DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

46 Kad Izraēla tauta izgāja no Ēģiptes (lat.).

57 Saulei lēcot, Mežāža zvaigznājs bija virs meridiāna, bet tagad sācis virzīties uz rietumiem.

92 Komponists un dziedātājs, Dantes draugs.

98-99 Kopš 1299. g. Ziemsvētkiem, kad tika izsludināta Romas baznīcas jubileja ar grēku piedošanu visiem tās dalībniekiem (E. XVII, 28-33).

104 Pazemes upe, kas ieskauj Elli (E. III, 78).

112 Tā sākas Dantes kancone, kas ievada «Dzīru» trešo traktātu.

Trešais dziedājums

1 Un, kamēr pēkšņā trauksmē izkliedējās

pa lauku tie, pret kalnu pavērsusies,

kur tiesā taisnība, man domas sējās

4 pie uzticamā biedra: aizsteigušies

no lauka prom, uz svēto kalnu skrējām

un nebijām ne brīdi apstājušies.

7 Man likās, pārmetumu mokām spējām

viņš ļāvies bij: ak, skaidrā sirdsapziņa,

kam sāp pat niecīgs malds! Mēs nedzirdējām

10 vairs ļaužu balsis, viņa straujā dziņa

tad pieklusa un solis gausāks kļuva.

Mans prāts, man cieši turoties aiz viņa,

13 nu pletās plašs un sāka briest kā druva,

un skats pret kalnu pacēlās, kas, slējās

pret debesīm, un sirds man mieru guva.

16 Un saule, kura sārtām liesmām lējās

man mugurā, pret manu stāvu šķēlās,

tās stari man pār galvu laidelējās.

19 Es pavērsos, jo manī bailes cēlās,

ka esmu pamests, un tad ieraudzīju,

ka manā priekšā baisa tumsa vēlās.

22 «Kam šaubies tu? Ar tevi vienmēr biju

un būšu,» viņš man teica mierinādams,

«vai cauri briesmām tevi nevadīju?

25 Nāk Neapolē vakars, ēnas klādams

pār maniem pīšļiem, pats kam metu ēnu,

kad staigāju es, dziesmas modinādams.

28 Jel nebrīnies, ka nemetu vairs ēnu!

Jo debesis jau neaizēno stari,

kas lejup nāk caur telpu dzidri rēnu.

31 Tu karstumu un salu izciest vari -

to augstā griba mums ir nolēmusi:

tai tuvodamies, acis neatdari!

34 Tik nelga cer, ka prāts uz katru pusi

var braukt pa ceļu, ko tam nomērīja

tā Būtne, sevī trīs kas ietvērusi.

37 Ak, cilvēki, jel palieciet pie quia\

Jo, ja jau jūs it visu redzēt spētu,

kādēļ gan Marijai tad dzemdēt bija?

40 Cik daudz gan slāpju bijis neremdētu

tiem, kas šīs slāpes dzesēt gribējuši!

Tie cieš nu moku, sevi izauklētu.

43 Nu mūža mājās sen jau iegājuši

ir Aristotelis un Platons.» Klusi

tad ceļu turpinājām. Nonākuši

46 kad bijām piekalnē, kur uzslējusi

bij stāvu sienu klints, bez runas liekas

mēs domājām, kurp iet, uz kuru pusi.

49 Kur ceļš uz Turbiju ar jūru tiekas,

tas, lai cik akmeņains un kraujains būtu,

pret klinti šo kā lēznas kāpnes liekas.

52 «Mums kāpiens nebūs viegls, to es jūtu,»

man teica meistars, soli gausinādams.

«Kā veikt bez spārniem šādu gaitu grūtu?»

55 Un kamēr, savu domu risinādams,

viņš galvu lieca, lejā lūkodamies,

un augšup vēros es, zem kraujas stādams,

58 pa kreisi ieraudzīju tuvojamies

es pulka dvēseļu; tik ļoti lēnām

tās virzījās, ka šķita nekustamies.

61 Es teicu: «Meistar, no šīm lejām rēnām

jel pacel acis: lūk, kur soļo gari!

Tu padomu drīz gūsi no šīm ēnām.»

64 Tad skati viņam iedegās kā stari,

viņš atteica: «Mans dēls, lai spārnus plestu

tev ticība, to liesmās stipru dari!»

67 Tie soļoja tik gausi, it kā nestu

sev plecos smagumu; tik tālu bij tie,

ka akmeni līdz tiem pat neaizmestu.

70 Šie ļaudis, šķīstīšanai izraudzītie,

tad pieplaka pie stāvās klinšu sienas,

un likās, gurst tiem prāti, šaubās dzītie.

