DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

tikt tur, kur mūžam staro mīlestība,

130 tad noskaiti par mani tēvareizi,

lai drošāk raudzīties es varu briesmās,

lai kājas nedreb man un neiet greizi!»

133 Kā dzīlē zivs tā pazuda viņš liesmās.

Tad stāstīt palūdzu es to, kam vietu

viņš bija atstājis, to, kura dziesmās

136 es allaž jutis īstu jūtu dzietu

tais vārsmās, kas tik liegi skan un tīri.

Tad palaida viņš savu vārdu spietu,

139 kas lidoja tik brīvi tā kā svīre:

«Tan m 'abellis uostre cortes deman,

qu'ieu no me puese ni voill a vos cobrire.

142 Jeu sui Arnaut, que plor e vau cantan:

consiros vei la passada folor.

e vei jausen lo jorn qu'esper, denan.

145 Ara us prec, per aquella valor

que vos condus al som de l'escalina,

sovenha vos a temps de ma dolor!»

148 Tad šķīstījošās liesmas viņu tina.

Piezīmes

Pēc bībeles leģendas pilsētas, ko dievs nodedzinājis to iedzīvotāju pretdabiskās izvirtības dēļ.

Sk. E. XII, 11.

78 Cēzars piekopis homoseksuālismu ar Bittnijas ķēniņu Nikomodu un (AdOļ izpelnījies šo izsmieklu gailu kara triumfa laikā.

82 Hermafrodīts - Hermeja un Afrodites dēls, kas, pēc teikas, savienojies ar savu mīļāko nimfu, sakūstot ar to divkāršā būtnē - pus vīrietī, pus sievietē. Šeit domāta divu dzimumu mīlestība, bet dzīvnieciski neapvaldīta.

86-87 Pasifaja (E. XII, 11).

92 Boloņas dzejnieks (starp 1230 un 1240- 1276), «zinātniskās» skolas pārstāvis, jaunā maigā stila (dolce atil nuouo) priekštecis.

116-117 Provansas dzejnieks Arnauts Daņjels, miris ap 1200. g.

119 Provansas dzejnieks Džirauts de Bornels (12 gs. b. - 13. gs. sāk.), cēlies no Li- muzīnas apgabala.

124 Gvitone dAreco (miris 1294. g.) - itāļu dzejnieks, «zinātniskās» skolas pārstāvis.

140-146 «Tā man patīk jūsu laipnais jautājums, ka es ne varu, ne gribu no jums slēpties.

Es esmu Arnauts, kas raud un iet dziedādams:

domīgs es redzu neprāta ceļu,

un redzu gavilēdams to dienu, ko ceru sev priekšā.

Tagad jūs lūdzu tās varas vārdā,

kas jūs ved uz klints virsotni,

atcerieties laikus manas ciešanas!» (provansiešu vai.).

Divdesmit septītais dziedājums

1 Kad tajā vietā krita pirmie stari,

kur pestītāja asinis reiz lija,

un pāri Ebro pletās augstie Svari

4 un Gangas viļņi sasiluši bija

no saules, kura šeit uz rietu gāja,

mums acis Dieva sūtni ieraudzīja.

7 «Beati mundo corde!» saucot māja

viņš turpu mums, kur pletās karstās briesmas.

Kad tuvāk bijām, viņš mūs uzrunāja:

10 «Jūs tālāk netiksit, pirms nebūs liesmas

jūs izkodušas; ejiet iekšā tajās

un ausis atdariet, kad skanēs dziesmas!»

13 Es vēros uguns mēlēs plandošajās

un arvien jaunas bailes sirdī smēlu;

man likās: ļaudis deg jau liesmās šajās.

16 Uz augšu rokas sažņaugtās es cēlu

pret debesīm, kas atvizēja blāvi,

bet savu baiļu nastu nenovēlu.

19 Tad Vergilijs man teica: «Ko vēl stāvi,

mans dēls? Kam izskaties tik nobažījies?

Šeit ciest tu vari mokas, bet ne nāvi.

22 Ja tur no Gēriona nenobijies,

kam tagad baidies iet pa ceļu platu,

kas jau tik tuvu Dievam pievirzījies?

25 Jel tici man un nebaidies šo skatu!

Pat stāvot tūkstoš gadu liesmā šajā,

tu tajā nepazaudēsi ne matu.

28 Ja bailes veltīgas vēl tevi vajā,

ja tevī palikušas šaubas dažas,

tad paturi kaut drēbes malu tajā!

31 Un droši ej! Met zemē visas bažas!»

Un tomēr stiprākas par sirdsapziņu

joprojām bija manas baiļu važas.

