DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Pirmais valnis piekļaujas lokveida sienai. Centrā ir aka, kuras dibenā ir devītais Elles loks, ledainais Kocita ezers. No lokveida sienas uz šo aku ved kā riteņa spieķi akmens kores, šķērsodamas grāvjus un vaļņus; pār grāvjiem tās pārliecas kā tilti vai velves. Ļaunajā Gravā cieš sodu viltnieki, kas apmānījuši cilvēkus, kuri tiem uzticējušies.

25-27 Pirmajā grāvī grēcinieki iet cits citam pretī divās straumēs. Dantem un Vergilijam pretī ietsavedēji, kas vervējuši sievietes citiem (40-66). Līdz ar dzejniekiem iet pavedēji, kas savaldzinājuši sievietes savam priekam (79-99).

28-33 1300. g. pāvests Bonifacijs VIII, lai paceltu baznīcas prestižu un bagātīgi pildītu pāvesta kasi, izsludināja pirmo baznīcas jubileju . Saplūda milzīgs skaits svētceļnieku, jo visiem dievlūdzējiem tika apsolīta grēku atlaišana. Kustības regulēšanai Svētā Eņģeļa tilts tika gareniski pārdalīts: pa vienu pusi ļaudis devās uz Svētā Pētera katedrāli, pa otru - uz Monte-Džordāno kalnu.

50 Boloņas gvelfu vadonis (miris 1302. g.).

55 Venēdiko Kačanemiko māsa, ko viņš pārdeva Ferāras marķīzam Obico II vai dēlam Adzo VIII (E. XII, 111, 114).

86 Argonautu vadonis, kas ceļā uz Kolhidu pēc zelta aunādas piestāja Lemnns salā un paveda jauno ķēniņmeitu Hisipilu, kura, kad pārējās sievas, vīru saltuma saniknotas, tos nonāvēja, viņas apmānīja un izglāba savu tēvu - ķēniņu Toantu. Jāsons pameta Hipsipilu Kolhidas ķēniņienes Mēdejas dēļ, pret kuru viņš ari atsala, iemīlēdamies Kreusā.

112-113 Glaimotāji.

122 Dižciltīgas Lūkas dzimtas pārstāvis, miris īsi pirms 1300. g.

133 Atēnu hetēra, Terentija komēdijas «Einuhs» personāžs.

Deviņpadsmitais dziedājums

1 Tu, burvi Simon, jūs, tā sekotāji,

jūs Dieva lietas, kuras labestībai

kā līgavu būs ņemt, - jūs, laupītāji,

4 tās iztirgojat sirdsapziņai šķībai;

pārjums es pūtīšu nu savu tauri,

pārjums būs skanēt manai bungu ribai.

7 Starp klinšu ailēm izgājuši cauri,

mēs atkal nonācām virs grāvja gara,

kam abās pusēs kļāvās krasti šauri.

10 Ak augstā gudrība, ak taisnā vara,

kas debesis un zemi radīt prati,

kā tu tos sodi, kuri ļaunu dara!

13 Pie akmens pelēkā mums sējās skati,

bij tajā iedobumi izveidoti,

kas vienlīdz apaļi un vienlīdz plati.

16 Tie traukiem līdzinās, kas izmantoti

tiek kristīšanai San-Džovanni namā,

šai baznīcā, kas acis priecē ļoti.

19 Vēl nesen šajā telpā cienījamā

es vienu sadauzīju, zēnu glābdams,

kam likās: klāt jau stunda aizejamā.

22 Ik dobumā, ar rokām zemi grābdams

un kājas gaisā tirinādams, sēca

kāds grēcinieks, pēc elpas velti slāpdams.

25 Un uguns liesmās viņu kājas lēca

un spārdījās, un līdz ar kvēles dzirkstiem

tie raustīdamies skaļā balsī brēca.

28 Kā gaļa taukaina ar spējiem švirkstiem

sāk svilt, kad tai visapkārt uguns lokās,

tā cepās tie no papēžiem līdz pirkstiem.

31 «Kas ir šis cilvēks, kurš visvairāk mokās?

Vai tu man viņa vainu neatklāsi

un likteņa-daļu, kas bij viņa rokās?»

34 es jautāju. «Ja lejāk nostaigāsi,»

man meistars sacīja, «tad viņā pusē

no viņa paša visu uzzināsi.»

37 Tad viņa gribu pildīt pieradusē

sirds mana saprata: vairs jājautā

nav it nekas: viņš zin, kas jānoklusē.

40 Tā nonācām uz dambja ceturtā.

Pa kreisi pagriezušies, lejup gājām

mēs sazarotā, šaurā dibenā

43 Un tad pie nelaimīgā vīra stājām,

kam moku zīmogs baiss bij rakstīts sejā,

kas, liesmās degdams, raudāja ar kājām.