73 «Jūs, beiguši kas savas mūža dienas,»

tiem teica meistars, «jūs, ko nāve šķina,

kam pretī mieram visas ilgas slienas,

76 bet kam vēl ceļš šai kalnā jāturpina,

jel sakiet, kā mēs tajā uzkāpt spētu,

jo netīk zaudēt laiku tam, kas zina.»

79 Kā aitas lēnām atstāj savu sētu,

pie zemes purnu liekdamas un skatu,

tā, it kā brīvība tās iebiedētu;

82 no pirmās neatkāpjas ne par matu

it visas pārējās, tai virsū spiežas,

kad stājas tā un neredz ceļu platu 85 tā redzēju es kā mums pretī griežas - фото 8

kad stājas tā, un neredz ceļu platu;

85 tā redzēju es, kā mums pretī griežas

tie pirmie no tā svētlaimīgo pulka,

kam godīgums un mulsa sejās viežas.

88 Kad tie, kas priekšā bij, vairs saules spulga

pie klinšu iedobuma nemanīja,

tie apstājās: kā izprast to bez tulka?

91 Un tad ar pārējiem tie vārdus mija

un tad uz atpakaļu kāpties sāka,

un visi pārējie tiem paklausīja.

94 «Ko izskaidrot jums nespēj jūsu māka,

to teikšu jums: jūs redzat būtni dzīvu;

tā ēnu met. Ir griba varenāka

97 tam lejup mājusi caur staru plīvu,

lai augšup kāptu tas pa stāvo krauju,

šo ceļu dzīvs tas ies ar soli brīvu.»

100 Tā meistars sacīja ar balsi strauju.

Un tas, kurš priekšā bij, tiem pavēlēja:

«Uz priekšu ejiet! Atgriezties jums ļauju.»

103 Tad viens no tiem pret mani rokas slēja

un vaicāja ar balsi atvilgušu:

«Vai mani tavas acis sazīmēja?»

106 Es lūkojos ar skatu saspringušu:

viņš bija blonds, ar seju piemīlīgu,

bet viena uzacs bij tam šķelta pušu.

109 Kad noliedzu ar balsi pazemīgu,

ka redzējis to būtu, parādīja

viņš savās krūtīs rētu pamatīgu.

112 «Es Manfrēds,» teica viņš un pasmaidīja,

«es mazdēls Konstancei, tās tālredzību

jūt Aragona vēl un Sicīlija.

115 Man daiļa meita ir. Ar mīlestību

es vadīju to. Kad tai būsi tuvu,

tad izstāsti tai visu patiesību!

118 Kad divus nāves dūrienus es guvu,

es raudot Dievam lūdzu piedošanu

un Viņa rokās brīvs no mokām kļuvu.

121 Viņš piedeva ikkatru grēku manu,

jo labestībai ir tik lielas rokas,

ka tajās ticīgais gūst pestīšanu.

124 Ja mācītājs no Kozencas kam sokas tos medīt kurus Klements norādījis šos - фото 9

124 Ja mācītājs no Kozencas, kam sokas

tos medīt, kurus Klements norādījis,

šos vārdus būtu lasījis, tad mokas

127 tik gaužas nebūtu man jācieš bijis,

tad mani kauli dusētu pie tilta,

kur biedru pulks man miesas apbedījis.

130 Tos tagad lietus mazgā, saule silta

tos balina, un smiltīs nav tiem kapa,

nav piemiņai tiem goda uguns šķilta.

133 Gars cer, kaut arī nolādēts tas tapa,

vēl ieiet mūžīgajā mīlestībā,

kamēr vēl zaļos cerībai kaut lapa.

136 Un tomēr tam, kas miris atstumtībā

no Svētās Baznīcas, kaut nožēlotu

tas arī grēkus, jāstāv pacietībā

139 pie stāvās klints, lai laiku, debess dotu,

kurš trīsdesmitreiz pārsniedz zemes laiku,

kopš lāstu nes tas, lūgsnās izlietotu.

142 Kad Konstance reiz skatīs tavu vaigu,

tad neļauj šaubām viņas sirdī stīdzēt

un dari ticībā to atkal maigu!

145 Jo tie, kas tur, tie iespēj daudz mums līdzēt.»

Piezīmes

25-26 Ar imperatora Augusta pavēli 19. g. p. m. ē. mirušā Vergilija mirstīgās atliekas tika pārnestas no nāves vietas Brundūzijas(Brindizi) uz Neapoli un tur apbedītas.

37 «Tādēļ ka» (lat.). Taču viduslaikos quia tika lietots arī ar nozīmi quod («kas»). Sholastiskā zinātne, balstoties uz Aristoteli, izšķīra divējāda veida zināšanas: scire quia - esošā zināšanas, un scire propter quid - esošā cēloņu zināšanas.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x