DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать
Piezīmes

1 Leģenda stāsta, ka Simons piedāvājis apustuļiem naudu, lai tie iemācītu viņam cilvēkos iedzīt «svēto garu». Par simonistiem sāka dēvēt svētuma tirgotājus - tos, kas pērk un pārdod baznīcas amatus.

17 Florences baptisetērija, Jāņa Kristītāja baznīca (P. XXV, 8).

20 Ar šo tercīnu Dante vēršas pret ļaunām mēlēm, kas baumojušas, ka Dantes rīcība bijusi Dieva zaimošana.

31 Pāvests Nikolajs III (no 1277. līdz 1280. g.), Džovanni Gaetāno deļji Orsīni.

49-51 Viduslaikos Itālijā slepkavas ieraka zemē ar galvu lejup.

53 Nikolajs III iedomājās Danti par Bonifaciju VIII, kas kāpa pāvesta tronī 1294. g. un kam bija jāierodas viņu nomainīt 1303. g.

Dante bija Bonifācija VIII nesamierināms ienaidnieks. Šajā necienīgajā pāvestā viņš saskatīja brīvās Florences nīdēju un uzskatīja to par savas trimdas galveno vaininieku. Viņš liek to pelt Čako (E. VI, 69), Nikolajam III (55-57), Gvido da Montefeltro (E.'XXVII, 70-111), Bonaventūram (P. XII, 90), Kačagvidam (P. XVII, 49-51), apustulim Pēterim (P. XXVII, 22-27) un Beatričei (P. XXX, 148).

56 Baznīcu.

58 Bonifacijs ar viltu piedabūja, lai viņa priekštecis Celestīns V atsakās no pāvesta troņa un lai viņš varētu ieņemt tā vietu.

70 Nikolajs III bija no Orsīni dzimtas: it. orsa - lāčumāte.

85 Jūdu priesteris, kas pēc bībeles leģendas savu amatu pircis no sīriešu ķēniņa Antioha II 2. gs. p. m. ē. un ieviesis Jeruzalemē pagānu paražas.

80-81 Nikolajs šai vietft ar galvu lejup stāv jau 20 gndu (no 1280. līdz 1300. g.); Bonifacijs viņu nomainīs 1303. g., bet BonifSciju savukārt 1314. g. nomainīs Klements V,

atnācējs no Francijas.

Klements V, Bordo arhibīskaps, dzimis Gaskoņā, tika ievēlēts par pāvestu 1305. g. ar Francijas karaļa Filipa IV atbalstu. Par to viņš tam apsolīja piecus gadus ļaut iekasēt baznīcas ienākumus Francijā un būt tam pilnīgi paklausīgs.

Klements V kronējās Lionā, palika Francijā un 1309. g. pārcēla pāvesta rezidenci uz Aviņonu, kas tur atradās līdz 1377. g. Šai Aviņonas posmā pāvesta vara pilnīgi zaudēja savu patstāvību un prestižu. Klementa V laikā sevišķi plaši zēla

simonija. «Dievišķajā Komēdijā» šo pāvestu atmasko apustulis Pēteris (P. XXVII, 58-60) un Beatriče (P. XXX, 142-148).

96 Jūda.

99 Anžū Kārlis I (Š. VII, 112-114), Sicīlijas un Neapoles karalis, atteicies sadarboties ar Nikolaju III, un tas kļuvis viņa ienaidnieks.

107 Apokalipses autors Jānis, kas attēlojis pagānisko Romu kā mauku, kas sēž septiņgalvaina un desmitragaina zvēra mugurā. Dante, apvienodams mauku un zvēru vienā tēlā, pārvērtis to par pāvestu Romas simbolu.

111 Pāvests.

115 Romas imperators (no 306. līdz 337. g.). 8. gs. vidū parādījās pāvesta kancelejas izgatavots viltus akts, t. s. «Konstantīna dāvinājums», ar kuru viņš, pārceldams savu galvaspilsētu uz Bizantiju (P. VI, 1), esot nodevis pāvestam Silvestram (E. XXVII, 94-96) un tā pēctečiem valdīšanu Romā un Rietumzemēs. Dante, tāpat kā viņa laikabiedri būdams pārliecināts, ka Konstantīna dāvinājums ir īsts (šis viltojums tika pierādīts tikai 15. gs.), uzskatīja to par vislielāko nelaimi impērijai un baznīcai (Š. XXXII, 124-129; P. XX, 55-60).

Divdesmitais dziedājums

1 Par jaunām ciešanām man nāksies dzejot

un veidot divdesmito dziedājumu,

par bēdās grimušajiem asras lejot.

4 Tām raudām gaužajām es līdzi skumu,

kas atskanēja dzīlē atvērtajā,

tur redzēju es ļaužu izmisumu:

7 tie klusēdami lejā apaļajā

ar lēniem soļiem it kā procesijā

uz priekšu gāja moku ceļā šajā.

