DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

un minstinās, jo trūkst tam pārliecības,

13 tāds bij Sordello; tad tam acīs lija

tā gaišā atjausma, kas šaubas veica,

un viņu tas uz krūtīm noskūpstīja.

16 «Tu, latīņtautas slava,» tā viņš teica,

«tu izaugi kā koks no sīka stāda,

un tavus augļus manas lūpas sveica.

19 Vai debesis man žēlastību rāda,

ka redzu dižāko no Romas kokiem?

Ja nāc no elles, teic, no loka kāda?»

22 «No sāpju valstības caur visiem lokiem,»

viņš atbildēja, «esmu šurpu nācis:

Dievs mani bruņoja pret baismas spokiem.

25 Un ne par to, ka pārāk daudz es vācis,

par to, ka maz, man liegta saule cēlā:

par to, ka vēlu biju saprast sācis.

28 Tur, kur vēl nedeg moku liesma kvēlā,

kur visu leju redz tik tumsā tītu,

kur tikai nopūtas skan dvesmā žēlā,

31 tur es starp nevainīgiem bērniem mītu,

ko nāves zobi bija nokoduši,

pirms viņi sāka iet pa dzīves rītu;

34 tur mītu es starp tiem, kas pazinuši

trīs svētos tikumus vēl dzīvē nava,

kaut pārējos tie godā turējuši.

37 Ja vien to iespēj zināšana tava,

varbūt, ka ceļu tu mums parādītu

līdz vietai tai, kur sākas šķīstītava.»

40 «Turp neatrast jums taku, kājām mītu,»

viņš teica, «jācer ir uz gadījumu;

ja drīkstu, es jūs labprāt pavadītu.

43 Bet lūk, jau riets sāk sārtot debess jumu,

un naktī nevaram mēs augšup doties,

ir labāk padomāt par patvērumu.

46 Ar prieku sagaidīs jūs ierodoties

tās dvēseles, kas mīt tepat pa labi,

no sirds jūs apsveiks tās, jums parādoties.»

49 «Kā saprast to? Vai netiksim mēs abi

uz priekšu tādēļ, ka mums neatļaus to

kāds cits, vai paši būsim mēs kā stabi?»

52 «Tev neuzveikt to varu, tumsas austo,»

Sordello sacīja. «Pēc saules rieta

tev nepārkāpt to robežu, šeit sprausto;

55 iet tevi nekavēs nekāda lieta,

tik tumsa dzēsis dzirksti tev ikvienu,

un griba būs tev nevarībā sieta.

58 Tu vari paieties gar klinšu sienu

un lejāk nokāpt, apkārt taustīdamies,

kamēr vēl apvārsnis ir slēdzis dienu.»

61 Tad pavēlnieks mans teica brīnīdamies:

«Ved mūs, līdz būsim vietā nonākuši,

kur priecināts es tikšu patverdamies!»

64 Kad gabaliņu bijām pagājuši,

es kalnā ieraudzīju iedobumu

kā leju, ūdeņi ko izgrauzuši.

67 «Lūk, šeit mēs atradīsim patvērumu,»

tā teica ēna, «sēdēsim šeit klusi,

līdz atkal rīts sāks sārtot debess jumu.»

70 Tas taks, ko kāja bij šeit ieminusi,

ne lēzens bij, ne stāvs; tas veda lejā,

tur, kur bij augstums sarucis uz pusi.

73 Par smaragdu, ko dzejnieks apdzied dzejā,

par zeltu krāšņāki bij ziedi, kuri

mums tūkstoš smaržām saldi dvesa sejā.

76 Tie kvēloja kā spoži ugunskuri,

un likās, it kā piemistu ik ziedam

kāds noslēpums, ko trīsot rokās turi.

79 «Salve, Regina» dzirdēju es dziedam

tās dvēseles, ko lejā ieraudzīju,

it kā tās paklausītu zizlim viedam.

82 «Pirms saule vērpt beigs savu staru viju,»

Sordello teica, «es jums pastāstīšu

par tiem, ko šajā pulkā saskatīju.

85 Pie viņiem lejā es jūs nevadīšu:

šeit, klausīdamies manā runāšanā,

jūs labāk redzēsit, ko parādīšu.

88 Tas, kurš visaugstāk sēd un domāšanā

šķiet nogrimis par to, ko nav tas veicis,

un neņem dalību šai dziedāšanā,

91 bij ķeizars Rūdolfs, Dievs tā gaitu sveicis,

glābt Itāliju varu licis pūrā,

bet aizgāja tas, sevi neizteicis.

94 Tas, kurš to remdina šai domā sūrā,

bij valdnieks zemē, ūdeņi kur sākas,

ko Moldāvā veļ Elbā, Elba jūrā:

97 tas bija Otokars; par viņu sacīt nākas,

vēl autiņos viņš pārāks bij par dēlu,

kam bārda bij, bet domas - necilākas.

