DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

no jūras dziļumiem to vilcis laukā,

un, pārvarējis stipro ūdens strāvu,

136 nes atpakaļ, lai drošs ir kuģis aukā.

Piezīmes

Gvalrāda - Bellinčona Bērti dei Raviņjāni (P. XV, 112), slavena Florences pilsoņa meita, grāfa Gvido Vecā sieva, kurš ir grāfu Gvidi ciltstēvs (miris 1213. g.).

Gvalrāda kļuvusi leģendāra kā seno florenciešu tikumības paraugs. Gvido Gverra - ievērojams 13. gs. florenciešu gvelfs.

Ievērojams 13. gs. florenciešu gvelfs, kas veltīgi centās atrunāt florenciešus no kara pret gēniešiem, kurš beidzās ar florenciešu sakāvi pie Montaperti. Par viņa likteni Dante apjautājās Čako (E. VI, 79-84).

Ievērojams 13. gs. florenciešu gvelfs. Par viņa likteni Dante apjautājās Čako (E. VI, 79-84).

Florencē (lat. «ziedošajā»).

Ietekmīgs florencietis.

Montone, kas ietek Adrijas jūrā. Pie San-Benedeto klostera tā veido ūdenskritumu.

Daļa komentētāju saskata virvē viltības emblēmu: Dante kādreiz ar viltības palīdzību esot gribējis savaldzināt sievietes (lūsis simbolizē saldkaisli). Citi, gluži otrādi, virvi uzskata par atturības emblēmu, ar kuru uzveikt saldkaisli.

Nosaukdams savu darbu par komēdiju (sk. ari E. XXI, 2), Dante izmanto viduslaiku terminoloģiju: komēdija, kā viņš skaidro vēstulē Kangrandem, esot neitrāla stila poētisks, tautas valodā rakstīts darbs ar šausminošu sākumu un laimīgām beigām, traģēdija - augsta stila darbs ar mierīgu, pacilājošu sākumu un drausmīgām beigām. Tādēļ Vergilijs Dantes Komēdijā savu «Eneīdu» sauc par traģēdiju

(E. XX, 116). Nosaukumu «dievišķā» Dantes darbam piešķīra sajūsminātās nākamās paaudzes.

SEPTIŅPADSMITAIS DZIEDĀJUMS

1 «Nu aplūko šo garastaino zvēru,

kas laužas cauri kalniem, cauri mūriem )

un smaku laiž kā smacējošu seru,

4 lai piekvēpst pasaule ar dūmiem sūriem.»

Tā teica vadonis un zvēram māja,

kas upē valstījās gar klinšu stūriem.

7 Un tad šis briesmonis mums priekšā stāja,

tas krastā krūtis izcēla un galvu.

No sejas godīgās prāts secināja,

10 ka taisnīgumu nesīs tas kā balvu.

Bet lejāk ķermenis ar čūskas asti

un abām ķetnām, pārklātām ar spalvu,

13 tas mācīja, cik bīstami tie krasti,

kur māns ar godīguma masku staigā.

Tam vijās mezgli, apļi neparasti

16 uz muguras un krūtīm krāsā zaigā:

šāds varens krāšņums apžilbinās acis

pat tam, kas turku skatījis ir vaigā.

19 Kā krastā laivas stāv, kad vējš ir placis,

pa pusei ūdenī, pa pusei malā,

kā bebrs, lai starp vāciem sāktos tracis,

22 to vidū nosēžas kā savā alā,

tā ļaunais zvērs virs akmens grēdas stāja,

kas elles rīklei nākamai bij galā.

25 Tas gaisā savu asti mirdzināja

un indes pilno dakšu, augšup slietu,

kā skorpiona durkli vicināja.

28 Man meistars teica: «Atstāsim šo vietu,

kur pašlaik stāvam, lejup lūkodamies,

lai zvilnošajam zvēram tuvāk ietu.»

31 Tad nokāpām, pa labi pagriezdamies,

un desmit soļu pagājām gar malu,

no smiltīm un no liesmām vairīdamies.

34 Te ieraudzīju it kā skumju salu:

tur ļaudis smiltīs bija apsēdušies,

it kā tiem gaidīt nāktos savu galu.

37 «Ej, uzzini, ko viņi noziegušies,»

man teica meistars, «lai tu vērā liktu,

kas gaida tos, kas grēkam atdevušies.

40 Bet raugies, lai tu runās neiestigtu!

Es pa šo laiku vienošos ar zvēru,

lai uz tā muguras mēs tālāk tiktu.»

43 Tā izzināt šo ļaužu posta mēru

viens šoreiz devos es gar stāvo krauju.

