaut vai negaiss brāžas,

tā smaile neliecas pat vētrā baigā.

16 Ja viena doma otrai pakaļ drāžas,

tad mērķis aizvien vairāk attālinās,

jo sadurdamās domas lūst un gāžas.»

19 «Es nāku,» teicu es. Kurš atrast zinās

gan citu atbildi? Man seju klāja

tas sārtums, kurā vaina izlīdzinās.

22 Mums priekšā ceļam pāri ļaudis gāja

un «Miserere» dziedāja, bet manot,

kā ķermenis mans saulei pretī stāja,

25 tie, dziesmai vēl līdz galam neizskanot,

«O!» iesaucās; no viņiem atdalījās

tad divi un mūs sveica, galvas klanot,

28 bezgala pārsteigti tie izrādījās,

tiem mana ēna neizpratni viesa.

Dot atbildi tiem meistars nevairījās:

31 «Tas, ko jūs redzat, ir patiešām tiesa,

jūs varat iet, lai citiem pavēstītu,

ka viņa ķermenis ir dzīva miesa.

34 Lai kāds ar mulsums viņiem prātus tītu,

ir viņa sirds tiem plaši atvērusies:

viņš nāk, lai draudzību tiem parādītu.»

37 Tik ātri migla nav vēl pacēlusies,

ar baltu pienu visas krāsas jaucot,

kad saule jau ir zemu nolaidusies,

40 cik ātri tie, pār klinšu bluķiem traucot,

pie savējiem jau bija nonākuši,

un šurp tad visi griezās, skaļi saucot.

43 «Šie ļaudis, kuri pulkā atsteiguši,»

man teica dzejnieks, «šurpu solī naigā,

kā liekas, kaut ko lūgt tev nolēmuši.»

46 «Ak, dvēsele, kas svētlaimībā staigā

tais miesās, kurās gaismu ieraudzīji,»

tie sauca, «ļauj mums tevi skatīt vaigā!

49 Varbūt ar kādiem pazīstams tu biji

no tiem, ko redzi šeit, un pavēstīsi

tur zemē, ka ar viņiem vārdus miji.

52 Mums dzīves mirkļi bija pārāk īsi,

lai gūtu pestīšanu, jo ar varu

mūs nāvē dzina - to tu pastāstīsi.

55 Dievs nolēmis mums gaidu laiku garu,

lai mēs iekš viņa beidzot mieru gūtu,

un tagad ilgām kveldēt liek mums garu.»

58 Es atteicu: «Jums, gari, līdz es jūtu,

un, kaut starp jums es laikam nepazīšu

nevienu pašu, taču, ja jums būtu

61 kāds vēlējumies, es to izpildīšu;

man mieru meklēt lemts un cilvēcību,

kamēr vien vadonim es pēdās mīšu.»

64 Tad teica viens: «Par tavu labvēlību

mums šaubu nav; kaut tikai liktens ļautu,

ka spētu just mēs tavu aizgādību!

67 Ja kādreiz redzēsi tu zemi, skautu

starp Kārļa zemi un starp Romāniju,

tad, atrazdamies Fāno, lūdz tās tautu,

70 lai, sirdī sienot rožukroņa viju,

tā mani pieminētu un es tiktu

no lāsta tīrs, ar ko es apkrauts biju.

73 No turienes es nācis; bet, lai migtu

es nāves miegā, dziļu brūci cirta

man antenoru zemē: daudz ko sliktu

76 par mani Este domāja, un tvirta

bij viņa roka, un es mokās miru;

nu dvēsele no miesas man ir šķirta.

79 Bet, ja es būtu aizbēdzis uz Miru,

kad Oriāko ciemā lenkts es tiku,

tu redzētu, kā savu laivu iru

82 pa dzīves viļņiem vēl ar labpatiku.

Bet purvā skrēju es un dūņās kritu,

man asins šļācās, dzīvs vairs nepaliku.»

85 Un tad es izdzirdēju balsi citu:

«Jel atšķetini manu dzīves dziju,

kas samežģījās, pasaulē kad mitu!

88 Bonkonte Montefeltro kādreiz biju;

Džovanna ir jau mani aizmirsusi,

un tādēļ šeit vairs vārdu nepārmiju.»

91 Es teicu: «Kāda vara aizdzinusi

no Kampaldīno tevi ir tik tālu,

ka tava kapavieta izgaisusi?»

