DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

76 jo griba, kura negrib pakļāvību,

kā uguns plandās, kaisot dzirkstu spietu,

un slienas tūkstošreiz pret varmācību.

79 Bet, ja šī griba liecas kaut mazlietu,

to vara veic, tā, kam šīs būtnes ļāvās,

kaut spēja atgriezties uz svēto vietu.

82 Tāds bija Laurentijs, kas nepakļāvās,

tāds Mūcijs bij, kad uguns švirkstēdama

tā degošajai rokai apkārt šāvās,

85 bet tāda griba reti sastopama:

tās būtnes vājas bij, lai pretī stātu,

tām dvēsele bij viegli piespiežama.

88 Nu šaubas šīs vairs nemocīs tev prātu

ar savu smago argumentu kravu,

kas tevi vēl daudz reižu mulsinātu.

91 Cits kavēklis nu šķērso ceļu tavu,

šī grūtība nav viegli pārvarama,

no tās tev neizkļūt ar prātu savu.

94 Es reiz tev teicu, tevi vadīdama,

ka svētlaimīga dvēsle nespēj melot,

pie pirmās patiesības palikdama;

97 bet Pikarda tev stāstīja, kā kvēlot

nav mitējusies Konstance pret Dievu -

vai patiesība tā, vai prasme tēlot?

100 Tā ir ar dažu labu vīru, sievu:

tie varai ļāvās, izbēgtu lai sodu,

tiem bija gribas pavediens par tievu;

103 tā Almeons - tev piemēru šo dodu -

pēc tēva gribas nonāvēja māti,

aiz goddevības zaudēja viņš godu.

106 Es gribu, lai to apjēdz tavi prāti:

ja gribai klātu jaucas varmācība,

tiks ļaunie darbi vienmēr atmaksāti.

109 Ne gribai pašai piemīt vardarbība,

tai griba pakļaujas tik tad, kad bīstas,

ka nāks pār viņu varas negantība.

112 Bet griba tā, ko vada sirdis šķīstas,

kas nelokās, tā sasniegs Dieva troni.

Nu tikuši pie skaidrības mēs īstas.»

115 Mēms klausījos es savu pavadoni,

šo upi, kura tek no patiesības,

un mirdzam redzēju tās svēto kroni.

118 «Ak, mīļotā no pirmās mīlestības,»

es sacīju, «tu pildi sirdi manu,

nu sildās tā no tavas labvēlības.

121 Man nav tik dziļu jūtu vēl, to manu,

vēl neesmu tik bagāts es, lai spētu

jums patikšanu sniegt un pateikšanu.

124 Nekas mums gara slāpes neremdētu,

ja gaismu nenestu tā patiesība,

bez kuras citas dzīvot nevarētu.

127 Kā zvēram miga garam apskaidrība

māj pretī tā kā stari miglā salnā,

jo citādi mūs grābtu izmisība.

130 Bet šaubās stingst vēl sirds kā asns salnā,

jo tāda iraid dabas likumība,

ka augšup ved tā mūs no kalna kalnā.

133 Pret jums man, donna, dziļa godbijība,

kad vēršos es pie jums ar jautājumu,

jo tumša vēl man otra patiesība.

136 Vai tas, kas pildījis nav solījumu

tādēļ, ka dzīve viņu izniekoja,

var izpirkties ar citu atdevumu?»

139 Tad Beatriče mani uzlūkoja,

tai acīs mīla bij tik dievišķīga,

ka visus manus spēkus saviļņoja,

142 un skats kā nemaņā man lejup slīga.

Piezīmes

13 Kā stāsta bībele, Bābeles gudrie neesot varējuši iztulkot ķēniņam Nebukadnecaram tā sapni, un tas pavēlējis viņus sodīt ar nāvi, bet tā dusmas pārgājušas, kad sapni viņam iztulkojis pravietis Daniels.

29 Jānis Kristītājs un evaņģēlists Jānis.

34 Empirejā (P. II, 112).

50 Virsraksts Platona dialogam, kur ir runa par dvēseļu atgriešanos uz zvaigznēm.

82 3. gs. Romas diakons, kas tika sadedzināts.

83 Mūcijs Scēvola, romiešu jauneklis, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma nogalināt etrusku ķēniņu Porsenu tā acu priekšā sadedzināja savu roku, lai pierādītu romiešu vīrišķību.

103 Sk. Š. XII, 50.

PIEKTAIS DZIEDĀJUMS

1 «Ja liesmoju es mīlestības kvēlē

tik stipri, ka tev acīs nespēks rodas,

tad nebrīnies, jo mana sirds tev vēlē

4 lai skaidrs ir tavs skats un domas grodas,

lai tvertu labo, skats tavs jāasina,

lai savā guvumā tas tālāk dodas.

