DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

uz visām pusēm ļaudis skraidelēja,

un nebija tiem cerību nekādu

88 rast glābiņu: tiem čūskas rokas sēja,

pie gurniem plaka tās ar galvu, asti,

un vaļā tikt no tām tie nevarēja.

91 Lūk, viens, kam jāatstāj bij mūsu krasti:

tam čūska apkārt apvijās un dzēla.

Tas bij tik drausmi un tik neparasti,

94 kad pēkšņi liesmas viņa miesu svēla

un pelni putēdami zemē krita;

tad, pelnos pārvērties, viņš atkal cēla

97 uz augšu atjaunotās miesas. Šķita,

kā Fēnikss miris viņš un atkal dzimis

pēc piecsimt gadiem, kad tā stunda sita;

100 tas mirdams nebij nebūtībā grimis:

ne zāle dzīvināja to, ne sula,

bet vīraks, pāri klādamies. Kaut rimis,

103 tas tomēr mūža miegā neiegula.

Kā krītošais, kas nezin, kā tas kritis,

tik apdullumu juzdams kā pēc bula,

106 un nezin, vai pats velns to zemē sitis,

un piecēlies un, apkārt lūkodamies,

tas nezin, kas bij noticis, kas šķitis;

109 tāds bija grēcinieks šis pieceldamies.

Ak, Dievs, tu bargu sodu izraudzījis,

par smagām vainām šādi atriebdamies!

112 Tad meistars vaicāja tam, kas viņš bijis;

viņš atteica: «No Toskanas es nācis,

šai mežonīgā rīklē esmu lijis.

115 Kā negants lops es dzīvi esmu šļācis,

es biju bastards, vārdā Vanni Fuči,

un turpināju Pistojā, ko sācis.

118 Ir tādu tā kā es šeit daudzi duči.»

Es teicu: «Saki, pirms tu jaunā skrejā

uz priekšu trauksi, kādi grēku kluči

121 ir tevi nostūmuši šajā lejā?»

Tad pārsteigts iepleta viņš acis plati

ar skumju kaunu pavērstajā sejā

124 un teica: «Tas, ka tu nu mani skati

šais posta pinekļos, kur dvēsles sietas,

dzeļ sāpīgāk man nekā nāve pati.

127 Man sirdī cilvēcībai nebij vietas;

man jācieš sods par to, ka biju zadzis

es sakristejā skaistās baznīclietas.

130 Bet pilns vēl nebij ļauno darbu vadzis:

es citam plecos vēlu savu vainu

un aizlēkšoju pasaulē kā spradzis.

133 Bet nebūs priecāties tev par to ainu,

kad manas rokas bija čūsku sietas:

tu piedzīvosi laiku asiņainu,

136 ja kādreiz ārā tiksi no šīs vietas:

cels galvu Pistoja un Melnos skaudīs,

tā zinās, kā ar tiem ir jāapietas;

139 bet Florence tad citu gribu paudīs.

Nāks Marss ar pērkonpadebesi baisu

no Valdimagras, bailes dvesdams ļaudīs,

142 tad trakos vētra, zibeņi šķels gaisu

un nikna cīņa degs Pičēno laukā.

Būs rūgts tas dzēriens, ko tev pašlaik maisu

145 un leju nākamības burvju traukā:

kad migla būs no kaujas lauka mēzta

un apspīdēs to atkal saule jaukā,

148 tiks vecā karogdrāna skrandās plēsta,

nāks Melnie, savu kārtību lai celtu;

ik Baltajam tad dzīvība būs dzēsta.

151 To saku es, lai sāpes tevi dzeltu.»

Piezīmes

Zvaigznājs, kurā Saule atrodas pēdējā janvāra dekādē un divās pirmajās februāra dekādēs.

Sniegti.

2 Šķīstītavas kalna galotnē.

16 Dižciltīga pistojieša Fuči dei Ladzāri ārlaulības dēls, aktīvs Melno gvelfu darbonis, daudzu slepkavību un laupīšanu vaininieks. 1293. g. viņš piedalījās Pistojas katedrāles sakristejas aplaupīšanā. Apvainots tika viņa draugs, kam ar šo lietu nebija nekāda sakara. Kad Fuči bija aizbēdzis, viņš izdeva savus līdzdalībniekus, un tos sodīja ar nāvi.

37 1301. g. maijā Balto partija padzina no Pistojas Melno partiju.

39 1301. g. beigās Melno partija Florencē sagrāva Balto partiju. Starp izdzītajiem (1302. g. janvāri) bija ari pats Dante (P. XVII, 48).

40 Kara dievs.

41 Ieleja, kurā atradās Melno spēku vadītāja Morollo Malaspīnas īpašumi. Melno spēki devās cīņā pret Pistoju, pēdējo Balto atbalsta punktu 1302. g. un ieņēma to 1306. g.

