DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

nu zinu, neskriešu tev pakaļ skriešus,

112 bet pletīšu virs darvas spārnus savus:

būs klints mūs tavam skatam paslēpusi,

tu neatradīsi mūs negatavus.»

115 Ikviens nu raudzījās uz viņu pusi,

ikviens bij pēkšņam pakampienam slējies,

ik griba bija gaidās saspringusi.

118 Bet navarrietis bija izvēlējies

sev īsto bridi: atspēries ar kājām,

tas lēca un bij prom. Cik nokaunējies

121 nu bija katrs velns! «Mēs velti stājām

tam apkārt vaktēdami,» viņi sauca,

«mēs velti savus kāšus vicinājām!»

124 Tad Šķībspārnis tam steigšus pakaļ trauca

un lādējās: «Tu drīz man būsi rokā!»

Bet veltīgi viņš ārdījās un kauca,

127 To meklēdams kā blusu drēbju krokā;

par spārniem ātrāk bailes skrien: jau niris

tas dibenā, tam pāri plašā lokā

130 slīd Šķībspārnis, kam niknums nav vēl miris;

kā vanagam, kad pīle ienirst dzīlē,

ir viņam jāpiecieš, ka nodoms iris.

133 Un Kaļķpauris, kam dusmas krūtis spīlē,

tam pakaļ lidinās kā maitu lija:

kur blēdis palicis, viņš tagad zīlē;

136 un, tā kā kukuļņēmējs zudis bija,

pret savu biedru izslēja viņš nagus,

un acīs abiem ļaunums uzdzalkstīja,

139 tie cīkstēdamies zibināja ragus

un nagiem plēsās, naidā iekarsuši,

līdz darva rija tos kā bluķus smagus.

142 Nu, ķepīgajā speltē iegrimuši,

tie bija ieslēgti šai bēdu jomā:

tiem spārni bij ar piķi aplipuši.

145 Bij Bārdainais un citi drūmā omā,

tad četriem lidot turp viņš pavēlēja,

jo nezināja vairs, ko tur lai domā.

148 Tie kāķus slīkušajiem pretī slēja,

kas darvā izvārījušies jau bija,

un atkal ārā tikt tiem palīdzēja:

151 bet mūs ceļš atkal tālāk aizvadīja.

Piezīmes

19-21 Pastāvēja ticējums, ka delfīnu parādīšanās virs ūdens vēstī vētru.

44 Navarras pilsonis Čampolo.

52 DomflU Navarras karalm Tebalds II, kas valdīja no 1253. līdz 1270. g.

67 Itālietis.

83 Gallūras tiesneša Nīno Viskonti (Š. VIII, 53) ministrs, kukuļņēmējs, kas beidza dzīvi pie karātavām. Gallūra ir viens no četriem apriņķiem, t. s. judikātiem, kuros bija iedalīta Pizai pakļautā Sardīnija un kurus pārvaldīja t. s. tiesneši.

No 1275. līdz 1296. g. Gallūras tiesnesis bija Nīno Viskonti.

91 92 Logodoro - Sardīnijas judikāts (83). Mikels Canke - ministrs, kļuvis bagāts ar kukuļņemšanu, caur laulībām kļuva par Logodoro tiesnesi. Vienu no savām meitām viņš izdeva par sievu Dženovas bruņiniekam Brankam D'Oriam, un tas viņu 1275. g. nodevīgi noslepkavoja (E. XXXIII, 134-147).

Divdesmit treŠAis dziedājums

1 Mēs vieni, klusēdami, skumjām vaigā,

aiz viena otrs, atkal tālāk gājām

kā mazie brāļi, kas pa ceļiem staigā.

4 Es atcerējos, kad mēs pūsties stājām,

to fabulu par vardi un par peli;

šo jauko līdzību mēs pārrunājām.

7 Ir līdzība starp elkoni un celi,

starp velniem šiem un to, ko Ezops stāsta:

sods vienmēr gaida katru nekrietneli.

10 Kā viena doma dzimst no citu klāsta

un, no tām barodamās, dzemdē jaunu,

tā bailes briest, kur briesmu bulta drāzta.

13 Es domāju: «Nu tie ar tādu kaunu

ir apkrauti caur mums, nu prāts tiem prasās

mums pretī stāt ar atriebību ļaunu.

16 Jo ļaunā sirdī ļaunas domas lasās.

Tie mums vēl nežēlīgāk pakaļ dzīsies

par suni, kurš jau zaķi satvert grasās.»

19 Es jutu: tūdaļ viņi parādīsies!

un šausmās stāvus sacēlās man mati;

es teicu: «Meistar, ja nu atgadīsies

22 ar mums kas ļauns? Šos Melnķepaiņus skati!

Tiem uzspļaut, vai tu netikls, vai tikls.

