DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

2-124 Mīlestības simbols.

4-125 Cerības simbols.

6 Ticības simbols.

TRĪSDESMITAIS DZIEDĀJUMS

1 Kad pirmās debess ziemeļzvaigzne, kura

nav lēktu pazinusi, nedz ar rietu,

tik dūmus zin no grēku ugunskura,

4 un kura deva zīmi, lai mēs ietu,

kur jāiet bij, kā zemā zvaigzne rāda,

kur kuģim atrast patvēruma vietu,

7 nu apstājās pēc pērkondārda šāda,

uz ratu pusi tad šie ļaudis gāja,

tie, kas sev patiesības mērķi stāda;

10 un viens no tiem, kā debess sūtīts, māja

un «Veni, sponsa, de Libano» sauca,

un visi līdz šos vārdus skandināja.

13 Simt balsu celta, dziesma augšup trauca:

tie mūža dzīves kalpotāji bija,

tie dziedot svētos vārdus nesajauca.

16 Kā straume varena šī dziesma lija,

kas pacēlās ad uocem tanti senis,

kā atbalss balsij, kas to ievadīja.

19 Tie dziedāja: «Benedictus qui venis!»

un, ziedus kaisot it kā ziedojumu,

«Manibus o date lilia plenis!»

22 Man redzēt nācies dienas iesākumu

pie austrumpamales jau sārtojamies,

virs galvas vērot dzidru debess jumu,

25 bet saules vaigu tvaikos ietinamies,

kas staru spilgtumu tā apslāpēja,

ka neapžilba skatiens lūkodamies:

28 tā ziedu mākonis šis sabiezēja,

kad, eņģeļrokām augšup sviesti, lija

tie lejup; tajā donnu sazīmēja

31 mans skats; virs plīvura tai galvu vija

zaļš olīvzars, zem zaļā mēteļa

tā dzīvas liesmas krāsā tērpta bija.

34 Un, kaut jau garām bij man jaunība,

kaut pagājis bij tik daudz pavasaru

kopš laika tā, kad trīsas, nemaņa

37 un apstulbums man stindzināja garu,

ar viņu runājot, es izbaudīju

no jauna senās mīlas lielo varu.

40 Kad viņas cēlumu es ieraudzīju,

kas manī iedvesis bij pazemību

jau tajās dienās, kad vēl zēns es biju,

43 pa kreisi pagriezos ar paļāvību,

ar kādu bērns pie mātes skrien, kad bēdas

to māc vai jūt tas baiļu pārvarību,

46 un teicu Vergilijam: «Kādas vēdas

man sirdī most, kas svētlaimē reiz cieta!

Ak, pazīstu es senās liesmas pēdas!»

49 Bet Vergilijs vairs bij tik tukša vieta,

mans Vergilijs bij zvaigzne izgaisusi,

mans Vergilijs, pēc ceļa kopā ieta;

52 pat tas, ko pirmmāte ir zaudējusi,

vairs nespētu vērst priecīgu man vaigu:

ar asarām tas pārklājās nu klusi.

55 «Tās asaras, kas tek caur sirdi maigu,

vēl valdi, Dante: Vergilijam jāiet!

vēl nāksies raudāt tev caur šķēpu zaigu.»

58 Jel stājiet, manas asaras, jel stājiet!

Lai redzēt varu, kas šos vārdus teica,

jūs, asaras man skatu neaizklājiet!

61 Kad mana griba jūtu vilni veica

un acis pacēlās uz ratu pusi,

to malā kreisajā tās donnu sveica,

64 ko ziedu gūzma bija aizsegusi

man tajā brīdī, kad tā parādījās;

tā skatu bij pret mani pavērsusi.

67 Un, kaut zem plīvura, virs kura vijās

tai vainags, Minerva ko piešķīrusi,

kā miglā ietīta tā izskatījās,

70 kā karaliene balsi stingrojusi

ar dzedrumu, aiz kura siltums krājas,

tā turpināja, galvu pacēlusi:

73 «Šeit Beatriče tavā priekšā stājas.

Kā uzdrīkstējies kāpt tu kalnā šajā?

Vai nezini, ka laimīgiem šeit mājas?»

76 Man acis krita upē mūžīgajā,

bet, redzot sevi, izvilku tās laukā:

tāds kauns man lija sejā sarkušajā.

79 Kā krusa iebirt bērna prieka pļaukā

var mātes bargums; vīns var garšot sīvi,

ja pildīts skarbas līdzcietības traukā.

82 Tad viņa apklusa, un plaši, brīvi

ar vārdiem «In te, Dominē, speravi»

tad cēlās dziesma, saucot citu dzīvi.

