DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

pirms nāve viņam lidot atļāvusi,

kurš acis ver, kā patīk, ciet un vaļā?»

4 «Es nezinu, bet zinu, uz šo pusi

to nezināmi spēki vadījuši.

Kad nāks tas tuvāk, izvaicā to klusi!»

7 Tā divi gari, galvas noliekuši,

tur runāja ar nopietnību vaigā.

Kad abi bija sejas pacēluši,

10 viens sacīja: «Tu, dvēsele, kas staigā

uz debesīm, vēl tērpta miesā dzīvā,

mums pretī panāc žēlsirdībā maigā

13 un teic, kas esi tu, ka solī brīvā

it visur doties vari: brīnumaina

mums šķiet šī Dieva labvēlība dīvā.»

16 Es viņam atbildēju: «Avotaina

dzimst Falteronā upīte vēl sīka

un jūdžu simtos gaitu neizmaina.

19 Pie upes šīs reiz šūpulis mans līka;

kas esmu es, to runāt diez vai klājas:

vēl manai balsij skaņa pārāk sīka.»

22 «Ja tavu domu manas spējas vājas

ir tulkojušas īsti,» atbildēja

šis gars, «pie Arno tev ir tēva mājas.»

25 «Kādēļ viņš upes vārdu noklusēja?»

tam otrs jautāja. «Vai smagu krustu

viņš nesa tur? Vai šausmas pieredzēja?»

28 Tad tas, kam jautāts tika, it kā justu

vēl šaubas, teica: «Nezinu, bet liekas,

tā pelnījusi ir, ka vārds tās zustu;

31 jo no tās vietas, kur vairs nesatiekas

ar Apenīniem Pelors un kur sākas

šī upe, līdz pat turienei, kur liekas

34 ir ūdens masas uzkrātas, ko nākas

nu upēm jūrā nest, kur tās bij gūtas,

tur ļaudīm nava čūskas briesmīgākas

37 par tikumu, tie nelaimīgi jūtas,

kad sastop to: vai ļauna ir šī vieta?

jeb saprast labu galvas pārāk grūtas?

40 Kādēļ tiem daba ir tik gaužām cieta?

Pie Kirkes krūts tie liekas barojušies,

tiem viņas burvestība iekšā lieta.

43 Starp rupjiem cūkām, kuri pierijušies

šķiet zīļu, nevis cilvēciskas ēdas,

tās pirmie ūdeņi ir pildījušies.

46 Tad, lejup dodamās no kalnu grēdas,

tā tek starp kvekšķiem, kuri, purnus slienot,

ikvienu rej bez kauna un bez bēdas.

49 Un, plašāk plezdamies un tālāk skrienot,

šis nolādētais, nelaimīgais grāvis

redz vilkus pelēkus pa brikšņiem brienot.

52 Kur atvars daudzus dibenā jau rāvis,

mīt lapsas, kuri vairās katra ciņa:

neviens nav sevi slazdos ievilt ļāvis.

55 Jel klausieties, ko glabā mana miņa!

It īpaši šim vīram dzirdēt vēlu,

ko manī raisa patiesības dziņa.

58 Es redzu ejam tavu brāļadēlu

uz vilku medībām šīs upes malā

un kā viņš dzenā tos ar sparu kvēlu.

61 Viņš gaļu pārdod dzīvu, kad ir galā

šī spēlīte, priekš vilkiem gauži kļūmā;

bet slava nemēdz dzīvot naža spalā.

64 Viņš iznāk asiņains no meža drūmā,

to pamet tādu, ka vēl tūkstoš gadu

tur baisas zīmes paliks katrā krūmā.»

67 Tai izteksmei es vārdus neatradu,

tai, kura otrai dvēselei bij sejā:

tā šausmās klausījās par savu radu

70 ar mulsumu, ko grūti iekļaut dzejā;

šīm satriektajām jūtām līdzi traucu

es savas fantāzijas ašā skrejā.

73 Es zināt gribēju, kā lai tos saucu

un kur ir vaina tam, kurš nenoziedzies;

ar lūgšanām es jautājumu jaucu;

76 tad gars, kas pirmais bij man pretī sniedzies,

no jauna teica: «Skani tu kā dūka,

lai saku tev, ko tu man sacīt liedzies.

79 Bet, tā kā Dieva žēlastības krūka

tev sniegta, nebūšu kā mēma šķila;

tad zini: esmu Gvido, saukts Del Dūka.

82 Man asinis no skaudības tā svila,

ka cita prieks man svēla dusmu strauju

un visa seja kļuva zaļi zila.

85 No savas sēklas tagad salmus pļauju:

ak, sirdis, līdz kam neņemat jūs citas,

kam vienas rāpjaties pa savu krauju?

88 Šis ir Rinjērs, kam izmisumā sitas

par viņa namu sirds; laiks viņu dzēsis,

un tukšai vietai pāri tālāk rit tas.