Glāb mani, kā tu allaž paglābt prati!»

25 Viņš atbildēja: «Ja es būtu stikls,

kam pakaļpusē svins, tad nepagūtu

tik ātri manī nonākt sejs tavs bikls,

28 cik ātri tagad tveru tavu jūtu.

Mums abiem domas ir ar vienu seju,

tad lai šīs abas domas viena kļūtu!

31 Ja labā nogāze mūs ved uz leju

un ja mēs varam sasniegt jaunu jomu,

ko zaķiem bēdāt vairs par suņu reju!»

34 Bet nebij vēl viņš pabeidzis šo domu,

jau nāca tie ar spārniem, vaļā plestiem,

ar niknu kāri tīkodami lomu.

37 Kā māte čukstiem, satraukumā dvestiem,

no miega bērnu ceļ, lai projām bēgtu

no liesmas draudiem, bargā spēkā mestiem,

40 to aijāt gatava, ja vien tas brēktu,

tam visu atdodot - tā mani tvēra

mans vadonis, lai cieši rokās slēgtu;

43 pa krauju lejup viņš tad soļus spēra

un zemē nošļūca pa klinti stāvo:

kā pacelts vāks tā dzīli vaļā vēra.

46 Vēl ātrāk, nekā ūdens straume strāvo

caur reni dzirnavās, lai, spēji traucot

pār lāpstiņām, tad grieztu ratu prāvo,

49 mans meistars mani nesa, vējiem kaucot,

ne vien kā biedru vairs, bet gan kā dēlu,

ar savu asinsbalsi mani saucot.

52 Vēl mirklis, un jau būtu viss par vēlu:

jau velni drasēja uz mūsu pusi,

bet nu mēs sirdī jutām drosmi kvēlu;

55 ir augstā gudrība to vēlējusi,

lai viņi apsargātu piekto grāvi,

lai mīt ik dvēsele, kur nonākusi.

58 Tur lejā bija zeltkrāsoti stāvi,

kas raudot gurdiem soļiem apkārt slāja,

tiem skatieni bij nedzīvi un blāvi.

61 Tos apmetņi un zemes mices klāja -

Kluņjī šie tērpi likās šūdināti.

No virsas zelta raksts tos izrotāja,

64 bet iekšā tie no svina liedināti,

pret tiem pat Frīderiha svārki šķita

kā vēdekļi, no spalvām darināti.

67 Cik smags šis svārks, no augumiem kas krita!

Mēs vēlreiz tad pa kreisi pagriezāmies,

lai ietu tur, kur viņi bēdās mita;

70 bet mēs par viņiem ātrāk virzījāmies:

tie gurdie ļaudis, kurus smagums māca,

tik lēnām gāja, ka mēs raudzījāmies

73 ik brīdi jaunās sejās, kuras nāca

pa mūsu ceļu. Vadonim tad teicu:

«Lai tava gudrība, kas mani māca,

76 ļauj starp šiem ļaudīm, kurus skumji sveicu,

kaut vienu saskatīt, kas izcils bijis,

lai veltīgs nebūtu šis ceļš, ko veicu!»

79 «Jel stājiet,» sauca viens, mūs ieraudzījis,

«jūs, kas tā skrienat caur šo gaismu blāvo!

Varbūt tas esmu es, kam parādījis

82 bij liktenis to avotu, kas strāvo

par citiem bagātāk.» Tad meistars bilda:

«Vai kāpis esi tu pa taku stāvo,

85 nest ļaudīm gaismu, to, kas sirdi silda?

Nu tev ir jācieš elles moku spaidi,

jo sveša bij tev mīlestības cilda.»

88 Pret mani pagriezies, viņš teica: «Gaidi

un tad ar viņa soļiem virzi savus!»

Visapkārt atskanēja žēli vaidi:

91 bij nāve pļāvusi tos negatavus.

Tur divi bij, kas pienāca man blaku

un teica: «Toskaniet, kas soļus tavus

94 ir virzījis pa izmisuma taku,

pa kuru liekuļi iet grūtu gaitu?

Kas esi tu?» Es teicu: «Ko lai saku?

97 To lielo pilsētu par savu skaitu,

kas atrodas pie Arno upes skaistās,

tur dzimu, skolā gāju soli raitu,

100 ar bērnību daudz atmiņu man saistās.

Bet jūs kas esat?» Viens man atbildēja:

«Tos apmetņus, kas zelta krāsās laistās,

103 to elles soģi mums no svina lēja,

tik smagi tie, ka zem tiem nobrakšķ svari.

Mēs bijām tie, ko ļaudis iedēvēja

106 par brāļiem līksmotājiem; pazīt vari

tu mūsos boloņiešus; mani sauca

par Katalāno, ceļi bij man gari,

109 un sirds pa tiem ik priekam pretī trauca:

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x