DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

136 Kā tāds, kas, nosapņojis kaut ko ļaunu,

grib vēlreiz to, kas domā iestiegrojies,

ar jaunu jūtu pārsapņot par jaunu,

139 tāds biju es, uz sevi noerrojies

un nezinādams, kā lai sevi mainu,

un kaunoties jau biju atvainojies.

142 «Pat niecīgs kauns spēj mazgāt lielu vainu,»

man teica meistars, «to no sirds tev saku.

Nu ļauj, lai tavu apmulsumu gainu!

145 Liec vērā, ka tev vienmēr būšu blaku,

ja Fortūnai vēl parādītos slieksme

pie šādiem ļaidīm virzīt tavu taku:

148 tos gribēt uzklausīt ir zema tieksme.»

Piezīmes

Tēbiešu ķēniņa Kadma meita, ko iemīlēja Jupiters. Junona, Jupitera sieva, pieņēmusi Semeles aukles izskatu, deva tai padomu lūgt Jupiteru, lai tas parādās visā godībā, un no šī skata Semele pārvērtās pelnos (P. XXI, 6).

Orhomenaa ķēniņš, Semelaa māsas Ino vīrs, kam Junona aiz atriebības par to,ka Jupiters iemīlēja Someli, uzsūtīja ārprātu. Junonas atriebību Semelei un Ino aprakstījis Ovidijs «Metamorfozās».

Trojas ķēniņa Priama atraitne. Kad gāja bojā Troja un Priams, Hekuba, atrazdamās grieķu gūstā, dabūja redzēt, kā nogalina viņas meitu Polisenu, un jūras krastā atrada sava pēdējā dēla Polidora līķi. Aiz pārdzīvojuma viņa sajuka prātā un sāka kaukt kā kuce. Šo teiku atstāsta Ovidijs «Metamorfozās».

Sk. E. XXIX, 133-139.

Grifolīno (E. XXIX, 109).

Florencietis, kas, uzdodamies par smagi slimo Buozo Donāti, kurš faktiski jau bija miris, nodiktēja notāram testamentu par labu tā brāļadēlam Simonem, saņemdams par to daļu mantojuma un ļoti skaistu mūli.

Kipras ķēniņa Kinira meita. Leģenda par šo viltus laulību sastopama Ovidija

«Metamorfozās».

Džanni Skiki (32).

Florences naudas viltotājs.

Kazentīno ieleja Arno augštecē, kur, dzīvodams grāfu Gvidi da Romēna (Š. XIV,

43-45) pilī, Adāmo kala viltotus florinus.

Florīniem, Florences zelta monētām, vienā pusē bija pilsētas patrona Jāna Kristītāja attēls, otrā - Florences ģerbonis - lilija (fiore - zieds, no tā radies nosaukums florino).

Par naudas viltošanu Adāmo ar Florences republikas spriedumu 1281. g. tika sadedzināts uz sārta.

Grāfs Alessandro I Gvidi da Romēna (64).

Grāfs Gvido, kas mira 1300. g.

Viens karāts -1/24 unces. Katrā uncē kausējuma bija trīs karātu zelta mazāk.

Bībelē minētā faraona pils pārvaldnieka Potivāra sieva. Veltīgi pūlēdamās savaldzināt skaisto Jāzepu, kas kalpoja Potivāra namā, viņa to vīram apmeloja, un Potivārs to ieslodzīja cietumā.

Grieķu jauneklis, kas ar meliem pārliecināja trojiešus ievest Trojā koka zirgu, kurā slēpās Odisejs ar saviem biedriem.

Trīsdesmit pirmais Dziedajums

Trīsdesmit pirmais Dziedajums

1 Tā pati mēle, sākumā kas dzēla,

kā zāles mani pēcāk izdziedēja

ar sārtumu, ko tā man vaigos svēla:

4 kā Ahileja šķēps, ko tēvs tam lēja -

ar ko bij diži darbi paveicami,

kā ļaunu, tā ar labu atnest spēja.

7 Tad, muguru tai lejai uzgriezdami,

kur redzējām mēs tik daudz moku smagu,

pa kranti tālāk gājām klusēdami,

10 pa taku klunkurojot kā pa vagu,

jo bija pārāk tumšs, lai droši ietu;

tad dzirdēju es skaļi trīcam ragu,

13 man likās, ka tas skaņas pāri lietu

it visiem trokšņiem; sietas kā pie valga

man acis virzījās uz vienu vietu.

16 Kad Kārlim Lielajam bij drausma alga

pēc kaujas jāsaņem, kur daudzi krita

Orlanda taure nebija tik spalga.

19 Kad biju brīdi raudzījies, man šķita,

ka redzu augstus torņus un daudz māju:

šais mūros laikam grēcinieki mita.

