DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

šis biedrs mans ir Loderingo vārdā,

un bieži vīns mums abiem soļus jauca;

112 kad pēla mūs, mēs smīnējām tik bārdā;

tad tava pilsēta mūs abus vāca,

tā drebēja kā debess pērkondārdā

115 un priecājās, ka svešinieks kāds nāca

tai mieru nest.» Es izdvesu: «Ak, brāļi…»

tad aprāvos: man visus prātus māca

118 tas, ko es redzēju turpat netāļi:

es zemē krustā sistu ar trim mietiem

tur viru redzēju. Kā strauti sāļi

121 tam lija asaras. Kā bites spietiem

man domas griezās. «Vīrs, kas šajā vietā

ir pienaglots ar mietiem, augšup slietiem,»

124 man teica Katalāno balsī cietā,

«bij kādreiz farizejiem iestāstījis,

lai viņi savu varu liktu lietā

127 un notiesātu kādu vīru. Rijis

nu to ir elles bezdibenis. Pāri

tam smagi soļi iet. Tāds pats ir bijis

130 tā sievastēvs. Nu redzat jūs šo pāri

te grāvī un vēl citus no tā bara,

kas jūdiem kaitēja ar niknu kāri.»

133 Tad teica Vergilijs: «Mūs augsta vara

šurp sūtīja. Jel parādiet mums taku,

lai nebūtu mums maldīšanās gara!»

136 Un brālis atbildēja: «Tepat blaku

no lielā loka pāreja, lūk, sākas;

bet labi iegaumējiet, ko jums saku!

139 Šeit iegruvusi tā, un tādēļ nākas

pār drupām iet.» Tad vadonis tam bilda:

«Man velni deva ziņas citādākas.»

142 Un brālis atbildēja: «Meli pilda

ik velnam grēku kuli, to es zinu,

un blēdība tam allaž sirdi silda.»

145 Tad savam vadonim es pēdās minu,

kas tālāk aizsoļoja dusmām vaigā,

un šķīros es no tiem, kas nesa svinu,

148 bez mitas riņķodami aplī baigā.

Piezīmes

3 Minoriti, franciskāņu muki.

5 Viduslaiku krājumos sastopama Ezopam piedēvēta fabula par to, kā varde, ar diegu piesējusi sev klāt paļāvīgo peli, ar viņu ienira ūdenī. Kad aizrijusies pele uzpeldēja virspusē, viņu saķēra garāmlidojoša klija un līdz ar viņu ari piesieto vardi un aprija abas.

25-26 Spogulis.

62 Klosteris Francijā.

65 Stāsta, ka imperators Fridruhs II licis viņa augstības apvainotājus ietērpt svina mantijā un novietot uz nokaitētas ogļu pannas. Svins izkusis, un notiesātais dzīvs sadedzis.

106 1261. g. Boloņā tika dibināts «Jaunavas Marijas bruņinieku ordenis» ar mērķi samierināt naidniekus un aizstāvēt grūtdieņus. Tā kā ordeņa locekļi vairāk par visu interesējās par uzdzīvi, tad viņus sāka dēvēt par «brāļiem līksmotājiem» (fratres gaudentes).

108-110 Katalāno dei Malavolti, gvelfs, un Loderingo deļji Andalo, gibelīns, bija vairāku pilsētu podesti (pārvaldītāji). 1266. g. Florences gibelīni, baidīdamies gvelfu sacelšanās, no kuriem daļa bija palikusi pilsētā pēc sakāves pie Montaperti (E. X,

32), uzaicināja Katalāno un Loderingo par podestiem, lai tie nomierinātu pilsoņus. Bet Katalāno un Loderingo, rīkodamies pēc pāvesta norādījumiem, aiz bezpartejiskuma maskas atbalstīja gvelfus. Dante viņus uzskata par vaininiekiem tam, ka gvelfi izdzina gibelīnus no pilsētas un nopostīja to namus, tai skaitā ari Uberti dzimtas namu.

120 Šis vīrs ir jūdu virspriesteris Kaijafa, kas, kā stāstīts evaņģēlijā, devis padomu nogalināt Kristu, liekulīgi sacīdams, ka viena Kristus nāve glābšot no bojāejas visu tautu, kas varot izpelnīties Jūdejā valdošo romiešu dusmas, sekodama ari turpmāk vēl Kristum.

125 Reliģiski politisks novirziens Jūdejā (2. gs. p. m. ē., pirmie gs. m. ē.); farizeji nikni cīnījās pret pirmajām kristiešu kopienām, tādēļ evaņģēlijā tie tiek saukti par liekuļiem.