100 Tas strupdegunis, kas ar runu kvēlu,

šķiet, apsēdis, lūk, tur to labsirdīgo,

viņš mira, aptraipīdams ziedu cēlu:

103 nu apraud viņš to brīdi nelaimīgo.

Bet otrs kļāvis plaukstā savu zodu.

Tā nopūtu vai dzirdat grūtsirdīgo?

106 Par franču briesmoni, kas nezin godu,

tā tēvs un sievastēvs šeit drūmi domā,

tie viņa darbus pārdzīvo kā sodu.

109 Tas muskuļotais vīrs, kas gaišā omā

ar lieldeguni dzied tik saskanīgi,

ir dižu pērli radis dziļā jomā;

112 ja jaunais zēniņš, kas tur pazemīgi

aiz viņa sēd, reiz valdnieks būtu kļuvis,

šo pērli glabātu tas uzticīgi;

115 neviens no brāļiem nav šo balvu guvis,

ne Federiks, ne Jēkabs: ir tiem troņi,

bet zem šiem troņiem daudz kas ir jau puvis.

118 Tie, kuriem galvā cēlāki mirdz kroņi,

tos nevar atstāt tādiem mantojumā,

kam lūgšanā skan alkatīgi toņi.

121 Ak, cik gan reti pāriet zarojumā

tas krietnums, kas ir gadiem stumbrā krājies

un gaismo sirdi savā starojumā!

124 Tas siržu lietus nav vēl šodien stājies,

kas smags un rūgts pār Lieldeguni lija,

kad viņam pāri nāves vāks bij klājies;

127 par savu sēklu nevarīgāks bija

tās dīgsts, kas dzinās brašs uz pavasari;

tā dzīvi tukšas alkas aizpildīja.

130 Tur vientulīgi sēdot redzēt vari

tu Henriku, šo rāmo angļu vīru:

no viņa auga varenāki zari.

133 Gviļjelmo es gandrīz vairs neatšķiru,

tik zemu tas; viņš mira kara ēzē,

nu viss šis karš par postu kļuvis tīru

136 gan Monferāto, gan ar Karnavēzē.

Piezīmes

6 Imperators Augusts (Š. III, 25-26).

28 Limbā (E. IV, 25-151).

35 Ticību, cerību un mīlestību.

36 Senās pasaules elementāros tikumus (Š. I, 23).

79 «Esi sveikta, ķēniņiene!» (lat.) - baznīcas himna.

91 Hābsburgu Rūdolfs, tā sauktās «Svētās Romas impērijas» ķeizars no 1273. līdz 1291. g. .

97 Otokars II, čehu karalis, Rūdolfa ienaidnieks, kas 1278. g. krita kaujā ar viņu.

100 Franču karalis Fīlips III Drošsirdīgais, kas cieta sakāvi karā pret Aragonas karali Pedro III un mira atkāpdamies 1285. g., aptraipīdams savu ģerboni - lilijas.

101 Indriķis Resnais, Navarras karalis (miris 1274. g.), kas izprecināja savu meitu Fīlipa Drošsirdīgā dēlam Fīlipam IV Skaistajam, «franču briesmonim» (106), kurš valdīja no 1285. līdz 1314. g.

109 Aragonas karalis Pedro III (miris 1285. g.).

110 Anžū Kārlis I (ap 1226-1285). Anžū grāfs Kārlis, franču karaļa Ludviķa IX brālis, pāvesta aicināts, devās karā pret Manfrēdu (Š. III, 112) un 1268. g. pakļāva Neapoli un Sicilļjn. 1282. g. Palermo uzliesmoja sacelšanās pret frančiem (t. s. «Sicīlijas vespera»), un parSicīlijas karali tika izvēlēts Aragonas Pedro III. Kārlim

palika Neapoles karaliste. 112 Pedro III vecākais dēls Alfonso III (miris 1291. g.).

116 Sicīlijas Federiks II, miris 1337. g., Pedro trešais dēls. Aragonas Jēkabs II, miris

1327. g., Pedro otrais dēls.

127-128 Anžū Kārļa I dēls Kārlis II.

131 Anglijas karalis Henriks III (miris 1272. g.), Eduarda I tēvs.

133 Gviļjelmo Spadalunga, Monferāto un Karnavēzes marķīzs. Alesandrijas pilsētas iedzīvotāji, kas bija sacēlušies pret viņu, saņēma viņu gūstā un ievietoja dzelzs būrī, kur viņš mira 1292. g. Viņa dēla neveiksmīgais karš pret Alesandriju vēl ilgi postīja zemi.

ASTOTAIS DZIEDĀJUMS

1 Jau saule savu miera ostu sveica;

šai stundā jūrnieks atceras to dienu,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x