DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

25 tu mani redzēsi ar soli lēnu

pie tava jaukā koka klātu nākam

kā bikli pazemīgu, maigu zēnu.

28 Tik reti ar tā zariem kronēt mākam

mēs dzejnieku vai krietnu karotāju,

ka, Delfu dievs, tev jābūt priecīgākam

31 par pašu augstās balvas mantotāju:

tik maz tiek lauri plūkti - tīrā briesma,

cik tukšu šodien redzam tavu māju!

34 No mazas dzirksteles dzimst liela liesma:

nāks balsis, kas būs labākas par manu,

un varenāka skanēs viņu dziesma.

37 Mēs zemes gaismotājas uznākšanu

ik laika posmā citā vietā redzam;

bet ļaudīm svētību un satikšanu

40 tā sola, kad mēs ieraugām to sedzam

ar trijiem krustiem četrus lokus cēlos:

kā zvaigzni sirdī cerību tad dedzam.

43 Šis laiks bij klāt: tur saules staros kvēlos

es vēroju jau rītu iemirdzamies,

šeit vakars dzēsa blāzmas smaidus vēlos,

46 kad Beatriči saulē lūkojamies

es redzēju; kā ērglim viņas skati

tik cieši vērās, gaismas nebīdamies.

49 Kā spoža saule likās viņa pati,

kam milzīgs debess lauks ar gaismu sējams,

un viņai līdz man acis vērās plati.

52 Tur iespējams, kas šeit ir neiespējams,

jo vieta tā ir cilvēkģintij dota

kā mantojums, nemūžam nedeldējams.

55 No saules diska, liesmu vainagota,

visapkārt sprēgājošas dzirkstis šāvās

kā dzelzij, kad tā kvēlē izversmota;

58 un pēkšņi te pie dienas diena kļāvās,

un likās man, ka debess ceļos platos

jau divas saules sastapušās skāvās.

61 Bet Beatiče mūžīgajos ratos

joprojām vērās nesniedzami tuva;

es savas acis kļāvu viņas skatos,

64 un tajos gars mans jaunus spārnus guva,

es pārvērtos kā Glauks, kas, ēdis zāli,

par dievu līdzās citiem dieviem kļuva.

67 «Tikt pāri cilvēciskajam» skan bāli;

kam dzīve pieredzi ir dāvājusi,

tam pavērs piemērs mans šīs domas tāli.

70 Vai tāds es, kādu mani radījusi

tu, mīlestība, tu to zini, jo tu

ar savu gaismu mani pacēlusi.

73 Kad savu skatu, debess apgarotu,

es vērsu, saldu skaņu pamudināts,

pret tavu apli, spozmes piestrāvotu,

76 Es šķitu saules liesmas aizdedzināts,

tā apkārt man kā milzu ezers plūda,

kur visu upju ūdens satecināts.

79 Bij nejusts vēl tas spēks, kas mani grūda

šai gaismā nirt, lai cēloni tai rastu:

tā kvēloja kā versmojoša rūda.

82 Lai tikt pie skaidrības es ātrāk prastu,

lai to, kas slēpts, es drīzāk pamanītu,

lai drīzāk sasniegtu es drošu krastu,

85 man teica viņa: «Ja tu aizgainītu

to iedomu, ar ko tev acis sietas,

tad to, ko neredzi, tu ieraudzītu.

88 Tu neesi uz zemes, kā tev šķietas;

tik strauji, kā uz leju zibens šaujas,

ceļš tevi vada, bet uz augšu iet tas.»

91 Es dziedināts pēc pirmo šaubu kaujas

caur viņas smaidošajiem vārdiem biju,

bet, lūk, jau atkal jaunas klāt man kļaujas;

94 un tad es viņai teicu: «Saskatīju

nu savus maldus, bet kā kājas prata

tik tālu mani aiznest, nemanīju.»

97 Ar nopūtu, ar kādu māte skata,

kā svaidās dēls un murgos izrunājas,

kad māc to karstumi un drudzis krata,

100 tad viņa sacīja: «Tev zināt klājas:

tā kārtība, ko vērojam starp lietām,

ir veids, kā visums Dievam līdzinājās.

103 Tām ķēdēm jābūt stingrām ir un cietām,

tad būtnes augstākās spēs atrast taku,

pa ko līdz pirmbūtībai jāaiziet tām.

106 Tā kārtība liek pakļauties, es saku,

it visām būtnēm daždažādi postām,

vai tālu tās no Dieva, vai tam blaku;

109 tās dodas pretī daždažādām ostām

pa esamības jūru bezgalīgo,

un dabas instinkts vadugunis dos tām.