46 Es sacīju: «Tu, kas ar galvu lejā

kā zemē ierakts stabs šai vietā stāvi,

par ko tev jāmokās šai liesmu dejā?»

49 Kā slepkavam vēl cerība viz blāvi,

kad, bedrē ierakts, sauc tas garīdznieku,

lai kaut uz brīdi atvairītu nāvi,

52 šā vīra vaibstos jautām slēptu prieku,

tas sauca: «Bonifacij, tu jau klātu?

Kā gan tik agri nomainīts es tieku?

55 Vai spožums vairs tev nevaldzina prātu?

Tā dēļ tu pakļāvi sev sievu cēlo,

lai viņu maldu tīklos vilinātu.

58 Nu tev šis viltus gājiens jānožēlo.»

Kā tāds, kas atbildi nav saprast spējis,

kam kauna sārtums mulsā sejā kvēlo,

61 tāds stāvēju es, vārdus pazaudējis.

Tad meistars teica: «Pasaki, ka neesi

tu tas, par ko viņš tevi noturējis!»

64 Šis vīrs tad žēli teica: «Kam tad plēsi

tu manu dvēseli? Es negaidīju

nevienu citu. Cerību kam dzēsi?

67 Ja zināt vēlies tu, kā aizvadīju

es mūžu to, kas lemts mums īslaicīgi,

tad zini: mantijā es ietērpts biju;

70 dēls lāčumātei būdams, alkatīgi

raust bagātības iemanījos lēti

un naudas kulē līdu nekaunīgi.

73 Zem manis akmens spraugās iespīlēti

tie, kas pirms manis simonisti bija,

tie baru bariem tur ir sapulcēti.

76 Tas lielais soģis vietu izraudzīja,

kur gulties man, kad nomainīts es tikšu.

Ak, gara stiepjas manu gaidu dzija!

79 Bet mūžīgi šai vietā nepalikšu,

kaut to, kas nāks pēc manis, ātrāk brīvos

tā sekotājs, ko es vairs nesatikšu.

82 Vienpadsmit gadu vēl pēc tā viņš dzīvos,

šis bezgodis, no rietumiem kas nācis,

tā grēka darbi smirdēs dūmos sīvos.

85 Kā otrs Jasons savu gaitu sācis,

viņš iegūs valdinieka labvēlību,

līdz būs viņš namu mantām pilnu vācis.»

88 Es nevarēju savu savaldību

vairs saglabāt - man sirds tik pilna bija;

es teicu: «Saki, kādu bagātību

91 no svētā Pētera gan sagaidīja

Dievs, mūsu Kungs, kad viņa rokās lika

tas debess atslēgas? Un neprasīja

94 sev zeltu Pēteris, kad Matejs tika

tai vietā, kuru bija zaudējusi

tā dvēsele, kas Dievam nepatika.

97 Lai tava sirds, kas sodu pelnījusi,

nu izcieš to un plok pie ļaunās naudas,

kas tevi reiz pret Kārli kūdījusi.

100 Tos smagos vārdus pacelt nav man jaudas,

ar kuriem taisnais tavu dzīvi pēlis,

ko mantkārība pildīja un baudas.

103 Ir alkatība netikums, kas zēlis,

ar svētulības spalvām greznodamies;

tas labos mīdījis un ļaunos cēlis.

106 Jūs, tēvus, pareģojis ierodamies

jau evaņģēlists, attēlodams sievu

ar visiem valdiniekiem maukojamies;

109 bij septiņas tai galvas, skats - pilns nievu,

ar desmit ragiem tā sev spēkus smēla,

kad vīrs tai nepaļāvās vairs uz Dievu.

112 No zelta ir tas dievs, ko prāts jums cēla,

tas - jūsu elks, un jūs - tā pielūdzēji;

bet smags ir grēks, ko tas jums plecos vēla.

115 Ak, Konstantīn, cik daudz tu ļauna sēji!

Vai tiešām izvēles tev nebij citas,

ka Romu baznīctēvam uzticēji?

118 Nu tie kā vepru bars ap sili sitas.»

Tā es šos vārdus viņam skandināju,

un viņa kājas spārdījās bez mitas.

121 Man liekas, vārdus šos, ko izrunāju,

mans meistars klausījās ar atsaucību:

tā patiesība bij, ko vaļā klāju.

124 Viņš mani apkampa ar mīlestību

un, mani piespiedis pie krūtīm savām,

uz mani raudzījās ar labvēlību.

127 Tad atkal kāpām kraujā virs šīm gravām,

no piektā dambja tajos atskatoties,

kas liesmās dega, skauti akmens skavām.

130 Pa to mēs gājām, ļoti uzmanoties:

jo klinšu taka dikti šaura bija -

pa to pat kazai būtu grūti doties.

133 Tad jaunu ieplaku skats ieraudzīja.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x