DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

«Mans brāli, teic, kādēļ tu nejautāji

man it neko, ar mani kopā iedams?»

25 Kā diža skolotāja sekotāji

aiz bijības var zaudēt runātspēju,

kad gara spēki šķiet tiem pārāk vāji,

28 tā klājās man: es klusām izčukstēju:

«Madonna, mana bailība ir ļauna,

aiz tās es valodu pat pazaudēju.»

31 Un viņa man: «No bailēm un no kauna

es tevi pestīšu, līdz tavi skati,

no miega brīvi, skaidri kļūs no jauna.

34 Tad zini, ka šie čūskas lauztie rati

reiz bija un vairs nav, bet vainīgajam

no Dieva atriebības svils reiz mati.

37 Ne vienmēr ļauts būs ērglim briesmīgajam,

kas ratos atstājis bij savas spalvas,

tā izbēgt Dieva sodam taisnīgajam;

40 jā gan, to ņemu es uz savas galvas -

es zvaigznes lasu vārdu nemirstīgo:

nāks vadonis, kas nesīs miera balvas,

43 viņš paudīs debess gribu bezgalīgo,

to mauku zaglīgo viņš nogalinās

un līdz ar viņu milzi līdzvainīgo.

46 Varbūt, ka mani vārdi tumsā tinās

kā Temidai vai Sfinksai, taču fakti

drīz vien šo grūto mīklu atrisinās,

49 un gaisma aizgainīs no domām nakti:

šī gaisma drīz jau sāks tev mirdzēt blāvi

un noslēpumi drīz būs vaļā rakti.

52 Ja manus vārdus tu pie sirds sev. kļāvi,

tad teic tos tālāk dzīvajiem, kas dzīvo

to dzīvi, kura skrējiens ir uz nāvi;

55 un, kamēr liesma vēl tev sirdī plīvo,

par koku pastāsti un laupītājiem,

kas uzbruka ar zibens liesmu spīvo!

58 Lai mūžam lāsts tiem Dieva zaimotājiem!

Pats Dievs šo koku radīja tik svētu,

pie tā bij jānāk viņa kalpotājiem.

61 Tas kodums atstājis bij dziļu rētu,

un pirmā dvēsele caur gadu mokām

to sauca, kurš tās vainu izdeldētu.

64 Tev prāti jāsaņem ar abām rokām,

lai saprastu, kam koks tik augstu auga,

kam galotni tik dīvaini šķiet lokām.

67 Ja būtu tev no citādāka rauga

tās domas, kas ap prātu plivinājās

un nepazīst vēl pienācīga žņauga,

70 šo apstākļu dēļ, kuri krātin krājas,

tu atzītu, ka aizskart aizliegumā

ir Dieva taisnība, ko godāt klājas.

73 Bet ciets kā akmens savā sastingumā

un krāsots ir tavs prāts, tas nevarētu

tvert manus vārdus savā apžilbumā.

76 Kaut tu vismaz tos sevī iezīmētu,

kā ceļinieks ar palmu spieķi rotā,

kad tas ir apmeklējis vietu svētu!»

79 Es atteicu: «Šī mācība, man dotā,

vēl smadzenēm tik pieskārusies vāri,

bet tver to jūta, jūsu zīmogotā.

82 Bet kādēļ manam redzējumam pāri,

kas visu saskatāmo nofiksēja,

trauc jūsu vārdi, sirds ko dzēra kāri?»

85 «Lai iepazītu,» viņa atbildēja,

«tu skolu to, kam sekotājs tu biji:

cik maz tā maniem vārdiem sekot spēja!

88 Lai redzi tu, cik ceļš, ko izraudzīji

tu dzīvē, tāls no ceļa dievišķīgā,

cik veltīgi tā putekļus tu riji.»

91 Es teicu: «mana griba uzticīgā,

cik atceros, jums vienmēr sekojusi,

es neesmu grimis slieksmē apgrēcīgā.»

94 «Tev atmiņa par to ir izgaisusi,»

tā viņa atbildēja smaidīdama,

«jo tevi Lēta jau ir dzirdījusi;

97 kur dūmi, tur ir uguns paredzama;

tu aizmirsi, jo apkrauta ar vainu

bij griba, citiem mērķiem sekodama.

100 Es neteikšu neko tev brīnumainu,

tie vārdi, kuri tagad skanēs sausāk,

sniegs tavām acīm vienkāršotu ainu.»

103 Jau saule kāpa svelmaināk un augstāk,

sev rokās pusdienloku turēdama,

jau drīz tai bija lejupgaita jāuzsāk,

106 kad apstājās kā tāds, kam saredzama

ir smiltīs strauta gultne izžuvusi

un pēc šīm pēdām upe meklējama,

109 šīs sievas septiņas pie ēnas klusi,

kas vēsos ūdeņos no koka krita,

kam lapotne bij it kā pamirusi.