112 Ar ugunīm pret mēnesi tas līgo,

no tā sev spēku smeļ sirds nerimtība,

tas pasauli ar zelta stīgām stīgo;

115 gan dvēselēm, kur mājo tumsonība,

no loka šī tiek bultas pretī šautas,

gan tām, kur saprāts mīt un mīlestība.

118 Tā lemj to augstā griba, kurai kļautas

ir debesis, kas top tās gaismā rāmas,

kaut nemitīgā virpulī tās rautas;

121 tās saites dvēselei ir nemanāmas,

tā vara apņem prātus neapjausta,

no kuras debesis mums sagaidāmas.

124 Šī griba augstākā nu mums ir pausta,

lai mēs kā strauja bulta traukties spētu

un ietu turp, kur prieka zīme sprausta.

127 Lai kā mēs arī formu noslīpētu,

tā bieži nesaskan ar gribējumu,

jo vielai vārdu nav, lai atbildētu;

130 tā bieži briesmas apdraud radījumu

no gaitas šīs tikt sāņus novirzītam

un citā jomā meklēt medījumu,

133 un tā, kā zibeni mēs redzam krītam

no mākoņa, tā pirmā dziņa šaujas

uz zemi pakaļ manam nebaudītam.

136 Lai tagad tavas domas kopā kļaujas!

Nav dīvaināks šis kāpiens tavs par strautu,

kas lejup tek no augstas kalnu kraujas.

139 Daudz dīvaināk gan būtu, ja tev ļautu

tavs gars griezt rāmi ikdienības ratu,

ja smagā zeme dzīvu liesmu skautu.»

142 Pret debesīm tad viņa vērsa skatu.

Piezīmes

Ari Kirras virsotnes, kur dzīvo Apolons.

Satīrs, kas, kā stāsta Ovidijs «Metamorfozās», sacenties ar Apolonu, kurš viņu uzvarējis un novilcis viņam ādu.

30 Apolons.

37 Saules.

41 Pavasara ekvinokcijā saule lēc tai punktā, kur četru loku (horizonta, ekvatorn,

zodiaka un ekvinokcijas loka) krustošanās veido trīs krustus.

65 Zvejnieks, kas, kā Ovidijs stāsta «Metamorfozās», ēdis brīnumzāli un pārvērties jūras dievā.

OTRAIS DZIEDĀJUMS

1 O, jūs, kas braucāt, klausīdamies kāri,

aiz mana kuģa, dziesmas plīv kam mastos,

tai mazā laiviņā daudz līčiem pāri,

4 nu atgriezieties atkal savos krastos:

ja jūs no manis projām tiktu traukti,

jums mājupceļš varbūt vairs neatrastos.

7 Tie ūdeņi, ko braukšu, nav vēl braukti;

man Apolons ar mūzām stāvēs klātu:

ir paši dievi palīgos man saukti.

10 Bet jūs, kas jutāt sirdi aicinātu

jau sen pēc svētās eņģeļmaizes sniegties,

kas dod mums dzīvību, bet nedod sātu,

13 jūs varat mana kuģa vagā sliekties,

tā saistīts jūs ar mani tā kā dzija,

pirms šķeltais vilnis sācis kopā tiekties.

16 Jums brīnums lielāks būs par to, kāds bija

tiem drosmajiem, uz Kolhidu kas brauca

un Jāsonu ar vēršiem ieraudzīja.

19 Mūs līdzradītās mūžu slāpes sauca

pēc Dieva valstības, šī svētā dziņa

mūs debess straujumā uz augšu trauca.

22 Es Beatričē vēros, augšup - viņa;

kā bultas lidojums tik ātrs bija

mums ceļš - man nepalika pat ne miņa;

25 tad brīnumu man acis ieraudzīja,

un viņa, ko es biju uzlūkojis,

kad manu satraukumu pamanīja

28 un juta, kā tas mani iekvēlojis,

man teica: «Pateicību Dievam sūti,

kas mūs ar pirmo zvaigzni savienojis.»

31 Ka tajā mēs, to nojaust nebij grūti:

man likās, mirdzošs mākonis mūs klāja

kā dimants spožs, kas saulei grezno krūti.

34 Tā blīvais gludums mani mulsināja:

kā stars iet ūdenī, to neviļņodams,

tā cauri zvaigznei mūsu soļi gāja.

37 Kur gan lai tam ir izskaidrojums rodams?

Jo ķermenis, kas bīdīts tiek no cita,

tak atkāpjas, tam otram vietu dodams.

40 Tas noslēpums tik brīnumains man šķita,

kā vienojas ar Dievu mūsu daba,

kas zemes saitēs sieta kādreiz mita.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x