DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

lai netiktu es ārā izdzīts kaunā.

7 Uz augšu kāpjot, skats man apkārt vērās

uz klintīm, kas kā viļņi bangojoši

gar abām pusēm mūsu takai svērās.

10 Tad vadonis mans teica mudinoši:

«Mazliet tik veiklību likt lietā pūlies,

tad atbalstu tu atradīsi droši!»

13 Tā klunkurodams nebiju vēl kūlies:

jau guris spīdēt, mēness izdilušais

bij atdusēties savā gultā gūlies,

16 kad beidzās mūsu gājiens ieilgušais;

tā palicis aiz mums šis ceļš nu bija,

kā adatai caur aci izlīdušais.

19 Tā vieta it nekā mums nesolīja,

kur stāvējām: visapkārt vientulība,

ne dzīvas dvēseles tur nemanīja.

22 Mums blakus slējās kalns kā bezgalība,

tā pleci mums zem kājām nebij plati:

bij malā bezdibeņa bezcerība;

25 un, cik vien spēja aizsniegt mūsu skati,

mēs ceļa neieraudzījām neviena,

bij aina visur viena un tā pati.

28 Tad redzēju, ka stāvā klinšu siena,

pa kuru neuzkāpt, ir izveidota

no marmora, tik balta tā kā piena.

31 To tēli greznoja kā cēla rota:

t ā māksla, kuru Dieva gars mums māca,

nav Polikletam, nedz ar dabai dota.

34 Tas eņģelis, no debesīm kas nāca,

mums nesdams miera vēsti sengaidīto

un lāstu noņemdams, kas ļaudis māca,

37 tur stāvēja ar sirdi atraisīto

tik īsts, ka tēli tie, ko visi slavē,

šķiet mēmi pret šo daili, spozmes vīto.

40 Es varu apzvērēt, viņš teica «Avc!»\

jo blakus bija tā, kas sirdi vēra,

lai mīlestību grēks vairs neaizkavē;

43 Lūk, vārdi, kas šai sirdī dziļi svēra:

«Ecce ancilla Dei». Katrā lietā

pēc nastas visusmagākās tā tvēra.

46 «Jel prātus neturi tu vienā vietā!»

man teica dārgais meistars mīlestībā

šai mūsu abu ceļā, naigi ietā;

49 tad skatu pavērsu es padevībā

no Marijas mazliet uz otru pusi,

kur tēvs mans pretī vērās paļāvībā -

52 tur klints bij citu stāstu veidojusi;

aiz viņa pagāju, lai pievirzītos

tam tuvāk klāt, un apstājos tad klusi,

55 lai ar šiem tēliem tuvāk iepazītos:

tur vērši ratos vilka šķirstu svēto,

lai, ļaunu tīkojot, sirds Dieva bītos.

58 Kā izteikt brīnumu šo neredzēto?

Es septiņus tur korus sadzirdēju,

jo acis veica ausīm neiespēto.

61 Tāpat es vīrakdūmus sajust spēju

ar acīm vien: ir oža pārāk vāja,

un es šai brīdī tai vairs neticēju.

64 Šai lādei svētajai pa priekšu gāja

cēls psalmotājs ar pazemību sejā

un savu stāvu dejā tricināja.

67 No loga Melhola, lūk, raugās lejā,

tai skatiens rūgts, un sirds tai sašutusi,

un slēptas dusmas lasāmas tai sejā.

70 Un tad es pagāju uz citu pusi,

lai citu notikumu aplūkotu,

ko neminamā roka veidojusi.

73 Es redzēju tur slavas vainagotu

to valdnieku, par kuru lūdza kvēli

reiz Gregorijs, lai viņu atbrīvotu

76 no elles soda: Trajāns bij tas, cēli

tas zirgā sēdēja, bet pretī stāja

tam kāda sieva, raudādama žēli.

79 Vējš karogus pār viņiem plivināja

ar zelta ērgļiem, un uz viņu pusi

pulks jātnieku ar šķēpiem rokās jāja.

82 Un nelaimīgā likās sakām klusi

šim vīram: «Kungs, es lūdzu atriebšanu,

par dēla nāvi sirds man salūzusi.»

85 Viņš teica: «Gaidi atgriešanos manu!»

Un viņa: «Kungs, bet ja tu nepārnāksi?»

Un viņš: «Mans vietnieks veiks to darīšanu.»

88 Un viņa: «Kā gan cita darbus vāksi

sev vācelē, ja savus aizmirsīsi?»

«Vai gan par mani šaubīties tu sāksi?»

91 viņš atbildēja. «Labi, teikšu īsi:

es savu pienākumu izpildīšu,

pirms kaujā došos — tu to sagaidīsi.»