112 Tās Eifratu un Tigru redzam šķita,

no viena avota kas iztecēja

un atvadoties gausu vilni sita.

115 «O, gaisma, kuru debess izauklēja,

kas ir šīs upes, izteka kam viena?»

tā jautāju es, un man atbildēja:

118 «Lūdz Matildei to sacīt: viņu ciena

ikviens, kam viņa kaut ko skaidrojusi.»

Kā vainīga pie šāda pavērsiena

121 tad daiļā donna teica: ««Stāstījusi

to visu viņam esmu; vai gan būtu

no atmiņas to Lēta izdzēsusi?»

124 Tad Beatriče teica: «Nastu grūtu

nes bieži atmiņa, tik smagi svini

to spiež, ka neredz gaismu tā reiz gūtu.

127 Lūk, Einoja - kā rīkoties, tu zini:

turp ved to, lai tas nāk pie atgūšanās,

tā pamirušos spēkus atdzīvini!»

130 Kā dvēsele, kam sveša tielēšanās,

kas cita gribu padara par savu

un pilda to bez liekas kavēšanās,

133 tā daiļā donna cēlās šķīstītavu

man gatavot, un Stacijam tā teica:

«Nāc līdz, lai sajūt atspaidu viņš tavu!»

136 Un, kad mans gars šo svēto upi sveica,

kad saldo dzērienu tas nobaudīja,

tas gaismu atguva un tumsu veica.

139 Kad dzīvais ūdens man pār galvu lija,

viss pagurums un kūtrums viss man gaisa,

un to, kas aizmirsts, acis ieraudzīja.

142 Un, kad no viļņiem svētajiem, kas raisa

no domām smagumu un projām aiznes,

es atgriezos, man sirds kā jauna kaisa:

145 tik tīrs es biju, gatavs skatīt zvaigznes.

Piezīmes

1 «Dievs, ir atnākušas ciltis» (lat.) - vārdi no psalma, kurā tiek apraudāta Jeruzalemes nopostīšana.

10-12 «Paies brīdis, un jūs neredzēsit mani; un atkal paies bridis, un jūs ieraudzisit mani» (lat.). Ar šiem evaņģēlija vārdiem Beatriče izsaka pārliecību, ka milzeņa nolaupītie rati tiks atgūti un pieņems sākotnējo izskatu.

15 Pie Matildes.

«OĶisutHva» XXXIII

47 Sfinksa antīkajā mitft - spārnots briesmonis ar sievietes seju, kas dzīvojusi pie Tēbām un nogalinājusi katru, kas neesot varējis atminēt tās mīklu. Kā stāsta Ovidijs «Metamorfozās», Edips šo mīklu atminējis, un Sfinksa metusies lejup no klints un nositusies. Atriebdamās par tās nāvi, taisnības dieviete Temida uzsūtījusi tēbiešiem plēsīgu zvēru.

62 Ādams (Š. XXXII, 38).

109 Sk. Š. XXXII, 97.

112-114 No viena avota iztekošās Lēta un Einoja dzejniekam atgādina Tigru un Eifratu: viduslaiku ģeogrāfija uzskatīja, ka tās iztek no kopīga avota.

118 Skaistā sieviete, kas uzņēma dzejnieku Zemes Paradīzē; šeit viņa pirmo reizi saukta vārdā.

PARADĪZE

.

Pirmais dziedājums

i Tā Kunga slava, kurš pār visu valda,

iet cauri visumam un iespīd domās,

kas brīvas tikušas no tumsas malda.

4 Es biju debesīs, tais augstās jomās,

mans redzējums bij tāds, ka izsakoties

ir manai mēlei mutē jāsastomās;

7 jo, savam ilgu mērķim tuvojoties,

prāts tiecas dziļumos tik bezgalīgos,

ka atmiņa tam nespēj līdzi doties.

10 Es dārgumos tur vēros dievišķīgos,

par tiem, cik ļauts ir prātam mirstīgajam,

jums tagad mana lira dziesmu stīgos.

13 Ak, Apolon, šim darbam pēdīgajam

ņem mani, izveido par savu trauku:

gūt laurus lemts tik tevis cienīgajam.

16 Man pietika ar mūzu dziesmu jauku,

ar vietu to, kur Parnasā tās dzīvo,

bet tagad vajaga man abu lauku.

19 Ak, iedves manī savu elpu dzīvo,

kā Marsijam tu parādīji sevi!

No miesas biezās čaulas mani brīvo!

22 Ak, dievišķīgais spēks, ja tu man devi

tik daudz, ka līdz ar paradīzes ēnu

es spēju paturēt un rādīt tevi,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x