7 Es redzu: tavos prātos iemirdzina

nu gaisma mūžīgā jau savus starus,

kas vien tik vienmēr mīlu iededzina;

10 kaut vilinājums maldu ceļus garus

liek jūsu mīlai iet ar tukšu tarbu,

dzen gaisma šī tai jaunus spēka zarus.

13 Tu gribi zināt, vai ar citu darbu

var tie, kas neturēja solījumu,

sev gala spriedumu vērst mazāk skarbu.»

16 Tā sāka Beatriče dziedājumu

šo manu, savā gara nerimtībā

ne brīdi nepārtraucot stāstījumu:

19 «Tā velte dižākā, ko žēlastībā

Dievs devis, kura viņa iecerēta

un izlolota viņa labestībā,

22 bij gribas brīvība, tā paredzēta

tiem radījumiem, kuriem pats no sevis

aug gars tai gaismā, kas tam novēlēta.

25 Nu, cerams, nonāks doma šī pie tevis:

kad zvērests dots, tas smagāks kļūst par laktu,

to pieņem Dievs, kad tu to esi devis;

28 tādēļ, kad Dievs ar cilvēku slēdz paktu,

tad cilvēks upurē šo gribu brīvi,

lai viņa svētā uguns nenoplaktu.

31 Vai spēsi tu tai atdot savu dzīvi?

Ja atdoto vēl sev tu gribi lietot,

tev paša plūktais auglis garšos sīvi.

34 Nu redzu: sāk tev atkal domas spietot:

kā baznīca var piešķirt atlaišanu?

mums Dieva lēmumu tak neaizvietot?

37 Tev jāsēd vēl pie galda, kā es manu,

un, lai šo cieto barību tu ēstu,

man jālīdz veicināt tev gremošanu.

40 Ver vaļā prātu tam, ko es tev vēstu,

ciet turi dzirdēto, jo klausīšanās

ir veltīga, ja vārdus laiks reiz dzēstu.

43 Lai saprastu mēs, kas ir ziedošanās,

ir jāievēro divas lietas: viena

ir - ko tu ziedo; otra - vienošanās,

46 to pilda tas, kas pienākumu ciena:

ja savu solījumu izpildīja

tas kalpodams, tad liela aust tam diena.

49 Kaut nepieciešamība jūdiem bija

nest ziedokļus, tie tomēr nebēdāja,

ja kādu upuri kāds pārmainīja.

52 Kas Dievā mīt, tam svarīga nav māja,

tā mītni debess dusmas nesagrautu,

kaut nāktu saturs cits no ziedotāja.

55 Bet nevar mainīt nastu, plecos krautu,

ar patvaļu neviens, ja to ne zelta,

ne sudrabatslēga tam neatļautu;

58 ikkatra apmainīšana ir velta,

ja lieta, jauniem solījumiem sietā,

ir vieglāka par to, kas zemē velta.

61 Un tādēļ, ja tāds svars šai pirmā lietā,

ka tā it visus svarus velk uz leju,

tad nevaram mēs citu likt tās vietā.

64 Un ne caur nejaušības rotaļdeju

laid zvērestu! Bij Jeftam jāraud dikti,

kad pirmo redzēja viņš meitas seju;

67 kad teikt tam klājās - Darījis es slikti

viņš izdarīja sliktāk, vārdu turot,

un tādi paši likteņslazdi likti

70 bij grieķu vadonim: sev sirdi durot

ar viņas asarām, viņš viņu kāva,

visbaismīgāko upursārtu kurot.

73 Ak, kristieši, ir zvērests - taka stāva:

jel neesiet kā vēju nesta spalva -

jūs nenomazgās katra ūdens strāva.

76 Caur abām Derībām nāks jūsu balva,

tur viss, kas vajadzīgs jums pestīšanai,

ja baznīctēvs būs jūsu gans un galva.

79 Ved ļauno kaisle pretī pazušanai -

jel esiet cilvēki, ne truli zvēri,

lai jūdi neņemtu jūs apsmiešanai!

82 Jel neesiet kā vientiesīgi jēri,

kas aizbēguši prom no mātes piena

un kuriem zuduši ir visi mēri!»

85 Tā teica Beatriče, un kā diena

bij skats tai, kad tā vērsās uz to pusi,

kas dzīvāk skan no dzīves piesitiena.

88 Un viņas klusēšana lika klusi

rimt manai zinātkārei, kura bija

jau jaunus jautājumus sakrājusi;

91 un tad mums atkal ceļš zem kājām bija

un tā kā bulta, kas uz mērķi drāžas,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x