94 To mīklu izskaidrot es nepratīšu,

kā redzēju es runu šo: to zina

vien tas, kam zināms viss, ko pasacīšu.

97 Es jutu, kā man sirdi savaldzina

šīs bezgalīgās pazemības tēli:

to radītājs mums mūžam jācildina.

100 «Lūk, nācēji, sen gaidīti, kaut vēli,»

tā teica dzejnieks. «Kurp mums tālāk doties,

varbūt ka pateiks mums šie zemes dēli.»

103 Tad manas acis cēlās palūkoties:

tām allaž patīk skatīt visu jaunu,

un mēdz tās zinātkārē iekvēloties.

106 Jel nedomā, mans lasītāj, ka kraur.u

tev tīšām priekšā kaut ko neparastu,

kad stāstīšu, kā Dievs dzēš vainu ļaunu.

109 Jel nedomā par smago moku nastu:

par to tev domāt, kāds būs turpinājums -

aiz lielā sprieduma nav citu krastu.

112 Es teicu: «Meistar, savāds ir šis gājums.

Vai tie maz cilvēki? Teic, kā gan to, kas

pie zemes spiež tos, panest spēj to vājums?»

115 Viņš atbildēja: «Smagas ir to mokas,

tiem mugura šķiet vidū pušu lauzta,

un līdz pat zemei karājas tiem rokas.

118 Šais ciešanās ir Dieva griba pausta:

vai redzi tu, kā, nesdams akmens slogu,

ikkatrs nožēlotājs sevi šausta?»

121 Ak, kristieši, kam neredzat jūs logu?

Kam, augstprātīgais, tukšas smiltis kārpi

un savai čupai apkārt taisi žogu?

124 Vai nemanāt, ka esam tikai tārpi,

kam tauriņu būs veidot nemirstīgo,

lai lido tas, kur patiesības vārti?

127 No kā gan jūsu gars tā augšup līgo,

ja savās vainās esat iekūņoti,

kur tārpu atgādināt bezveidīgo?

130 Šiem nesējiem tik gauži izkropļoti

bij augumi, pie krūtīm ceļi kļāvās,

ka likās, savās mokās cieš tie ļoti.

133 Tie smagi stiepa savas nastas prāvās,

un, kaut tie kuru katru bridi ļimtu,

šim liktenim tie pacietīgi ļāvās.

136 Tos vērojot, man likās, it kā dzimtu

to mokas ari manī; tas, kam grēku

visvairāk, nesa tos ar seju rimtu,

139 tik asaras, šķiet, teica: «Trūkst man spēku.»

Piezīmes

8-9 Klintis veidoja viļņveidīgus izciļņus.

33 Poliklets - slavens grieķu tēlnieks 5. gs. p. m. ē.

34-36 Pirmais bareljefs attēlo evaņģēlija leģendu parjaunavas Marijas pazemību eņģeļa priekšā, kas viņai pasludina, ka viņa dzemdēs Kristu.

40 «Sveika!» (lat.).

44 «Lūk, dieva kalpone» (lat.).

56 Otrais bareljefs attēlo bībeles ķēniņa Dāvida pazemību, pārvedot baušļu šķirstu

uz Jeruzalemi.

67 Dāvida sieva.

75 Leģenda stāsta, ka, paklausot pāvesta Gregorija (miris 604. g.) lūgšanai, lēnprātīgais Romas imperators Trajāns, kas valdīja no 98. līdz 117. g., ticis atpestīts no elles, otrreiz dzīvojis kā kristietis un ieguvis paradīzes svētlaimi (P. XX, 44-48,

106-117). Leģenda, kas attēlota trešajā bareljefa, stāsta, ka viņš lēnprātīgi uzklausījis kādas atraitnes pārmetumus un spriedis taisnu tiesu.

95-96 Dievs.

111 Aiz pastarās tiesas.

VIENPADSMITAIS DZIEDĀJUMS

1 «Ak, mūsu tēvs, kas debesis tu miti,

tu vēlīgs, taču tava mīlestība

tiek vairāk tiem, kas tevis izraudzīti.

4 Lai slavēts top tavs vārds un žēlsirdība,

ko tu mums parādi, lai nemitas

par tavu gaismu skanēt pateicība!

7 Lai nāk mums miers no tavas valstības,

ar savu prātu gūt to neiespējam

mēs paši, ja no tevis nenāk tas.

10 Kā eņģeļus mēs redzam upurējam

tev savu gribu, dziedot «Ozianna»,

tā lai tev upurēt mēs sevi spējam!

13 Dod, lai no tevis dienišķā nāk manna,

pēc tās šai tuksnesī mēs izslāpuši,

un tālāk netiek tas, kam tukša kanna;

16 un piedod mums, kā esam piedevuši

ik parādniekam mēs ar laipnu prātu,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x