DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

kam jāsalkst bij šai cietumā tik bāriem.

40 To dzirdot, gribētos kā vilkam gaudot,

kad domās lobi, ko šis sapnis māca,

ko pareģo tas brīdinot un draudot.

43 Jau bij tie nomodā, un stunda nāca,

kad katram sava deva tika sniegta,

bet sapņa smagums mūs vēl katru māca;

46 šo torni, kurā brīvība mums liegta,

jau vaļā slēdza, un es vēros dēlos,

un galva bij man skumjās lejup liekta,

49 kaut es tās neizlēju vārdos žēlos.

Bet viņi raudāja, un viens man teica:

- Kas ir ar tevi, tēv? Tev līdzēt vēlos. -

52 Bet stingais mēmums asaras man veica,

es visu dienu klusēju un nakti,

līdz jauna saule atkal zemi sveica.

55 Kad vāro staru tvēra četri kakti

un četrās sejās it kā man par sodu

bij velti smagumi, kas manī rakti,

58 es savās mokās abās rokās kodu;

bet viņi, domādami, ka to daru

aiz bada, cits par citu teica: - Dodu

61 tev sevi apēst, tēv: es panest varu

jebkuras ciešanas; šīs miesas devi

tu mums - nu ņem tās, atgūsti sev sparu! -

64 Es vairs tik tikko valdīju pār sevi;

tā mēmi ritēja pēc dienas diena.

Ak, zeme, kādēļ neredzēju tevi

67 es atveramies? Ceturtā jau diena

bij klāt, kad Gado man pie kājām krita

un teica: - Tēv, vairs vara it neviena

70 man nelīdzēs, - un mira; cits pēc cita

trīs pārējie tā dienās nākamajās

no manis šķīrās; mani aklums sita,

73 es meklēju vēl miesās dzisušajās

kaut dzirksti dzīvības, tos skaļi saukdams,

tad kritu bada ķetnās drausmīgajās.»

76 To sacījis, viņš, pieri grumbās raukdams,

ar zobiem nelaimīgo pauri grāba,

kā suns to nikni grauzt un plosīt traukdams.

79 Lai kauns tev Piza, negantā tu bāba!

Lai kā inan patīk tavas āres skaistās,

no negoda tās tevi nepaglāba.

82 Lai ceļas Gorgona un kopā saistās

ar Kapraru un tevi noslīcina!

Lai rodas jauna cilts, kas tevi aizstās!

85 Ja melna slava Ugolīno tina,

ja cietokšņus tas svešiniekiem devis,

kam ļaunums tavs tā dēlus nāvē dzina?

88 Tie nevainīgi atstāja aiz sevis

visbaismīgākās slepkavības stāstu;

šis traips, ak, Piza, nezudīs no tevis.

91 Tad gājām mēs, kur ļaudis, nesot lāstu,

zem ledus gauži mocījās; ikvienu

mēs redzējām uz muguras tur gāztu.

94 Pret ledu atsitās tiem kā pret sienu

to raudas, un tad atpakaļ tās lija

pa nepārtrauktu sāpju pavedienu;

97 jo asaras, kas acis piepildīja,

kā bruņas, kas no kristāla ir lietas,

it visas ledū sasalušas bija.

100 Un, kaut no sejas, sastingušas, cietas

man likās zudušas it visas jūtas,

kā padzītas no savas mājuvietas,

103 es pēkšņi jutu it kā vēja pūtas

un jautāju: «Mans meistar, kas šeit plīvo,

kur neceļas pat naids zem nastas grūtas?»

106 Viņš atteica: «Ar savu aci dzīvo

drīz vien tu spēsi ieraudzīt to varu,

kam spēks ir kustināt šo gaisu stīvo.»

109 Caur salto čaulu dzirdējām tad garu

mums saucam: «Dvēseles jūs nežēlīgās,

lai es uz brīdi sāpes nomest varu,

112 kas māc man sirdi mokās bezgalīgās,

man noņemiet no sejas cieto autu,

lai atelpo man acis nelaimīgās!»

115 «Ja gribi,» teicu es, «lai es tev rautu

to nost, man teic, kas esi tu, ko sveica

mans skatiens, stingā ledus gālē kļautu!»

118 «Es esmu brālis Alberīgo,» teica

viņš, «viens no augļiem tiem iz dārza ļaunā,

tiem kas šeit žūst, kad zemes grēks tos veica.»

121 «Tu miris? Mani pāsteidz vēsts šī jaunā,»

es viņam teicu, un viņš atbildēja:

«Par saviem grēkiem kritis esmu kaunā,

124 jo dvēsele, ko miesa pazaudēja,

jau mokas cieš iekš baisās Tolomejas,

pirms Atropa pret mani dzirkles slēja.

