DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

tad apstājieties! Viens nojums lai saka,

kas pārrāvis ir viņa dzīves dziju!»

85 Tad tas, kas lielākajā mēlē smaka,

nu elsdams liesmas plēvi cilāt sāka,

kas lēnām piepūtās un lēnām plaka

88 un reizēm taisna izslējās kā bāka,

līdz beidzot ārā šāvās toņos tīros

tam balss kā zvans, un tad tas runāt sāka:

91 «Kad es pēc vairāk nekā gada šķīros

no Kirkes, kas bij mani saistījusi

pie Gaetas, un tālāk doties dzīros,

94 tad mīlestība, sirdī slēpta klusi

pret daiļo Penelopi un pret dēlu

un sirmo tēvu, nebij varējusi

97 nekādi uzveikt vēlēšanos kvēlu

iet pasaulē, krāt zināšanas pūrā

un pazīt prātu nešķīstu un cēlu;

100 viens laivā devos atklātajā jūrā,

man mantas līdzi nebija nekādas,

stāt vētrai pretī nācās cīņā sūrā.

103 Es šādas cisas redzēju un tādas

gan Spānijā, gan Marokā, gan salās,

ir ļaudis dažādi kā viņu ādas.

106 Tā pabiju es visvisādās malās;

vecs būdams, tajā šaurumā es tiku,

kur Āfrika no spāņu zemes dalās.

109 Tad saviem biedriem tālāk doties liku,

tiem teikdams: - Brāļi, jūs, kas cauri briesmām

šurp devāties ar tādu labpatiku,

112 jel neļaujiet vēl plakt tām sīkām liesmām,

kas plīv jums krūtīs, griezieties pret sauli

un tukšās āres piepildiet ar dziesmām!

115 Jel neesiet kā lopi vai kā prauli!

Ir jūsos cilvēciska sēkla sēta,

tā dīgs ar tad, kad trūdēs jūsu kauli. -

118 Bij biedros tāda degsme iekveldēta

no maniem vārdiem, ka tie ceļā traucās

ar joni tā kā straume aizturēta;

121 pa taku tie cits citam garām spraucās,

tad, jūrā, kuģi pagriezām pret rītiem;

ar jūras putām mūsu sviedri jaucās,

124 bij putna lidojums mums, airu dzītiem,

un mēs pa kreisi vien tik turējāmies,

uz brīnumiem nu cerot negaidītiem.

127 Jau otrā pola zvaigznēs lūkojāmies:

bij mūsējais tik zemu, ka tas skatam

vairs tikko redzams bij. Mēs virzījāmies

130 uz dienvidiem, un mūsu ceļam platam,

šķiet, gala nav - līdz mūžībai tas vijās,

vairs neticējām savam laimes ratam,

133 kad tālumā brūns kalns mums parādījās;

tad atkal jaunas cerības mēs audām,

viss dzīvē atkal zaļš mums izskatījās.

136 Bet mūsu prieki izvērtās par raudām:

no jaunās zemes viesuļvētra dzima

un trakoja ar mežonīgām gaudām

139 un kuģi lauzīja un nenorima

un beidzot priekšgalu uz augšu cēla,

un tas ar pakaļgalu dzelmē grima;

142 pār mums tad jūra savus viļņus vēla.»

Piezīmes

34- 35 Pravietis Elisejs. Bibeles leģenda stāsta, ka lāči saplosījuši zēnus, ko Elisejs nolādējis, jo tie viņu izsmējuši.

35- 36 Pravietis Elija.

54 Sk. E. XX, 58.

56 Trojas kara varoņi, kas darbojušies kopā gan karā, gan dažādos viltīgos pasākumos.

59 Trojas zirgs, koka zirgs, kurā bija paslēpies Uliss (Odisejs) ar citiem grieķiem un kuru trojieši ieveda pilsētā. Izkļuvuši no zirga, grieķi atvēra Trojas vārtus, un tādējādi grieķu karapulki guva iespēju iekarot un iznīcināt Troju. No sagrautās Trojas iznāca Enejs, romiešu ciltstēvs, ko apdziedājis Vergilijs «Eneīdā».

Grieķu varonis, kas krita pie Trojas mūriem.

Skirns ķēniņa Likomeda meita, Ahileja miļotft. Ahileja māte Tetida, zinādama, ka viņas dēls kritis Trojas karā, bija viņu paslēpusi Likomeda namā, kur viņš uzturējās, pārģērbies sieviešu drēbēs, taču Uliss (Odisejs) un Diomeds ar viltu viņu tur atrada un iesaistīja Trojas karā (Š. IX, 37-39), kur viņš gāja bojā. Nelaimīgā Deidemija mīt Limbā (Š. XXII, 103-113).

Palladas Atēnas, Trojas sargātājas, statuja, ko nolaupīja Uliss (Odisejs) un Diomeds.