10 Bij posts un žēlums mūsu skatu mijā,

jo sejas atpakaļ tiem vērstas bija.

Lai taisnību šo bargo cilvēks bijā!

13 Šis skats bij baiss, ko acis ieraudzīja:

tie nevarēja lūkoties uz priekšu,

jo kakls viņu gribai neklausīja.

16 Man smagi bija - to es nenoliegšu.

Tie bij kā stīvumkrampju izkropļoti.

Par viņiem es jums tagad vēsti sniegšu.

19 Tie augļi, lasītāj, kas tev tiks doti,

lai pildītu tev zināšanu siekus,

būs sūri, jo man jāraud bija ļoti,

22 kad redzēju es mūsu līdziniekus,

kam sods tik drausmīgs bija piepildījies.

Ak, kam gan tērēt man vairs vārdus liekus!

25 Es raudāju, pret klinti atbalstījies.

«Jau atkal sirds tev citiem līdzi plīvo,»

mans pavadonis bilda nobažījies.

28 «Tik žēlsirdība mirusi šeit dzīvo:

jo kurš gan noziedzīgāks ir par to, kas

pret Dieva spriedumu sev jūtas brīvo?

31 Jel pacel galvu, paskaties tās mokas,

ko cieš tas vīrs, ko zemes rīkle rija,

kaut tēbieši tam pakaļ slēja rokas,

34 bet Amfiarajs viņiem zudis bija,

tas atradis bij savas mūža mājas,

to Mīnojs savā valstī aizvadīja.

37 Nu lāpstiņas tam krūšu vietā stājas:

viņš pārāk tiecās redzēt to, kas priekšā,

nu atpakaļ ved acis to un kājas.

40 Nav zināms, kas bij Tiresijam iekšā:

no vīrieša par sievieti tas kļuva;

tam burvju rīksti nācās saņemt riekšā,

43 un, kaut šī māksla nebija tam tuva,

sist nācās divas čūskas savijušās -

tad atkal vīra izskatu tas guva.

46 Kur Lūni kalnu grēdas izstie pušā s, udU.

kur, mežus gazdims, kararietis mita,

tur Arunss, kad bij zvaigznes iedegušās,

49 tās vērot gāja: pravietis viņš šķita,

kas mūžību spēj mērot saviem skatiem;

tad Dievs to sodīja: tas ellē krita.

52 Un tā, kas kailās krūtis sedz ar matiem,

tā bija Manto; daudz tā klejojusi

pa ceļiem līkumotiem, šauriem, platiem,

55 līdz bija tajā vietā nonākusi,

kur dzimu es. Tā bija lielās bažās:

pēc viņas tēva nāves nokļuvusi

58 tās dzimtā pilsēta bij vergu važās,

un tādēļ prom tā devās gaitās savās.

Tā pabijusi skaistās vietās dažās.

61 Kur Maņja ieskauta ir Alpu skavās,

tur virs Tiralli ezers ir, kas saucas

Benāko. Tūkstoš avotu tur gravās

64 starp Valkamoniku un Gardu traucas

un dižos Alpu Apenīnus skalo

un ar Benāko ūdeņiem tad jaucas.

67 Turp nāca gadlaikā, kad upes palo,

trīs bīskapi, kam cēla bija ruņa,

sēt ticību, kas mūžam neizbalo.

70 Tur stāv Peskjēra, skaistā, stiprā bruņa:

no brešāniešiem un no bergamiešiem

tā ļaudis sargā kā no nikna suņa.

73 Bet kalnu apskāvieni ir par ciešiem:

šis ezers nespēj uzņemt visus strautus,

tie, lejup krītot, tālāk brāžas skriešiem,

76 un līdzenumā redz tos upē kļautus,

kas saucas Minčo; Līdz Governo plūst tā,

tad ietek Po. Mēs redzam klintīm krautus

79 tās krastus sākumā, bet tālāk kļūst tā

arvienu rāmāka, līdz veido dīķi

un beidzot nogrimst staigna purva gūstā.

82 Ar sirdi cietu, asu tā kā pīķi

šeit nonāk jaunava un zemi skata

šai dumbrājā, kur dūņas smird kā līķi.

85 No cilvēkiem tā izvairīties prata,

ar kalpiem palika un zīlēt sāka

un pareģoja visu mats uz mata.

88 Tad dzīve apkārt kļuva rosīgāka,

^urvšTjemītniekus droši aizsargāja,

unļaužu ausīs nāca viņas māka.

91 Tie pilsētu uz kauliem dibināja,

kas no šīs pareģes bij palikuši,

un viņas piemiņu tie godināja,

94 par Mantuju to saucot. Dzīvojuši

tie laimīgi, līdz zemes valdiniekus

bij viltus sabiedrotie padzinuši.

97 Un tādēļ neklausies kaut kādus niekus,

ko dažs par manu pilsētu tev klāsta,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x