127 Un, lai tu labprāt noņemtu no sejas

man sasalušās asaras, ko lējis

es savās bēdās, zini: tiklīdz slejas

130 uz nodevību gars, jau uzmeklējis

ir velns tā ķermeni un valda tajā,

vēl pirms tā dzīves laiks ir notecējis.

133 Krīt dvēsele tad akā ledainajā;

varbūt, ka ķermenis vēl augšā staigā

tai ēnai, kas man blakus gālē šajā.

136 Šeit lejā būdams, ieraudzīsi vaigā

tu Branku d'Oria, jau pagājuši

ir gadi, kopš viņš mīt šai vietā baigā.»

139 «Man šķiet, ka maldi tevi pārņēmuši,»

es teicu, «Branka d'Oria nav miris,

to dzīves spēki nav vēl atstājuši.»

142 «Bet sen jau viņam pavediens ir iris,

kas dvēseli pie miesas sien,» viņš teica,

«un gars kā maitāts grauds šai lejā biris.

145 Tiklīdz viņš nodevīgo darbu veica

ar savu radinieku, abu miesās

velns iesēdās. Ar kādu prieku sveica

148 nu tevi acis, asaras kur riesās!

Man atver tās!» Bet es to nedarīju:

lai tiesā vara tā, kas mūžam tiesās!

151 Jūs, genujieši, diezgan izbaudīju.

Kam neesat vēl no zemes noslaucīti?

Kam maitājat vēl skaisto Itāliju?

154 Tu, dvēsele, kas Kocitā jau mīti,

kaut tava miesa apkārt staigā dzīva,

būs tavi darbi mūžam ierakstīti

157 tai grāmatā, ko raksta griba brīva.

Piezīmes

14 Ugolīno della Gerardeska atradās Pizas republikas priekšgalā. 1285. g. viņA sāka dalīt varu ar savu mazdēlu Nīno Viskonti (Š. VIII, 53), bet drīz viņu starpā sākās nesaskaņas. To izmantoja viņa ienaidnieki, ko vadīja arhibīskaps Rudžiēri deļji Ubaldīni, kas, izlikdamies par Ugolīno draugu un apsolīdams tam palīdzību cīņā pret Nīno, slepus izvērsa intrigas pret abiem. 1288. g. viņš piespieda Nīno pamest Pizu, bet pret Ugolīno sacēla dumpi, apvainodams to valsts nodevībā.

Ugolīno ar diviem dēliem un diviem mazdēliem tika ieslodzīts tornī, un 1289. g. tie visi tika nomērdēti badā. Rudžiēri tika pasludināts par republikas valdītāju, bet drīz viņu no amata atcēla. Viņš mira 1295. g.

28 Ugolīno ar dēliem.

32 Ietekmīgi Rudžiēri atbalstītāji.

61 Kaut gan Dante visus četrus attēlojis kā Ugolīno dēlus, īstenībā Ugolīno bija ieslodzīts tornī ar diviem jaunākajiem dēliem Gado un Ugučoni un diviem jaunākajiem mazdēliem: Nīno, iesauktu par Brigātu, un Anselmučo. Tie bija Ugolīno vecākā dēla Gvelfo dēli.

82-83 Salas Tirēnu jūrā, kur ietek Arno, kuras līdzenumā atrodas Piza.

86 Lai gvelfu koalīcija nesagrautu Pizu, Ugolīno atdeva trīs cietokšņus Florencei un piecus Lūkai. Par to Rudžiēri atbalstītāji apvainoja Ugolīno nodevībā. Dante acīmredzot šeit nesaskata nodevību un ievietojis Ugolīno Ellē par to, ka tas ķildojies ar Nīno Viskonti, jo šī cīņa par vienvaldību kaitējusi dzimtenes interesēm. Rudžiēri sods ir daudz drausmīgāks, jo viņš nodevis gan dzimteni, gan savu sabiedroto.

118 Alberīgo dei Manfrēdi - brāļu līksmotāju ordeņa (E. XXIII, 106) loceklis, viens no Faencas gvelfu vadoņiem. Reiz viņa radinieks Manfrēdo iecirtis viņam pliķi. Alberīgo, it kā lai samierinātos ar Manfrēdo, ielūdzis to dzīrēs. Dzīru beigās viņš iesaucies: «Nesiet augļus!» Tā bijusi norunāta zīme, pēc kuras viņa dēls un brālis nodūruši Manfrēdo un tā dēlu. Tas notika 1285. g., un teiciens «brāļa Alberīgo augļi» kopš tā laika kļuva par parunu.

125 Devītā loka trešā josla, kur cieš sodu draugu un galdabiedru nodevēji. Savu nosaukumu šis aplis ieguvis no Jerihonas vietvalža Ptolemaja, kas, uzlūdzis viesos savu sievastēvu, Jūdejas virspriesteri, un divus tā dēlus, nodevīgi tos nogalināja maltītes laikā 135. g. p. m. ē.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x