51 Dante piederēja pie Baltajiem.

DIVDESMIT PIEKTAIS DZIEDĀJUMS

1 Tad zaglis, runāt beidzis, cēla rokas

un, rādīdams mums pigu, skaļi sauca:

«Ak, Dievs, cik trakas man ar tiem bij mokas!»

4 Tad mīļās čūskas viņam pretī trauca,

tam viena žņaugdama ap kaklu vijās,

līdz gaužās sāpēs raustoties, tas kauca;

7 un otra tam ap rokām izlocījās

ar niknumu, kāds rodams nav pat velnos;

kā sasiets gūsteknis tas izskatījās.

10 Ak, Pistoja, kam nepārvērties pelnos,

kam turpini tu savu ļauno sēju,

kam tu tik nežēlīgi skaudi Melnos?

13 Pa visiem elles lokiem neredzēju

es tādu zaimotāju, tikai to, kas

pie Tēbām krita, līdzās likt tam spēju.

16 Bez mitas skriet tam lika skaudrās mokas;

tad redzēju es kentauru, kas drāzās

šurp, nikni saukdams: «Grābs to manas rokas!»

19 Kā negants viesulis tas pāri brāzās,

tam gurnus milzīgs čūsku vijums klāja,

un vārdi tam kā melna lava gāzās.

22 Aiz skausta platos spārnus vēcināja

baigs pūķis, galvu draudot augšup slējis;

tas katru, kas bij ceļā, svilināja.

25 Mans meistars teica: «Tas ir Kaks, kas lējis

pie Aventīno asinis tik dikti,

ka tur zem klints ir ezers satecējis.

28 To šurpu noveduši darbi slikti:

tas lielu ganāmpulku nolaupīja;

tas šķirts no brāļiem, kas par sargiem likti;

31 to Hērakls ar rungu noslānīja,

simt sitienu tam deva, bet tas juta

varbūt tik desmit, jo tad beigts tas bija.

34 Nu tagad jācieš tam ir elles suta.»

Tā runādamies, mēs pat nemanījām

trīs garus, kuri viegli tā kā puta

37 šurp atslīdēja; mēs tos ieraudzījām

tik tad, kad jautāja tie: «Kas jūs tādi?»

Tad runāt beidzām un tos uzklausījām.

40 Es nepazinu tos, bet, ja jau šādi

tev jautā kāds, lai atbildi sev gūtu,

tad jautātājam pieklājību rādi!

43 Es teicu: «Sakiet, kur te Čanfa būtu?»

To centos teikt ar visu savu būti,

lai uzmanīgs ar vadonis mans kļūtu.

46 Ja, lasītāj, tev tagad ticēt grūti

tam, ko tev teikšu, nepel manu dzeju!

Pat man ir redzētajam ticēt grūti.

49 Pret meistaru kad biju vērsis seju,

uz vienu čūska metās seškājaina,

tā, likās, viņu nožņaugs teju teju.

52 Cik drausmīga šī izmisuma aina!

Ar viduskājām vēderu tā mina,

līdz vāts tam vaļā vērās asinaina,

55 un abos vaigos asus zobus dzina,

ar priekškājām tam rokas sagrābusi,

un asti lunkano starp cirkšņiem tina,

58 pie gurniem pakaļkājas piespiedusi;

kā efeja, pie koka klāt kas kļaujas,

tā bij pie locekļiem tam pieplakusi.

61 Kā vasks, kas ātri kūst uz uguns straujas,

drīz abi bija kopā liedināti;

kā papīri, kad liesmas apkārt šaujas,

64 tiek vienmēr vairāk, vairāk brūnināti,

bet nav vēl melni tie, nedz ar vairs balti,

tie abi likās pusē darināti.

67 Tie citi stāvēja kā zemē kalti

un sauca: «Kāda pārvērtību diena!

Tiek divi radījumi kopā malti!»

70 Jau abas galvas kļuvušas bij viena,

kad likās man, ka, ciešot smagas mokas,

no divām sejām izveidojās viena.

73 Bij četri locekļi - nu divas rokas;

to skatu neaprakstīt vārdos sausos:

tās gūžas, kājas, vēderu un to, kas

76 tur zemāk karājas. Es skatos, klausos:

kā divi, kā neviens man rādās tēlā,

kas tālāk aizstaigāja soļos gausos.

79 Tad sirds man nodrebēja jūtā žēlā:

kā ķirzacēns pār ceļu pārzib ņiprs,

lai jaunu vietu rastu saulē kvēlā,

82 kāds čūskulēns, tik veikls tā kā ķipars,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x