DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

virs patiesības berot melu siekus.»

100 Es teicu: «Meistar, es no tava stāsta

sev esmu guvis ciešu pārliecību,

un netiks tā no niekkalbības gāzta.

103 Bet saki, vai kāds pelna ievērību

starp grēciniekiem, kas mums garām staigā?

Es tevī klausīšos ar uzmanību.»

106 Viņš teica man: «Šo vīru skati vaigā,

kam bārda brūnās krūtis aizsegusi!

Viņš bija Grieķijā tai laikā baigā,

109 kad Troja vīrus bija pulcējusi,

liels pareģis, un kopā ar Kalhantu

viņš lika virvi cirst, kas turējusi

112 bij enkuru, un ziedot dārgu mantu,

lai kuģis tālāk tiktu. Viņu sauca

par Eiripilu; dažu labu pantu

115 par viņu un kā viņš uz Troju brauca

es uzrakstīju savā traģēdijā.

Un tas ir Mičels Skots, kas ļaudis šmauca.

118 Tur divi vīri, kurus Itālijā

kā lielus astrologus slavināja,

nu tie par vēlu Dieva prātu bijā.

121 Lūk, nelaimīgās, kuras nicināja

gan adatu, gan ratiņu, gan stelles

un zāles vārīja un darināja,

124 lai ļaudis noburtu, no vaska lelles.

Nu kroplas klīst tās gar šo drūmo krastu,

nu vairs tām laukā neizkļūt no elles.

127 Bet nu mums laiks. Jau Kains ar savu nastu

ir nonācis starp abām hemisferām,

aiz Seviļas lai viļņos dusu rastu.»

130 Tad abi mēs uz priekšu soļus spērām.

Piezīmes

34 Mītisks ķēniņš un gaišreģis, kas aplenca Tēbas un ko nonāvēja Zeva zibens un aprija zeme.

40 Mītisks Tēbu gaišreģis, Manto tēvs, kas ticis pārvērsts par sievieti, kad bija izšķīris divas savijušās čūskas, un tikai pēc septiņiem gadiem, iesitis šīm pašām čūskām ar rīksti, kļuvis atkal par vīrieti.

46 Etrusku pilsēta pie Magras iztekas. 11. gs. Lūni pilsētu sagrāva saracīni. Tās tuvumā atrodas Kararas pilsēta. Austrumos paceļas kalni, kur iegūst slaveno

Kararas marmoru.

48 Etrusku gaišreģis, kas dzīvojis Jūlija Cēzara laikos. Kā stāsta Lukāns, romieši viņu aicinājuši pareģot pilsoņu kara iznākumu.

53 Tiresija (40) meita, gaišreģe.

56 Tur, kur vēlāk tika dibināta Mantuja.

58 Tēbas. Kad Edipa dēli Eteokls un Poliniks (31-39) cīņā par Tēbu iegūšanu viens otru nogalināja, Tēbas nonāca viņu cietsirdīgā tēvoča Kreonta varā.

61 Vācija.

62 Pils uz robežas starp Itāliju un Vāciju.

63 Lat. Benacus - Garda ezers.

64 Valkamonika - ieleja ziemeļrietumos no Garda ezera. Garda - pils Garda ezera austrumkrastā.

68 Trīs pilsētu - Veronas, Brešas un Tridentas (Trento) sinjori.

70 Pils, ko veronieši uzcēluši Garda ezera dienvidkrastā.

77 Miests pie Minčo ietekas Po.

3T 7

96 Pinamonte dei Bonakolsi, dižciltīgs Mantujns gibelins, kas 1269. g. ar viltu gāza Mantujas grāfu Alberto Kasalodi un tā dzimtas locekļus izdzina trimdā vai iznīcināja.

114 Aulidas pilsētā Eiripils kopā ar pareģi Kalhantu norādīja dienu, kas labvēlīga, lai dotos ar kuģiem uz Trojas krastiem.

116 Sk. E. XVI, 128.

117 13. gs. skotu astrologs.

118-119 Gvido Bonāti no Forlī, 13. gs. astrologs, un Parmas kurpnieks Azdente.

124 Tika uzskatīts, ka burvji var nomocīt cilvēku, izveidojot no vaska tā attēlu un šo

lelli visādi spīdzinot.

127-129Mēness, kurā tautas iztēle saskatīja Kaina figūru ar žagaru nastu (P. II, 49-51), ir nonācis pie horizonta un riet pašos rietumos.

Divdesmit pirmais dziedājums

1 Pa tiltu tiltiem, šo to runādami,

kas vērts nav, lai to komēdijā pītu,

mēs gājām; tad, uz kalna nonākdami,

4 mēs apstājāmies tur, lai ieraudzītu

jau citu ieloku šai Ļaunā Gravā

un citas vaimanas tur saklausītu.