85 Kā, zaļumiem un ziediem nesot nāvi,

pār Itālijas muguru krīt sniegi

un, saulei retumis tik vizot blāvi,

88 tin dzīvos kokus it kā dziļi miegi,

bet tad sāk kust un lāsēs izlīst klusi,

kad siltās zemes uzpūš dvašu liegi,

91 tā mana dvēsele bij sastingusi:

ne nopūsties, ne raudāt spējīgs biju,

pirms eņģeļdziesma bija skanējusi;

94 bet, dzirdot viņas saldo melodiju,

kas mūža loku skaņas atbalsoja,

es tajā līdzjutību saklausīju,

97 un ledus, kas man sirdi savažoja,

nu pārvērties par ūdeni un garu,

no krūtīm man caur acīm izlāsoja.

100 Tad atskanēja viņas balss; kā staru

ik vārdu tvēru katrā elpojienā,

kad viņa uzrunāja eņģeļbaru:

103 «Svēts jūsu nomods mūžīgajā dienā,

jūs visam sekojat ar skatu zvēru

un laika solī klausāties ikvienā;

106 bet jādzird tam, kas stāv ar seju sēru,

ir vārdi šie, lai tiktu viņa vaina

un sāpes mērītas ar vienu mēru.

109 Ne tikai zvaigžņu vara brīnumaina,

kas plaša ir kā pati bezgalība

un to, kas nolemts ticis, neizmaina,

112 bet arī dievišķīgā žēlastība,

kas roku ir tik augstu pacēlusi,

ka neaizsniedz to prāta pārgudrība,

115 ir viņa šūplī balvu ielikusi:

ja viņš tai būtu bijis uzticīgāks,

tā brīnumziedos būtu uzplaukusi.

118 Bet vēl jo nešķīstāks un mežonīgāks

kļūst lauks, kas slikti sēts un apkopts slikti,

jo zemes spēkā tas ir pilnnesīgāks.

121 Kad skats mans viņu valdzināja dikti,

uz īstā ceļa viņu uzvandīju,

bij dižai ēkai pamati jau likti.

124 Bet, kad uz citas dzīves sliekšņa biju,

tad redzēju es, kā viņš soļus jauca,

līdz viņu svešās pēdās ieraudzīju.

127 Kad, brīvs no miesas, gars man augšup trauca

un skaistums mans vairs nebij viņam blaku,

tad velti mana balss vairs viņu sauca;

130 viņš nogriezās pa nepareizu taku

un sāka pakaļ staigāt māņu tēliem,

kas rāda tukšu solījumu maku.

133 Es mēģināju vēl uz mērķiem cēliem

celt sapņos viņa prātus noklīdušos:

kurls bija kļuvis mājieniem viņš kvēliem!

136 Kā modināt šos dīgļus iemigušos?

Es cita glābiņa vairs nezināju,

man nācās rādīt viņam pazudušos.

139 Es tādēļ elles vārtiem cauri gāju,

un to, kas viņu šurp ir atvadījis,

es raudādama talkā aicināju.

142 Jo Dieva lēmums būtu veltīgs bijis,

ja Lētai pāri pārgājis viņš būtu

un aizmirstības augli nobaudījis

145 bez nožēlas, kas plūst caur sirdi grūtu.»

Piezīmes

Vadošā no septiņām lāpām, kas nokāpušas no desmitajām, augstākajām debesīm - Empireja, kur mīt dievs.

Polārzvaigzne astotajās, cilvēkiem redzamajās debesīs.

«Nāc, līgava, no Libānas» (lat.) - vārdi no Augstās dziesmas.

«Skanot tik veca vīra balsij» (lat.).

«Svētīts, kas nāc!» (lat.) - lūgšanas vārdi.

«Ak, dodiet ar rokām, lilijām pilnām!» (lat.) - nedaudz pārgrozīti Vergilija «Eneīdas» vārdi.

Zemes Paradīzes jaukumi, ko zaudēja Ieva.

Olīvu vainags.

«Uz tevi, Kungs, es cerēju» (lat.) - kāda Dāvida psalma iesākums.

Vīzijās, ko Dante apraksta «Jaunajā dzīvē».

Trīsdesmit, pirmais dziedājums

1 «O tu, kas viņpus svētās upes stāvi,

kam sirds ar mani tagad runāt grasās,

tu, kas man spīvu prātu noģist ļāvi,»

4 tā atsāka, «tais vārdu smailēs asās,

teic, vai tas tiesa: apvainojums mans

pēc klajas atzīšanās prasīt prasās.»

7 Tik apjucis nu bija tikums mans,

ka balss pavisam bija aizlūzusi

un vairs tik klidzēja kā plīsis zvans.

10 Pēc brīža viņa teica: «Pienākusi

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x