Uliss (Odisejs). Dantes stāsts par Ulisa bojāeju acīmredzot balstās uz pēchomēra leģendu, kuru atstāsta Plīnijs Vecākais (1. gs.) un Solips (3. gs.) un pēc kuras Uliss, atgriezies Itakā, aizkuģoja Atlantijas okeānā, nodibināja Lisabonu (Ulisipu) un aizgāja bojā vētrā pie Āfrikas rietumkrasta. Šo teiksmu Dante attiecīgi pārstrādājis, lemdams Ulisu elles sodam.

Skaista burve, kas pārvērta cilvēkus dzīvniekos (Š. XIV, 41). Kad Uliss (Odisejs), kuģodams mājup no Trojas, pēc ilgiem klejojumiem piestāja pie viņas krasta, viņa pārvērta to un tā pavadoņus par cūkām, bet pēc tam atdeva tiem cilvēcisku izskatu un, iemīlēdama Ulisu, veselu gadu noturēja to pie sevis. Šo notikumu aprakstījis Ovidijs «Metamorfozās».

Kirkes kalns (tagad Monte-Čirčello) netālu no vietas, kur Enejs apbedīja savu zīdītāju Kaijetu, nosaukdams šo apgabalu viņas vārdā. Tā pēc šīs leģendas, ko Vergilijs atstāsta «Eneīdā», cēlusies Gaetas pilsēta pie Tirēnu jūras.

Šķīstītavas kalns (Š. I, 4-5).

Divdesmit septītais dziedājums

1 Jau liesma bija taisna izslējusies,

un, kad tai dzejnieks deva piekrišanu,

tā projām gāja, runāt mitējusies,

4 un tūdaļ piesaistīja skatu manu

tā otrā liesma, šaudīga un stāva,

ar balsi tā kā apslāpētu zvanu.

7 Kā Sicīlijas vērsis kādreiz māva

tā vīra vaidos, kurš to darināja

ar kaltu un tad sevi piekalt ļāva, -

10 tā balsī māva, kuru spīdzināja, -

tā baurodams, ka prāts pat neticēja,

ka viņš tur savas mokas izraudāja,

13 šie žēlie vārdi, kuri nevarēja

no uguns austā apvalka tikt ārā,

kā liesmas valoda šurp atskanēja.

16 Tad, tiekdamis uz augšu degsmē kārā,

caur karsto čaulu izlauza tie ceļu,

un gars tad sacīja mums balsī vārā:

19 «O, tu, pret ko es savu balsi ceļu,

kas runāji pirms brīža lombardiski,

es tavos vārdos paļāvību smeļu;

22 kaut mana balss varbūt skan nedabiski,

es tevi lūdzu: parunā ar mani!

tu aplaimosi mani karaliski!

25 Ja tu šai lejā, velni kur ir gani,

no jaukās latīņzemes esi kritis,

es gribu, lai tu to, kas paslēpts, mani.

28 Urbīno kalnos kādreiz esmu mitis.

Teic, romāņi vai mieru kopj vai karu?

Cik augstu Tibras vilnis iraid sitis?»

31 Es lejup noliecos ar visu svaru,

lai klausītos; tad vadonis man teica:

«Tas - latīnis; tu runā ar šo garu!»

34 Šo vēlību man sirds ar prieku sveica,

bij gatavi man vārdi, un es sāku:

Ak, dvēsele, ko pasaulē grēks veica,

37 slēpj romāņzemēs tais, no kurām nāku,

ik tirāns karu azotē sev klusi,

bet pagaidām tie virsū liek tam vāku.

40 Stāv Ravenna, kā vienmēr stāvējusi:

tur Polenta kā ērglis ligzdu taisa,

līdz Čerkijai tā spārnus izplētuši.

43 Tā pilsēta, no aplenkuma baisa

kas ilgi cieta un tad frančus kāva,

nu zaļās ķetnās ir, kopš briesmas gaisa.

46 To, ko Montaņja cēla, pēcāk grāva

Verukjo vecākais un jaunais. Krājas

zem kājām asins tiem kā purva rāva.

49 Bet Lamonei Santerno līdzās stājās,

tās plūst caur vasaras un ziemas miju,

un karogā tām lauvēns plivinājās;

52 un tā, kam Savija vij viļņu viju

ap sāniem, stāv starp pakalnu un leju,

starp brīvību tā plīv un tirāniju.

55 Bet tagad stāsti man, pirms tālāk eju,

kas esi tu, kas smoc zem karstā vāka:

ja vari, parādi man savu seju.»

58 Kad uguns kļuva mazliet mierīgāka

un, savu ragu šurp turp šaudīdama,

uz leju nolaidās, viņš runāt sāka:

61 «Ja atbilde šī būtu uzticama

tam, kas reiz zemes virsū atgriezīsies,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x