130 Virspriesteris Anna, kas piedalījās Kristus apcietināšanā.

131 Virspriesteru un farizeju padome.

DIVDESMIT CETURTAIS DZIEDĀJUMS

1 Kad gads vēl jauniņš ir un saule matus

liek Ūdensvīram gaišāk izbalināt

un dienas naktīm līdz sper soļus platus,

4 kad sarma kokos cenšas atdarināt

vēl savu balto brāli, kaut tās spalva

tik lielas gleznas nespēj uzmirdzināt;

7 kad zemnieciņam jālauza ir galva,

kā lopus pabarot, kad pāri klājies

ir zemei sniegs un ledus tā kā alva;

10 no lauka atgriežas viņš nobēdājies,

tad atkal laukā iet, un lūk, jau mostas

tam cerība: sals piepeši ir stājies,

13 viņš priecīgs aizsprauž vicu sev aiz jostas

un aizdzen aitas ganībās. Tā grimu

es bažās, likās it kā salnas kostas

16 man visas cerības; bet tā, kā slimu

spēj zāles dziedināt, ar gaišu skatu

man meistars spēku deva, un es dzimu

19 it kā no jauna, kad ar smaidu platu

viņš mani apkampa pie grautā tilta

un pameta man drosminošu skatu.

22 Kā tāds, kam doma dižiem darbiem šķilta,

kā tāds, kas iepriekš apdomā, pirms dara,

pirms ļauj, lai augšup ceļ to jūta silta,

25 tā mani cēla viņa stiprā vara

līdz klintsgalam; viņš, pārbaudot ik cilni,

man teica: «Ceru, ka no tava svara

28 šis akmens nenobruks.» Tā, spara pilni

uz priekšu devāmies pa ceļu grūtu,

un sirds mums sita jaunu drosmes vilni.

31 Šis ceļš par grūtu svinsvārkotiem būtu:

mēs kāpelēt un lēkāt nenostājām,

lai tā pa ciļņu ciļņiem tālāk kļūtu.

34 Un, ja šis grēdojums, pa kuru gājām,

vēl būtu tikpat augsts kā tas, kas blaku,

tad laikam beigts es nokristu no kājām.

37 Bet Ļaunā Gravā zemāks kļūst pret aku,

kas vidū glūn, ik valnis cits pēc cita;

tad nonācām mēs, ejot savu taku,

40 tai vietā, akmens pēdējais kur krita.

Es atsēdos, sev teikdams: «Atdabūsi

tu atkal spēkus, zuduši kas šķita.»

43 «Vai slinkumu nu salāpījis būsi?»

man teica meistars, raudzīdamies drūmi.

«Uz pēļiem sēdot, slavu neiegūsi,

46 bez tās tu dzīvi aizvadīsi kļūmi,

būs pēdas, kas no tevis paliks pāri,

kā putas ūdenī, kā gaisā dūmi.

49 Jel celies, uzveic savu slinkumkāri

ar garu, kas prot uzvarēt ik kaujā,

lai nedreb līdz tas tavai miesai vāri!

52 Mums jārāpjas daudz augstākā vēl kraujā,

mums ceļos jādodas vēl tālos, grūtos:

jel celies, ej uz priekšu gaitā straujā!»

55 Tad piecēlos :io vietas tās, kur pūtos,

un apklust liku gurdumam un bailēm

un sacīju: «Nu ejam! drošs es jūtos.»

58 Tad aizsoļojām mēs pa klinšu smailēm,

uz zemi raugoties, lai nepakristu,

pa stāvu taku cauri akmens ailēm.

61 Es gāju runādamies, brašs lai šķistu;

te pēkšņi grāvī balsi izdzirdēju,

bet vārdi likās it kā telpā dzistu.

64 Ko teica tas, vēl saprast nevarēju

šais klinšu labirintos līkumotos,

bet vārdi lija tam ar kaismi spēju.

67 Es lejup noliecos, lai palūkotos,

bet tumsā neredzēju dzīlei galu;

tad teicu: «Meistar, ja mēs lejup dotos

70 no loka nākamā pa vaļņa malu,

mēs redzētu to vīru, kas tur lejā.»

Tad gājām mēs caur drūmu apgabalu

73 ar svērtiem soļiem, nogurumu sejā,

un, kur pie kraujas astotās tilts skaras,

tur dzīle pavērās man lejupejā;

76 ko redzēju, to izteikt nav man varas:

es redzēju, kā, visu zemi klājot,

tur lodāja un vijās čūskas garas.

79 Tik lielā skaitā nav tām nācies mājot

no Lībijā, kur tuksnešsmiltīs šaudās

tāa daždažādas, mutē indi krājot,

82 lai tas, kam iedzeļ tās, mirst moku gaudās,

ne visā Etiopijā nav tādu

tik negantu - kas nosaukt tās gan jaudās?

85 Šai ņudzā, izbiedēti, kailu ādu,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x