34 Viņš, redzot manu stindzināto dziņu,

tad teica: «Ja tev Beatriče tuva,

šis mūris ir starp tevi un starp viņu.»

37 Kā, Tisbes vārdu dzirdot, Pirams guva

sev spēku mirstot vaļā pavērt acis,

kad mīklenāja auglis sarkans kļuva,

40 tā es, kad baiļu vilnis bija placis,

uz tēvu pavēros, šo vārdu dzirdot,

ko dziļi dvēselē es biju racis.

43 «Nu ko?» tā jautāja viņš, mani tirdot,

«vai paliksim?» Un tad viņš pasmaidīja,

no drosmes avota man prātus dzirdot.

46 Mums liesmās ejot, viņš man priekšā bija,

kā vienmēr vadot ceļā izredzētā;

no muguras mūs Stacijs pavadīja.

49 Es būtu meties stiklā nokaitētā,

kaut drusku spirdzinājuma lai gūtu,

tik versmojoša bija uguns svētā.

52 Ar mani iedams šādu gaitu grūtu,

tēvs runāja par Beatriči, teikdams:

«Es viņas acis tuvumā jau jūtu.»

55 Tad dziesmu dzirdēju; tai pretī steigdams,

es tādu spēku guvu dvēselei,

ka liesmām cauri izgāju, tās veikdams.

58 «Venite, benedicti Patris mei!»

tā teica, vērsdamas uz mūsu pusi,

šī balss un sacīja tad piebildei:

61 «Jau saule rietēs drīz, nāk vakars klusi,

jel steidziet izmantot šo novakari,

pirms rietumpamale būs satumsusi!»

64 Tad augšup kāpām mēs gar klinšu kari,

un virziens bij mums tāds, ka ēnu klāja

man priekšā noejošās saules stari;

67 pēc nedaudz kāpieniem mums soļi stāja:

aiz apvāršņa bij saule pazudusi -

to manas ēnas dzisums liecināja.

70 Un, pirms vēl savus spārnus izpletuši

bij nakts, pirms nekustīga tumsas siena

bij pasauli mums skatam aizsegusi,

73 ikkatrs apgūlās uz pakāpiena,

kad klintis nebija vairs saredzamas,

lai gaidītu, ko nesīs jauna diena.

76 Kā, saules tveicē ēnā gremodamas,

guļ kazas, barību sev savākušas,

pa kalnu galiem veikli staigādamas,

79 un tagad, gausā mierā iegrimušas,

uz savu ganu lēnus skatus raida,

kurš skaita tās, vai visas sanākušas;

82 un tā kā gans, kas rāmi nakti gaida,

kad svētīga tam pagājusi diena,

un raugās, lai kāds zvērs tās neizbaida,

85 tā gulējām mēs trīs uz vēsā pliena,

es biju kaza, viņi bija gani,

mums abās pusēs - augsta klinšu siena.

88 Maz spēja tvert šai tumsā skati mani,

šai rēnumā, kur jūtas nesasildās;

pār mani mirdzēja tik zvaigžņu zvani.

91 Un, raudzīdamies zvaigžņu acīs cildās,

es sapni redzēju: tāds sapnis rāda

mums bieži to, kam reiz ir jāpiepildās.

94 Tā sapņa vīzija man bija šāda:

kad Venēra, pie debess mirdzēdama,

virs kalna pavērās, tad donna kāda

97 man parādījās, kura, staigādama

pa pļavu, puķes lasīja, tā bija

tik jauna un tik skaista; dziedādama

100 kā putniņš, tā par sevi pavēstīja:

«Es esmu Lea, priecēju ikvienu,

no puķēm šīm man iznāks skaista vija.

103 Lai vērtos spogulī, šo viju sienu;

ar māsu Kaheli būs atkal tracis:

pie spoguļa sēž viņa cauru dienu.

106 Visvairāk tīk tai pašas skaistās acis;

lai ko tu saki tai, lai ko tu dari,

šis skatīšanās prieks vēl nav tai placis.»

109 Jau tumsu trenca rīta saules stari

un tumšo miega burvestību veica,

caur kuru mūsos atnāk sapņu gari.

112 Un, sapnim gaistot, sirds šos starus sveica.

Jau lielie meistari bij piecēlušies,

un Vergilijs man šādus vārdus teica:

115 «Tas saldais auglis, kuru aizelsušies

skrien meklēt mirstīgie bezmaz bez galvas,

tiks šodien tev, kam sapņi ienākušies.»

118 Kāds prieks man bij no apsolītās balvas!

Man laimē sirds ikkatru soli sveica,

es lidojumam jutu augam spalvas.

121 Kad kāpnes visas mūsu soļi veica

un sasniedzām mēs kāpsli augstāko,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x