Tie mani saņēma ar skatu sēru,

46 tie karstās smiltis rauša prom ar sauju,

un garaiņus no miesas apdegušas

tie gainīja ar vēzējienu strauju:

49 tā kasās suns, ko blusas apsēdušas,

tā tas ar ķepu un ar purnu gainās,

kad virsū krīt tam dunduri vai mušas.

52 Es skatīju šos ļaudis viņu vainās,

tie ārā netika no savas jomas

un vaidēja tur balsīs žēlabainās;

55 Pie kakla pakārtas tiem bija somas,

bij katrai sava krāsa, zīme sava,

pie tām, šķiet, kavējās tiem visas domas.

58 Uz vienas lauva bij kā dzimtas slava,

uz otras - zoss, uz trešās - cūka prāva:

šķiet, dārgāka par to nekā tiem nava,

61 tik cieši tie pie krūtīm somas kļāva.

Tad teica viens: «Vai acis mani māna?

ko meklē tu pie mums, ko nāve pļāva?

64 Ej, lai šī vieta tevi neapgāna!

Mans kaimiņš Vitaljāno šurpu dodas

un sēdīsies pie mana kreisā sāna.

67 Starp florentīniešiem man neatrodas

draugs it neviens: no Padujas es nāku,

ciest nevaru es viņu runas glodas

70 un viņu izmanību, iztaptmāku,

kad viņi sauc: «Trīs āžu kavalieri

mums dodiet!» Dusmās vārīties es sāku,

73 kad dzirdu viņu stulbo amizieri.»

To teicis, izbāza viņš mēli garu.

Es atģidies sev iesitu pa pieri:

76 nu jāiet man, lai laikā nokļūt varu

es atpakaļ, kur ceļš mūs sagaidīja;

un tad nu projām metos es ar sparu,

79 līdz ieraudzīju vadoni, kurš bija

šim elles zvēram uzkāpis jau skaustā.

«Tik saņem dūšu!» viņš man nosacīja,

82 «un priekšā sēdies, lai pie mērķa spraustā

mēs abi nonāktu. Es uzmanīšu

šo bestiju, kad savu asti šaus tā.»

85 Kā jutos es, to labāk nesacīšu.

Es drebēju kā slimnieks drudža mokās,

es baidījos: šīs šausmas neaizdzīšu,

88 kad nobāl nagi pat un prāti lokās.

Bet krietns saimnieks kalpu stipru dara,

un tā es sevi saņēmu drīz rokās.

91 No viņa skata kā no gaiša stara

es kļuvu drošs un zvēram plecos kāpu,

jo jutu: mani sargā cēla vara.

94 «Tur mani! Turi ciet!» es sacīt slāpu,

bet manīju, ka balss man skan tik klusi,

ka es ar vārdiem ausij garām trāpu.

97 Bet viņa acs bij visu sapratusi,

viņš mani satvēra un zvēram sauca:

«Ej, Gērion, uz slēptās baismas pusi!»

100 Ar ķetnām kārpoties, tas gaisu jauca,

un tā kā laiva, stumjoties no krasta,

tas rāpās atpakaļ un kopā rauca

103 it visus muskuļus, līdz beidzot rasta

tam brīva telpa bij, tad apkārt svieda

tas asti. Aina tā bij neparasta.

106 Nemūžam redzējis nav tāda bieda

ne Faetons, kad debess liesmodama

tam bailēs grožus vaļā palaist spieda,

109 ne Ikars, kad tam, vasku kausēdama,

bij saule baltos spārnus maitājusi

un bojāeja bij tam paredzama,

112 kāds bija man. Uz vienu, otru pusi

es raudzījos, bet redzēju tik zvēru:

it visa apkārtne bij pazudusi.

115 Vai bija tur kaut kas, es neapzvēru;

šis dzīvnieks lēni peldēja uz leju -

kurš šausmām šīm gan spētu atrast mēru?

118 Visapkārt jutu es tik vēja skrēju,

no apakšas tas pūzdams nikni šņāca

un nemitīgi sitās man gar seju.

121 Baiss virpulis zem mūsu kājām krāca,

pa labi ugunis es pamanīju,

un skaļi vaidi tur no dzīles nāca.

124 Tas redzēts nebija, ko ieraudzīju:

tas bija baismu ceļš, ko apkārt vijis

bij bezdibenim briesmonis kā dziju.

127 Kā vanags, kas jau ilgi spārnos bijis,

kas, putnus ķerdams, laidelējies braši

un tomēr it neko nav nomedījis,

130 gurds nolaižas, kur gaisā cēlās knaši,

no saimnieka prom tālāk turēdamies,

kad velti noriņķoti loki plaši,

133 tā Gērions, pie klintīm apstādamies,

mūs pašā dzīles klēpī lejā laida,

un tad, no jauna apkārt apgriezdamies,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x