22 «Kas tā par pilsētu?» es pavaicāju.

Viņš atteica: «Tik tālu lūkodamies,

tu redzēt nevari ar gaismu vāju.

25 Tu matīsi, šai vietai tuvodamies,

cik ļoti tālums maldināt spēj prātus;

tad ejam tuvāk, rokās sadodamies!»

28 Es visus garus jutu pulcinātus

sev sirdī, viņa vārdos klausīdamies:

«Tie torņi, ko tu redzi krēslas klātus,

31 ir milži; aizai apkārt rindodamies,

tie to ir ieskāvuši lokā drošā,

no dzīles līdz pat krantij paceldamies.»

34 Kā skatiens lēnām miglā izgaistošā

tos neapjaustos noslēpumus rauga,

ko tina tvaiki gaisā biezējošā,

37 tā, manām acīm turoties pie drauga,

ar kuru kopā bij šie ceļi ieti,

man maldi gaisa, taču bailes auga;

40 jo tā, kā Monteredzfinai ir slieti

visapkārt torņi pār tās mūru loku,

tā slējās aizā šai kā baisi mieti

43 šie milži, pat par simtgadīgu koku

bij katrs lielāks un tie paši šķita,

pret kuriem pērkondraudā Zevs ceļ roku.

46 Pār milzu pieri vienam šķipsnas krita,

un kādi bij tam pleci, krūtis, naba,

gar sāniem rokas, varens spēks kur mita!

49 Šos kalpus Marsam atņēmusi daba,

lai ellē šķiež tie dvēseles kā spaļus;

patiešām, viņas rīcība bij laba;

52 un, radīdama ziloņus un vaļus,

tā viņiem rāmu gaitu paredzēja,

tiem neļaudama izrēcienus skaļus;

55 jo tur, kur aprēķins un prāta spēja

ar ļaunu gribu biedrojas un varu,

tiek izpostīta cilvēcības sēja.

58 Es vēroju tā seju, platu, garu:

kā čiekurs Pēterkatedrālē Romā

tik liela bija tā - to sacīt varu;

61 līdz augšdaļai, ar kuru cilvēks domā,

no krants trīs frīzi tikko aizsniegt spētu;

līdz gurniem, ko vēl skats redz apakšjomā,

64 no atslēgkaula skaitīt vajadzētu

man lielās pēdas trīsdesmit. Kā salmi

tam mati vilni vēla neredzētu.

67 «Raphel may amech zabi aalmi,»

tā sāka bļaut nu mute mežonīgā,

kam nepiestāvēja nekādi psalmi.

70 «Jel klusē, dvēsele tu bezprātīgā!»

tam sauca vadonis. «Nem savu tauri

un pūt, ja kūsā sirds tev negausīgā!

73 Jel pakustini savu stulbo pauri:

lūk, kaklā tev ir taure iekārusies,

to ņem un sevi atslogo, tu, bļauri!»

76 Man teica viņš: «Ar lāstu apkrāvusies

šī dvēsele; tas - Nimrods, caur tā vainu

ir valoda tik daudzās sašķēlusies.

79 Nav vērts, ka es ar viņu vārdus mainu;

ne citus saprot viņš, ne citi viņu.»

Tad, tālāk, ieraudzījām citu ainu.

82 Es nezinu, ar kādas varas ziņu

šim milzim bija ķēde apkārt vīta,

it kā lai apvaldītu kādu dziņu;

85 tam priekšā bija kreisā roka tīta,

pie muguras bij labā cieši kļauta.

«Šis vīrs aiz augstprātības un aiz spīta

88 bij saslējies pret Zevu, nu tam skauta

ir miesa važām,» vadonis mans teica.

«Tam vārds ir Efialts; tas spēku jauta

91 tik lielu sevī, ka pret tiem, ko sveica

un pielūdza ik cilvēks, cēla roku;

nu tās ir saistītas: to dievi - veica.»

94 Es viņam teicu: «Ejot pa šo loku,

es vēlētos vēl redzēt Briareju.

Vai arī tam ir jācieš tik daudz moku?»

97 Viņš atbildēja, pievērsis man seju:

«Šeit tuvumā ir Antejs, brīvs no važām,

tas aiznesīs mūs uz to grēku leju,

100 tam uzticēties vari tu bez bažām.

Bet tas, ko vēlies redzēt, tas ir tālu,

tāpat kā Efialts tas saistīts važām.»

103 Es lejup raudzījos caur miglas vālu,

kas pāri baismīgajai dzīlei klājās,

un nemanīju tur pat staru bālu.

106 Te pēkšņi Efialts tā purinājās

kā varens tornis zemestrīcē spējā.

Man nāves šausmās sirds gandrīz vai stājās,

109 man laikam visi prāti zustu vējā,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x