DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

vai turēs tie, ko solījuši paši.

94 Kad vadonim es blakus parādījos,

tie acis bolīja un purnus rauca;

es viņu ļaunos viepļos noraudzījos.

97 Tie, ķekšus cilājot, cits citam sauca:

«Kā būtu, ja mēs viņu pabakstītu?»

«Lai notiek!» ņirdza tie un priekšā kauca.

100 «Es negribu, lai jūs šeit velnu dzītu,»

tā teica dēmons, kurš bij slēdzis paktu

ar vadoni. «Lai jūs man paklausītu,

103 es prasu.» Mums viņš teica: «Pa šo traktu

Jums tālāk netikt: sestais tilts ir gruvis,

( šīs dzīles dibenā to redzam raktu,

106 un vecais ceļš ir nestaigājams kļuvis.

Bet, ja jums labpatikas tālāk doties

šai mūžu mājoklī, ko grēks sev guvis,

109 jums nāksies iet, uz augšu paceļoties

caur alu šo, kas ved uz citu klinti,

un tad pajaunu ceļu novirzoties.

112 Kad mira tas, kurš pestīt cilvēkģinti

bij nācis pasaulē, tad zeme nodrebēja,

lai grautu pesteļu un māņu zinti.

115 Tad sabruka šis tilts no dārda spēja.

Jūs varat iet ar manējiem, ko sūtu

vākt tos, kas grēkā godu pazaudēja.»

118 «Marš, Kaļķpauri ar saprašanu grūtu

un Šķlbspārni un Sumpurni - uz priekšu!

Par desmitnieku Bārdainais lai būtu!

121 Ir arī citi braši - nenoliegšu,»

viņš teica. «Plķgalvi, šurp aši,

un visi pārējie - jūs darbā triekšu!

124 Šo apkārtni jūs pārmeklējiet knaši

un abus šos, tiem nenodarot skādi,

līdz alai vediet - tālāk tiek lai paši!»

127 Es teicu: «Meistar, tu man ceļu rādi!

To iesim mēs, lai cik tas nogurdinošs!

Kam vajadzīgi pavadoņi šādi?

130 Ja vienmēr redzīgs esi tu un zinošs,

vai neredzi kā viņi zobus šņaksta?

Šis troksnis liekas man tik iebiedinošs.»

133 Viņš atteica: «Kam baidies viļņa šļaksta,

ja vētru pazīsti? To vara vāja,

tie savus upurus tik dakšām baksta

136 Un tad pa kreisi tie pa dambi gāja, —

un barvedim tie mēli parādīja:

tā zīme bij, ar ko tie viņam māja.

139 No dirsas trompeti viņš iztaisīja.

Piezīmes

2 Sk. E. XVI, 128.

40 Svētā, kas dzīvojusi 13. gs. un ko īpaši godāja Lūkas pilsētā. Šeit viņas vārds lietots pilsētas nosaukuma vietā.

46 Bontūro Dati, ietekmīga persona Lukā, viens no lielākajiem kukuļņēmējiem.

Teiktais domāts ironiski.

51 Bizantiešu melns koka krucifikss Lūkas katedrālē. Velni zobojas par grēciniekiem, jo ari viņa seja, darvas notriepta, kļuvusi melna.

54 Upe Lūkas tuvumā, parastā pilsētnieku peldvieta.

112-113 Kristus (E. XII, 37-45).

DIVDESMIT OTRAIS DZIEDĀJUMS

1 Es esmu redzējis, kā ceļā dodas

uz kauju jātnieki, kā viņi stājas

uz parādi, kā bēg, kad bailes rodas;

4 es redzējis, kā viņi vingrinājās,

kā auļo grupās vai ar vīrs ar vīru,

kā šķēpi zib un krēpes plivinājās;

7 sauc trompete ar balsi dzidru tīru,

rīb bungas - jaunam karam viņi pošas;

bez skaita skatījis es asinsdzīru,

10 bet tādas dūdu skaņas tricinošas

vēl neesmu dzirdējis ne kaujas laukā,

ne kuģī, kuru vada zvaigznes drošas.

13 Bet ko lai dara: ļauj, lai tevi saukā

par svētu baznīcā, par žūpu krogā,

tam dziedi līdz, kam līdz tu ratos braukā!

16 Es vārtus neredzēju šajā žogā,

es redzēju tik darvu degot sodam

un ļaudis, kuri smaka šajā slogā.

19 Kā delfīnus mēs redzam zīmi dodam,

kad tie ar mugurām liec gaisā loku,

lai jūrnieki tiek drošā vietā godam,

22 tā grēcinieki, lai tiem mazāk moku,

pa brīdim muguru uz augšu šāva

un ienira, kad velns kāds cēla roku.

