DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

vēl jaunu nastu, nest ko neesi spējis!

Kam lētticībai sevi pārņemt ļāvi!

79 Tu bēgtu, ja to būtu paredzējis,

no kataloņu skopās nabadzības

un nebūtu šo postu pieredzējis.

82 Pēc rausējiem tev nebij vajadzības,

tie brīvi attīstīja visas mākas

bāzt savā makā citu bagātības.»

85 «Tas lielais prieks, ko izbaudīt man nākas,

mans cēlais kungs, caur tavu runāšanu

tur, kur viss labais izbeidzas un sākas,

88 ir manāms tev, tāpat kā es to manu,

bet būtu žēl, ja man tā prieka trūktu,

ko gūsti tu ar Dieva vērošanu.

91 Tad neņem ļaunā, ja es tevi lūgtu

man izskaidrot, lai šaubas izkliedētu,

kā salda sēkla nest var augli rūgtu.»

94 Tā jautāju; viņš atteica: «Lai spētu

es rādīt to, tev vērst uz patiesību

ne muguru, bet seju vajadzētu.

97 Tas spēks, kas visumā vieš labestību

un griezties liek šai valstībai, tas vada

šos lielos ķermeņus ar nolemtību.

100 Ne tikai to, kas paredzēts, tas rada -

ar pilnīgu un dievišķīgu jautu

tas piešķir svētību tam, kas tam rada:

103 lai cik daudz bultu no šī loka šautu,

tās visas mērķī krīt, lai pildīts būtu

to nolēmums un beidzot miers tās skautu.

106 Ja tā tas nebūtu, kā debess gūtu

sev atspulgus, kas gara kveldināti?

ne mākslas darbi tie, bet drupas būtu;

109 bet tā tas nevar būt: tad augstie prāti

kas vada zvaigznes, nepilnīgi dzimtu,

no pirmsākuma kļūmēm darināti.

112 Tev piemērus es nosaukt varu simtu.»

«Nav vērts,» es teicu, «redzu visu gāztu,

ja daba savam mērķim kādreiz rimtu.»

115 Tad viņš: «Vai zini ļaunāku tu lāstu,

ja cilvēks ir, bet pilsonis viņš nava?»

«Nē,» atteicu; «vai vajag, lai to klāstu?»

118 «Un vai viņš tāds var būt, ja kaila pļava

kļūs dzīve jums, kur visi vienādoti?

Nē, saka jūsu meistars - lai tam slava!»

121 Tā teica viņš un sprieda pamatoti,

līdz beidzot nonāca pie kopsaucēja:

«Lai darbi jums ir saknēs dažādoti:

124 par Solonu kļūt vienam dota spēja,

ir cits, kam kaujās slava paredzama,

cits lidoja un dēlu pazaudēja.

127 Ir daba - spiedogs; mūžam riņķodama,

tā veido jūs un savu darbu dara,

bet nespēj namu atšķirt tā no nama.

130 Un tādēļ Jēkabs bij no cita gara

kā Ēsavs; Kvirīnu teic Marsa dēlu,

kaut cēlies bija tas no prasta bara.

133 Ja daba, radīta ar jūtu kvēlu,

ar radītājiem ietu ceļu vienu,

mēs nepazītu Dieva gribu cēlu.

136 Nu tagad nakts tev kļuvusi par dienu;

no tevis esmu guvis prieku jaunu -

ļauj, lai šo rotu es tev apkārt sienu.

139 Bet daba, ja tā likteni sev ļaunu

rod, kas to vajā, piesizdamies klātu,

tā augļus nes, kas sagādā tai kaunu.

142 Ja pasaule tur lejā padomātu

par pamatu, ko likusi ir daba,

tad ļaudis dzīvotu ar labu prātu.

145 Bet jūsu acis ir turpat, kur naba,

par baznīckungu kareivi jūs ceļat,

jums karaļvārdam svētruna šķiet laba,

148 un tā jūs ļaunu slogu plecos veļat.»

Piezīmes

Venēra.

Pēc Ptolemaja mācības planētas griežas ap Zemi ne vienkārši pa apļa orbītu, bet pa mazāku loku, epiciklu, kura centrs griežas ap Zemi: ar to esot izskaidrojnms planētu cilpveidīgais ceļš. Venēra, trešā planēta no Zemos, tātad griežus trešajā epiciklā.

12 Gan kā rīta zvaigzne, gan kā vakarzvaigzne.

31 Kārlis Martells (1271-1295), Anžū Kārļa II vecākais dēls. 1294. g. viņš apmeklēja

Florenci, kur Dante ar viņu iepazinās.

37 Dantes «Dzīru» pirmās kanconas sākuma vārsma.

58-59 Provansa, kas piederēja Anžū dzimtai.