7 Kā venēcieši kuģus tukšus kravā

kad ziema klāt, un katlos darvu vāra

un nodarvo tos, lai tie gaitā savā

10 uz priekšu droši trauc; tos, kurus skāra

visnesaudzīgāk jūra, viņi lāpa

viscītīgāk, lai nebūtu tiem vāra

13 neviena vieta, kad tos brāzma trāpa,

lai neizjuktu tie kā zeme irda:

tā jutu dvingu es, kas augšup kāpa

16 no biezas darvas, kura lejā virda -

ne uguns dedza to, bet Dieva ziņa,

kas cilvēkus par viņu grēkiem tirda,

19 tos, ko šurp novedusi ļauna dziņa.

Bet šajā darvā es tos neredzēju:

šķiet, zudusi par tiem bij katra miņa.

22 Bet, kamēr lejup lūkojos, cik spēju,

mans vadonis man sauca: «Skaties, skaties!»

Un tad es pagriezos ar jausmu spēju

25 kā tāds, kurš bailēs ieraudzīt nav praties

to, kas tam rādīts tiek kā brīdinājums,

kā Dieva varas liecinājums patiess.

28 Tā raugoties, man sirdī zagās vājums:

aiz mums es melnu velnu ieraudzīju,

kas skrēja šurp kā rēgains biedinājums.

31 Ak, kā no viņa pārbijies es biju!

Cik skats tam briesmīgs! Ciešāk lūkodamies,

es spārnus atvērtus tam pamanīju.

34 Uz asā pleca nesa dižodamies

tas grēcinieku, cieši tverts aiz kājām

viņš bij, ar galvu lejup karādamies.

37 Un no tā tilta, kur mēs abi stājām,

velns sauca: «Dzirdiet, melnķepaiņi,

vēl vienu veci uz šīm mūža mājām

40 mums sūts svētā Dzita! Tā kā saiņi

tie šurpu nāk. To darvā iekšā bāziet!

Es aiziešu, kur citi bezastaini

43 mīt tajā pilsētā. Tos speltē gāziet!

Tur kukuļņemšana ir tikums modīgs.

Kad būšu atpakaļ, man pretī drāziet!

46 Vienvienīgi Bontūro tur ir godīgs.»

Un tad tas projām aizšāvās pa leju,

un gaisā sērs tik nosmirdēja kodīgs.

49 Tad likās man, ka dzirdu suņu reju:

tur velni ņēmās vīru smiet, kas grimis

bij darvā: «Neredzēt tev Svēto Seju

52 šai vietā, neesi tu arī dzimis,

lai prastu peldēt šeit, kā peldēt prati

tu Serkio. Vai nēsāts tavs nu rimis?

55 Šīs dakšas tu ar bijāšanu skati!

Ar tām mēs tevi labprāt dancinātu,

ja vien virs darvas paceltos tev mati.»

58 Man meistars teica: «Pieploc zemei klātu,

lai tevi neredz! Meklē drošu vietu

aiz izciļņa, kas tevi aizsargātu!

61 Un nebaidies, lai kā man arī ietu!

Es pieradis pie šādas salēkšanās

un neuzskatu to par briesmu lietu.»

64 Tad redzēju es, kā viņš projām manās,

līdz beidzot nonāca ar možu garu

viņš kraujā sestajā bez apstāšanās.

67 Ar tādu niknumu un tādu sparu,

ar kādu suņi nabadziņu dīrā,

kas nakšņot lūdz, kad gājis ceļu garu,

70 tā velni, raudzīdamies šajā vīrā,

pret viņu visus savus kāķus slēja;

bet viņš tiem sauca: «Nelaime tā tīrā,

73 ka jūsu prātus vada kaisme spēja.

Lai šurp nāk viens, kas vēsti uzklausītu,

ko liktenis man nest jums pavēlēja.»

76 Tie sauca: «Kuru lai mēs izraudzītu?

Ej, Ļaunasti!» Tas gāja, bars kā licis,

un viņam teica: «Kas tu tāds par švītu?»

79 «Tu domā, Ļaunasti, ka būtu ticis

es šurp, kur valda jūsu dakšas, stiba,

ja Dievam nebūtu tas labpaticis?

82 Šurp mani vadījusi debess griba,

lai citam rādītu es drūmo taku.»

Tad dzisa velna lepnā dakšu ziba,

85 tas citiem velniem rāmi stājās blaku,

tiem teikdams: «Vīrs šis stiprāks ir par nāvi.»

Man meistars sauca: «Dzirdi, ko tev saku,

88 tu, kas starp tilta ciļņiem slēpies stāvi,

nāc tagad šurp pie manis lejā knaši,

šai ielokā, ko apņem krasti stāvi!»

91 Tad es pie viņa lejup traucu aši;

bet velni pretī drāzās, tā ka bijos,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x