91 Ne tikai viņa radu pulks ir plēsis

no sirds sev ārā patiesības dzietus

un saviem žogiem garus mietus tēsis;

94 it visā Romaņjā mēs redzam smietus

tos tikumus, ko dzemdē sirdsapziņa:

tie nīkst, jo līst pār tiem tik indes lietus.

97 Kur Licio, kur Gvido di Karpiņja?

Kur ir Pjērs Traversāro, kur Manardi?

Ak, romaņjieši, zema jūsu dziņa!

100 Par Fabro jūs tik pasmejaties gardi,

un Bernardīnu Fosko, faencieti,

jūs uzlūkojat tā kā stārķis vardi.

103 Jel nebrīnies, ka raudu, toskanieti,

kad sirdī pieminu Gvido da Prātu

un Ugolīno dAco, florencieti,

106 Tiņjozo, tuvu, tālu cildinātu,

un Traversāri, Anastadži dzimtas,

ar tikumiem un slavu audzēm krātu,

109 un kavalierus cēlus, dāmas rimtas,

ko uzlūkojot mīlā plauka smaidi:

nav krietnas sirds nevienas, kur bij simtas.

112 Ak, Bretinoro, ko gan tu vēl gaidi?

Ir tava dzimta prom jau aizgājusi

un daudzi tur, kur nav vairs jācieš spaidi.

115 Ir labi, ka vēl dēlus dzemdējusi

nav Malvičīni sieva; kauns tai sievai,

kas sliktus augstmaņus ir vairojusi!

118 Pagāni ģints vairs nespēj sekot Ievai,

tās dēmonu klāj zeme dziedinoša,

bet tomēr neizbēgs tie ļaužu nievai.

121 O, Ugolīn de' Fantolīn, ir droša

nu tava slava: nava vairs neviena,

kas gādātu, lai kļūst tā neesoša.

124 Ej, toskaniet! Lai laba tev ir diena!

Man raudāt gribas: visu laiku turas

man prāts vēl pie šī runas pavediena.»

127 Mēs ejot klausījāmies ēnās, kuras,

mūs dzirdot, klusēja; tad bijām droši,

ka šis ir ceļš, pie kura jāpieturas.

130 Mēs vieni bijām jau, kad šausminoši

mums pretī kāda balss pa gaisu dzinās

kā zibens, kad tas iezaigojas koši:

133 «Kas mani sastaps, mani nogalinās,»

tā aizskanēja tā kā pērkondārdi,

kad mākoņi aiz baismām nodrebinās.

136 Kad izgaisuši bija jau šie vārdi,

lūk, jauna balss jau atkal bija tuvu

un atkal skanēja tāpat kā dārdi:

139 «Es Aglaura - par akmeni es kļuvu.»

Es bailēs dzejniekam pie sāna spiedos,

līdz atkal mierinājumu es guvu.

142 Kad gaiss bij rāms, viņš teica vārdos viedos:

«Tā bija asā pātaga, ko vijat,

tā beidzot īsto apziņu jums iedos.

145 Jo, ēsmu ķerdami, jūs āķi rijat -

tā jūsu ienaidniekam darbs tik sviežas,

lai cik jūs tikumības maskas mijat.

148 Sauc debesis jūs un jums apkārt griežas

un savu mūžīgajo daili rāda,

bet jūsu acis tik uz zemi griežas;

151 jūs sitīs tas, kas visu vietā stāda.»

Piezīmes

Kalnu grēda Apenīnos.

Faro zemesrags Sicīlijas ziemeļaustrumos.

41 Sk. E. XXVI, 92.

43 Kazentīno iedzīvotāji, it īpaši grāfi Gvidi, Romēnas un Porčāno īpašnieki (E.

XXX, 61-90). Vārdu spēle: Parcia.no - porci (cūkas).

47 Starp areciešiem.

51 Florenciešus.

53 Pizieši.

64 No Florences.

81 Romaņjietis no Onesti dzimtas Ravennā, gibelīns (miris 13. gs. vidū); viņš pareģo savam sarunbiedram un tautietim Rinjēri da Kalboli tā brāļadēla Fulčēri da Kalboli ļaundarības, kurš, Melno partijas uzaicināts, 1303. g. kļūs par podestu Florencē un nežēlīgi spīdzinās un nogalinās pilsētā palikušos Baltos un gibelīnus.

88 Rinjēri da Kalboli no Forlī - dižciltīgas gvelfu dzimtas pārstāvis, miris 1296. g.

97-108 Agrāko laiku romaņjieši, cildenuma paraugi.

112 Pilsētiņa starp Forlī un Cēzenu.

113 Mansardi dzimta, kas valdīja Bretinoro.

116 Grāfiem Malvičīni nebija vīriešu kārtas pēcnācēju.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x