25 Kā vardes mēdz no grāvja ūdens blāva

bāzt ārā purnus, baudot varžu priekus,

bet vēderus un ķepas sedz tām rāva,

28 tā redzēju es stāvam grēciniekus;

bet, tiklīdz Bārdainis tur parādījās,

lai bargi pārmācītu vaininiekus,

31 tie speltē nira. Taču atgadījās,

ka viens vēl slīga mierā neparastā:

tas, šķiet, nekādu briesmu nebaidījās;

34 tad Suņaķetna veidā visai prastā

aiz čupra darvotā to izķeksēja

un izvilka kā smuidru ūdru krastā.

37 Kāds katram vārds, mans prāts to iegaumēja,

kopš tie par mūsu pavadoņiem kļuva,

un skatiens katru ātri sazīmēja.

40 «To tēvaini, ko Suņaķetna guva,

tu, Sarkanais, ar dakšām sapurini,»

tie sauca, «lai tam pelde kļūtu tuva!»

43 Es teicu: «Meistar, saki, vai tu zini,

kas ir šis vīrs, ko velnu bars nu vācis?

Ja tev tas zināms nav, tad izdibini!»

46 Viņš jautāja: «No kurienes tu nācis?»

Un atbilde tam šāda dota tika:

«Es dzimis Navarrā, tur dzīvi sācis;

49 pie lielkunga man māte kalpot lika,

mans tēvs bij laupītājs un naudu šķieda,

un drīz jau visa ģimene bij plika.

52 Tad nonācu pie karaļa es vieda,

ar kukuļņemšanu tur sāku pīties,

pēc nāves velni mani piķī svieda.»

55 Uz Lielo Ilkni bij ko paraudzīties:

kā kuilim tam no mutes ilkņi spraucās —

tas viņam mācīja, kā grēku bīties.

58 Nu visi kaķi peli aprit traucās,

bet Bārdainais to slēdza savās skavās

un viņu tīkojumiem vidū jaucās.

61 Viņš teica meistaram: «Ja domās tavās

ir dzimis nodoms ar to parunāties,

pirms velni atkal grābs to ķetnās savās,

64 tad dari to, jo tam var ļauni klāties!»

Tad meistars vaicāja: «Vai tev, kas cietis

tik gaužas mokas, kopš šeit ieradāties,

67 nav līdzi atnācis kāds latīnietis?»

Tas atteica: «No viena nesen šķīros,

kas bij tiem kaimiņos: bij sardīnietis.

70 Kaut velni zviegdami ap mani dzīros,

es darvā degt kā viņš vis negribētu.»

Un, kad es tam ko pajautāt vēl dzīros,

73 jau sauca Durstīklis: «Lai nedzirdētu

mēs vairs šīs runas!» un ar ķeksi dūra

un ieplēsa tam rokā dziļu rētu.

76 Šis dūriens kaislības vēl vairāk kūra,

jau Pūķgalvis tam snaikstījās gar kājām,

bet desmitnieks durt liedza. Sāpe sūra

79 tam seju savilka un miesām vājām

bez mitas raustīties un trīcēt lika.

Kad velni rimās, mēs tam pavaicājām,

82 kas bijis tas, no kā viņš atrauts tika,

šurp nākdams. «Brālis Gomita tas bija,»

viņš teica. «Dižmaņiem tas izpatika,

85 ar meliem visus traukus piepildīja

un kunga ienaidniekus rokās guva,

tie viņu slavas dziesmām apveltīja.

88 Par naudu klusiņām tie brīvi kļuva;

no kukuļiem viņš savu ligzdu vija,

no kukuļiem tik zēla viņa druva.

91 Ar viņu kopā Mikels Canke bija

no Logodoro; abiem bij uz mēles

ik brīdi viņu mīļā Sardīnija.

94 Ak vai, nu tuvojas jau velnu spēles!

Es labprāt runātos vēl, taču baidos,

tie tūdaļ aplips apkārt man kā dēles

97 un jums būs jāklausās tik manos vaidos.

Es varu savest jūs ar toskaniešiem

vai lombardiešiem kopā: tādos spaidos

100 kā es tie nav, no melnķepaiņu piešiem

tie paglābsies, ja mazliet sāņus aties;

kad pasvilpšu, tie šurpu trauksies skriešiem.»

103 To dzirdot, Suņaķetna teica: «Skaties,

kas viņš par blēdi! Lai tik lejā tiktu,

viņš citus vietā sadabūt ir praties!»

106 Šis atteica: «Man nenāktu par sliktu,

ja apšmauktu es savus līdztautiešus

un mokas lielākas tiem izciest liktu.»

109 Tad Šķībspārnis tam teica: «Lokus ciešus

tam apkārt metīsim, es stiķus tavus

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x