DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

ar saviem spēkiem stāja nelielajiem,

19 gan tie, kam kauli smiltīs izsvaidīti

Čeprāno laukos, kur par blēdi kļuva

ikkatrs puļjietis, un tur, kur vīti

22 tam vainagi, kurš uzvaru sev guva

bez ieročiem; kaut savas kroplās rokas

tie visi slietu tā kā vārpas druva,

25 šī aina atsvērt nespētu tās mokas,

ko devītajā dzīlē ieraudzīja

man šausmās plestās acis. Redzot to, kas

28 tur redzams bij, man auksti sviedri lija:

es vīru redzēju, kas pārplēsts pušu

no zoda līdz pat piržamvietai bija.

31 No vina krūtīm ārā izlīdušu

es kailu sirdi redzēju, starp ciskām

tam zarnas karājās kā murkslis zušu

34 un kule, kur ar sulām organiskām

par sūdiem barībvielas pārveidojas.

Viņš manī vērās acīm pārdabiskām

37 kā tāds, kas uzbrukumam gatavojas,

un tad ar rokām krūtis plēsa vaļā

un teica: «Lūk, kā man ir jākropļojas!

Lūk, tur iet Muhameds, un balsī skaļā

raud Ali, kuram seja ir no zoda

līdz pašiem matiem sakapāta gaļā.

Un citi, kas bez kauna un bez goda

bij dzīvodami sējuši tik naidu,

nu tiem šeit neizbēgt vairs sava soda!

Nu ciest mums nākas smago elles spaidu,

kad velns ar savu zobenu mūs šausta,

un, kad mēs projām aizejam ar vaidu,

mums jānāk atpakaļ, kur cērt un kausta

viņš atkal mūs, jo ievainotā miesa

pēc sāpju ceļa tiek mums kopā austa.

Bet tu kas esi? Vai mums kā no viesa

no tevis šķirties būs? Jeb baidies moku,

kas lemtas tev kā tavu grēku tiesa?»

«Nav miris tas, nav jābaidās tam moku,»

tad teica meistars, «pieredzi lai gūtu,

tas izstaigā ikkatru elles loku.»

Kā pēkšņs brīnums atklājies tiem būtu,

šai grāvī apstājās tie lūkodamies,

šķiet, aizmirsuši savu gaitu grūtu.

«Dolčīno saki, lai tas bruņodamies

vāc krājumus, jo uzveikt novāriešus

mēs spēsim tikai, gudri rīkojoties!»

tā teica Muhameds un skatus ciešus

man pievērsa kā tāds, kas kaut ko pēta,

un tālāk aizsteidzās gandrīz vai skriešus.

Kāds cits, kam rīklē bija dziļa rēta

un deguns nocirsts, auss vairs tikai viena,

man teica: «Tu, ko vada griba svēta,

ko pasaulē sveiks atkal saules diena,

reiz tevi redzēju, tev pretī sliecas

man sirds un gars, ko lenc šī elles siena.

Es - Medicīna; manas ilgas tiecas

uz maigo līdzenumu, kurp tu dosies,

kurš no Verčelli pret Markabo liecas.

Tur diviem vīriem vēsti aiznest posies -

viens Gvido, otrs Andžolello sauksies -

tiem teic, ka viņu nodoms neizdosies,

ļauns tirāns dzīvību tiem atņemt trauksies,

no sava kuģa tiks tie jūrā mesti,

ar jūras ūdeņiem to asins jauksies.

Starp Majorku un Kipru, cik vien vesti

ir kuģos ļaudis, pat starp laupītājiem

nav redzēti tik kāri nagi plesti.

Šis nodevējs, kas liels starp valdītājiem,

šis vienacis, kas savu panākt zinās,

vairs negrib redzēt tos starp dzīvotājiem;

uz pārrunām tas abus uzaicinās,

tad darīs tā, ka Fokarkalna aukā

neviens vairs Dievu piesaukt nemēģinās.»

Es viņam teicu: «Prāts tavs tālu braukā;

bet kas ir tas, kam sejā tik daudz moku,

kas rūgtu skatu slēpis acu traukā?»

Tad viņš pie žokļiem pielika tam roku,

un, muti tam līdz galam atdarījis,

viņš sauca: «Klusu redzi to kā koku.

Tas padzīts Cēzaram bij aizgainījis

tā šaubas, sacīdams, ka jāturpina,

kas sākts līdz būs tas savu piepildījis.»

Cik nu tam mēle smaga kā no svina

man likās, viņa mute pušu šķelta!

Un kādreiz nebija tā jāskubina!

Bij vienam kroplā roka augšup celta,

kā stumbeņu viņš arī otru slēja

un sauca: «Ak, starp toskaniešiem pelta

ir gudrība, ko Moska iepotēja:

- Ja lieta nostrādāta, tai ir galva -,

Ak, cik daudz ļaunas sēklas gan tā sēja!»