61-63 Neapoles karaļvalsts.

64-66 Kārlis Martells tika kronēts kā Ungārijas karalis, taču netika valdījis.

67 Grieķu nosaukums Sicīlijai.

68 Zemesragi Sicīlijā.

69 No vulkāna Etnas.

72 Anžū Kārlis I un viņa francūži, kas ar savu patvaļu 1282. g. izraisīja Palermo sacelšanos (Š. VII, 110).

76 Kārļa Martella jaunākais brālis, kas valdīja Neapolē pēc Kārļa II nāves no 1309. līdz 1343. g.

80 Katalonieši, nākot Robertam pie varas, sāka apspiest tautu.

93 Kā devīgajam Kārlim II varēja piedzimt skops un alkatīgs dēls (Roberts).

120 Aristotelis, kas pierādīja, ka sabiedrības labklājībai nepieciešama darba dalīšana.

124 Atēnu likumdevējs 6. gs. p. m. ē.

126 Daidals (E. XVII, 109).

130-131 Jēkabs un Esavs - dvīņi bībeles leģendā.

131 Kvirins - Romuls, pirmais Romas ķēniņš.

146 Mājiens zīmējas uz Kārļa II otro dēlu Ludvigu, kam tēvs izraudzīja baznīcas karjeru.

147 Mājiens zimējas uz Kārļa II trešo dēlu Robertu (76), kas mīlējis rakstīt sprediķus.

Devītais dziedājums

1 Tavs Kārlis, daiļā Klemenca, kas dzīvo,

pēc tam man pastāstīja par to viltu,

kas viņa sēklai bija jāpiedzīvo.

4 «Bet klusē, ļauj, lai gadi pārmet tiltu!»

tā teica viņš; paust drīkstu tik: nāks baisma

tiem diena, lai kā sērs tiem acīs sviltu.

7 Jau bija pagriezusies svētā gaisma

pret Sauli; veltes viņas dotās

nu izlija pār to kā kvēle kaisma.

10 Ak, dvēseles jūs špetnās, apmuļķotās,

kam vairāties jūs laba, kam ar patikšanu

jūs veraties tik apzeltītās gļotās!

13 Un lūk, jau citu gaismiņu es manu,

tā bija man jau tuvu pienākusi

un prieku izpauda ar spīdēšanu.

16 Un Beatriče, kura pievērsusi

bij acis man no savas augstās jomas,

man deva savu piekrišanu klusi.

19 «Ļauj, svētlaimīgais gars, man mainīt lomas!

Skars tevi,» teicu, «manu garu mija,

es tevī spoguļošu savas domas.»

22 Tad gaisma šī, kas man vēl sveša bija,

kam dziesma plauka līksmes zarā zaļā,

par prieku man, lūk, ko man pastāstīja:

25 «Tai sasodītās Itāļzemes daļā,

kas starp Rialto ir un Brentu, Pjāvu,

kur milzums avotu šalc savā vaļā,

28 var redzēt kalnu, kaut ne pārāk prāvu,

tur cēlās lāpa, zemes postītāja,

un viņai klāt es savu dzīvi kļāvu.

31 Ar viņu kopīga man bija māja:

Kunica bij mans vārds, un šeit es spīdu,

jo zvaigzne šī man gaismu dāvināja.

34 Es priecīga pa valstību šo slīdu,

par savu likteni es nebēdāju

un jūsu pūļa domas kājām mīdu.

37 No dārgās liesmas, ko es dievināju,

kas mirdzēja vēl manās dienās sirmās,

es spožas slavas pēdas sagabāju -

40 tā neizzudīs gadsimteņu virmās:

ja izcils cilvēks savos darbos kvēlo,

tam jauna dzīve dzimst no dzīves pirmās.

43 Cik maz gan pūlis domāt spēj par cēlo:

starp Adiči un Taļjamento mizdams,

tas savu sakāvi pat nenožēlo!

46 Bet Bakiļjones ūdeņos drīz krizdams,

tas gandēs tos, ka sasirgs, kas tos dzertu,

un bojā ies, par ko, pat nenoģizdams.

49 Šķiet, ka vēl trevīzietis neaptvertu,

kas viņu gaida: pleš viņš savu spēku,

bet tiek jau tīkls pīts, lai viņu ķertu.

52 Lies asaras par mācītāja grēku

vēl Feltro; kaut šo ganu pērtu,

ka āda lec, par nelietīgo dēku!

55 Tur mucu vajadzētu lielu, ērtu,

jo asiņu par daudz ir satecējis:

tas pagurtu, kas uncēm vien tās svērtu,

58 tās asinis, ko mācītājs šis lējis

ar laipnu roku partijai par prieku,

bet kurš gan šeit to nebūs pieredzējis!

61 Tur augšā redzam taisno valdinieku,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x