94 «Ak!» atbildēja viņš ar seju bālu,

«pie Arkiāno, kura Apenīnos

aiz Kazentīno mest sāk viļņu vālu,

97 es nonācu ar brūci rīklē - brīnos,

ka dzīvs vēl biju es, - un neredzēja

neviens, kā asinīs ar nāvi cīnos.

100 Bet kājas mani nest vairs nevarēja,

un, saukdams Dievmāti, es zemē kritu,

un miesa asinis pār smiltīm lēja.

103 Tad Dieva eņģeli es redzam šķitu,

tas nāca klāt, bet elles sūtnis sauca:

- Ak, velti savas plaukstas priekā situ!

106 Šī dvēsele no manis projām šmauca…

Bet toties miesu ņemšu es ar varu! -

Un, bešā palicis, tas dusmās kauca.

109 Ja ūdens kļuvis siltumā par garu,

tas gaisā biezē, tvaikos gūzmojoties,

kad vēsums skar to. Tā ar niknu sparu,

112 ar ļaunu gribu prātam biedrojoties,

velns dūmus sacēla un lielu vēju:

viņš šādi gribēja nu iztrakoties.

115 Es, dienai dziestot, redzēt nevarēju

vairs kalnu grēdas, kuras migla klāja,

it visa debess dvesa baismu spēju;

118 tad lietus lējās un vairs nenostāja,

un drīz pa visiem grāvjiem straumēm gāzās

tas ūdens, kas vairs zemē nesagāja;

121 pret lielo upi tas uz priekšu drāzās,

nekas to apturēt vairs nevarēja,

tas putodams pār visiem šķēršļiem brāzās.

124 Arkjāno straume, neganta un spēja,

tad manas sastingušās miesas rāva

uz Arno, it nekas vairs nelīdzēja,

127 pat krusta zīme, ko virs krūtīm kļāva

man rokas nāves brīdī: un ar varu

tad Arno saltie viļņi mani skāva.»

130 «Kad būsi nostaigājis ceļu garu

un spēkus guvis, guruši kas bija,»

tad dzirdēju es sakām trešo garu,

133 «tad mani atceries: es esmu Pija,

es Sjēnā dzimu, Maremmā es miru;

tas vīrs, kas gredzenus ar mani mija,

136 tas pārāk rūgtu pasniedza man dziru.»

Piezīmes

23 «Apžēlojies!» (lat.) - psalms.

64 Jākopo del Kasēro no Fāno pilsētas Ankonas markā, kura atradās starp Anžū Kārļa II zemi, t. i., Neapoles karalisti, un Romaņju. Naidodamies ar Adzo VIII d'Esti, Ferāras marķīzu, viņš, būdams 1298. g. uzaicināts podesta amatam Milānā, aiz piesardzības brauca cauri Padujas valdījumiem, bet šeit, Orjāko, viņu noslepkavoja Adzo algotņi.

75 Padujiešu zemē: uzskatīja, ka Paduju dibinājis trojietis Antenors.

79 Pilsētiņa starp Orjāko un Paduju.

88 Grāfa Gvido da Montefeltro (E. XXVII, 5) dēls, kas vadīja Areco gibelīnus cīņā

pret Florences gvelfiem un 1289. g. 11. jūnijā krita Kampaldīno kaujā.

89 Bonkontes atraitne.

95 Arno pieteka.

96 Kalns Apenīnos.

133 Pija dei Tolomei.

135 Pijas vīrs Nello dei Pannokjeski, kas aiz greizsirdības viņu noslepkavoja kādā no savām pilīm Sjēnas Maremmā.

Sestais dziedājums

1 Kad spēlētājs no kauliņspēles ceļas,

tad zaudētājs, viens būdams savās bēdās,

vēl dažas reizes liek, lai kauliņš veļas;

4 bet promgājējam līdzi viņa pēdās

iet visi citi: triec tie balsī skaļā

un jūtas pacilāti veiksmes vēdās;

7 viņš paklausās, ko slavē tie, ko paļā,

un vienam otram atmet kādu nieku,

un lūk, no pūļa viņš ir ticis vaļā.

10 Tā, nezinādams, kā lai projām tieku

no ēnu bara šī, kas mani kļāva,

es visu apsolīju tiem par prieku.

13 Tur bij kāds arecietis, kuru kāva

Gīno di Tako ļaunā atriebībā,

tur bij kāds cits, ko straume dzelmē rāva.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x