Es teicu: «Nāve kļuvusi tam balva.»

Tad viņš ar bēdām sejā projām gāja,

un smagums plecos gūlās tam kā alva.

Es paliku, kur nolādētie slāja

visapkārt, un es šausmās ieraudzīju

tur lietas, kuras prātu mulsināja;

to stāstīt bail, kam liecinieks es biju;

vien sirdsapziņa mani iedrosmina

vērpt nepārtraukti vēstījuma dziju.

Es redzēju, kā elles klonu mina

kāds ķermenis bez galvas; smagi tesa

tam krūtīs elpa, kūjas - kā no svina;

tas galvu nocirsto aiz matiem nesa,

kā laternu to rokā vicinādams,

un, ieaudzījis mūs: «Ak, vai!» tas dvesa.

Uz mūsu pusi smagiem soļiem slādams,

šai nastā gaismekļus tas atdarīja,

mums nemitīgi ar to pretī mādams.

Kad tilta galā nonācis tas bija,

tas roku pacēla ar visu galvu,

un šādi vārdi tam pār lūpām lija:

«Tu, dzīvs kas būdams, ieguvis to balvu

šeit raudzīties uz mokām, šaustīšanām,

lai aprakstītu tās ar savu spalvu,

vai mokas lielākas var būt par manām?

Bertrans de Borns es esmu, mudināju

es valdnieku uz asins izliešanām.

Pret tēvu sadumpoties skubināju

es viņa dēlu: Absalonu šādi

reiz mācījis kāds vīrs - tā pēdās gāju.

Nu esmu divdaļīgs es tādējādi,

ir šķirtas smadzenes no sava koka,

un atpakaļ tās netiek it nekādi.

Jo tā to pavēl pretlikuma roka.»

Piezīmes

I Nesaistītā valodā, t. i., prozā.

8 No Apūlijas, t. i., Dienviditālijas.

II Samnītu karos (343-290. g. p. m. ē.), kad romieši, pēc leģendas trojiešu pēcteči, kas ieradušies kopā ar Eneju, iekaroja Dienviditāliju.

13-16 Otrajā pūniešu karā pēc uzvaras pie Kannām 216. g. p. m. ē. Hanibals, kā raksta romiešu vēsturnieks Tits Līvijs, aizsūtījis uz Kartāgu veselu maizes mēru (vai, kā stāsta, pat trīs ar pusi) zelta gredzenu, kas novilkti no pirkstiem kritušajiem.

17 Viens no normāņu valsts dibinātājiem Sicīlijā, kurš 11. gs. padzina no Dienvid-itālijas arābus un bizantiešus.

20 Miests uz Neapoles karalistes un Pāvesta valsts robežas, pie kura 1266. g.

puļjieši, knrnļa Mnnfredn pavalstnieki, nodevīgi atvēra ceļu Anžu Kārļa kara- spēkam, krt rezultātā notika Manfrēdam liktenīgā Benevento kauja (Š. III,

103-145).

■10 Islama dibinātājs (ap 570-632). Ar šo jauno reliģiju pēc ortodoksāla katoļa uzskatiem pasaulē radīta jauna šķelšanās.

41 Muhameda znots, kas 661. g. tika nogalināts ar zobena cirtienu galvā. Viņa cienītāji ar laiku izveidoja īpašu šiitu sēkti. Dante, uzskatīdams Ali par šķelšanās radītāju jau pašā islamā, attēlo viņu ellē ar pāršķeltu galvu.

61 Dolčīno Tornielli no Novārās pilsētas Pjemontā — ķeceriskās «apustuļu brāļu» sektes vadonis, kura sludināja brālību un nabadzību, mantas kopību un drīzu īstenās taisnības valstības iestāšanos. Lai apspiestu šo kustību, kas bija naidīga pastāvošajai iekārtai un oficiālajai baznīcai un aptvēra plašas zemnieku masas, pāvests Klements V izsludināja pret Dolčīno krusta karu. Dolčīno nepieejamos kalnos sīvi pretojās feodāļu un pāvesta karaspēkam, kas sastāvēja galvenokārt no Verčelli un Novārās iedzīvotājiem, taču ziemas bargums un bads piespieda viņu 1307. g. martā padoties. Pēc drausmīgas spīdzināšanas viņš tika sadedzināts uz sārta.

73 Pjērs da Medičīna - Medičīnu dzimtas pārstāvis, kurai piederēja Medičīnas pilsētiņa uz austrumiem no Boloņas; viņš izraisījis daudzas ķildas starp ietek- mīgām Boloņas dzimtām un Romaņjas feodāļiem.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x