DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

uz abu stāvētāju pusi šāvās,

tas bij tik ugunīgs un melns kā pipars;

85 pie vēdera tas vienam klātu kļāvās,

lai barošanās vietai tuvāk tiktu,

un iedzēla, un atkal projām rāvās.

88 Bet dzeltais klusēja ar seju piktu

un tikai savas kājas noraustīja,

it kā tam drudzis pēkšņi trīcēt liktu.

91 Viņš čūsku, čūska viņu noskatīja;

un likās, ka tie abi dūmus ostu,

kas tiem no mutēm izplūduši bija.

94 Lai Lukāns labāk nerunā par postu,

ko Nasidijs un Sabells izcietuši:

es stāstīšu par vīru čūskas kostu.

97 Lai klusē Ovidijs: ja pāvērtuši

tam dievi Kadmu čūskā, Aretūzu

par avotu, tie, kas to lasījuši,

100 tie sacīs: klausījies viņš savu mūzu.

Es stāstīšu par tādu pārvērtību,

ko redzot garā es un sirdī lūzu.

103 Tie sakļāvās ar tādu pārdabību,

ka čūskai aste dakšu izveidoja

un dzeltās kājas - vienu kopvienību.

106 Tās, kopā saaugušas, pievienoja

sev gurni, līdzena bij katra vieta:

šis elles spēks tam miesas iztaisnoja.

109 Bet čūskai drīz jau figūra bij lieta,

kas cilvēkaugumam bij diezgan tuva,

tai āda tapa mīksta, viņam - cieta.

112 Es redzēju, kā čūska rokas guva,

un kājas, nesot svaru jaunuzkrauto,

tai garākas, bet viņam īsas- kļuva.

115 Ar pakaļkāju pāri, kopā kļauto,

tā locekli, ko slēpjam, izveidoja,

bet nabagam šim nācās pušu raut to.

118 Un, kamēr abus dūmi plīvuroja,

tiem lemdami iet augšup-lejup-ejā,

un toH ar jaunu ādu apkārtoja,

121 viens cēlās kājās, otrs krita lejā,

bet abi raudzījās ar alku zaļu,

un abi divi izmainījās sejā.

124 Viens izstaipīja savu miesas daļu

līdz deniņiem; no tā, kas pārpalika,

tas ausis veidoja un vaigu gaļu;

127 no tā, ko atstiept nevarēja, tika

tam sejā deguns, izaudzis, kā nākas,

un lūpas, rotājās kur labpatika.

130 Bet tam, kas zemē, purns nu stiepties sākas

un ausis galvā lien un nepaceļas;

un mēle savas cilvēciskās mākas

133 ir zaudējusi - tā uz pusēm šķeļas,

bet pirmajam tā savienojas kopā;

nu maiņa galā ir; tik dūmi veļas.

136 Tā dvēsele, kas iemiesota lopā,

aizelsdamās nu brāž pa baiso leju,

un otrs līdziedams bilst runā skopā,

139 pret vērotāju vērsis savu seju:

«Es gribu, četrrāpus lai Buozo skrietu,

kā skrēju es, kas tagad taisns eju.»

142 Tā dzīli septīto, šo mēslu vietu,

es vēroju, un tos, kas tajā dzīti,

un rakstu jums ar spalvu gauži cietu.

145 Bij mani prāti laikam miglā tīti

un acīm apmulsums bij lipis klātu,

tie nevarēja aizbēgt nemanīti,

148 es nevarēju neredzēt Sankāto;

starp atnācējiem vienīgais viņš bija,

kas nemainīja augumu, ne prātu;

151 tā otra dēļ Gavillei asras lija.

Piezīmes

Kapanejs (E. XIV, 46-48).

Dieva Vulkāna dēls. Vergilija «Eneīdā» tas ir puscilvēks, puszvērs, kas izpūš dūmus un uguni, asinskārs slepkava. Dante viņu pārvSrtis par kentauru.

43 Čnnfn Donāti, znglis, dižciltigns florenciefiu dzimtus pārstāvis.

94-95 Lukāns «Farsālijā» stāsta, kā Libijas tuksnesī Katona karnvīri gājuši bojA no indīgu čūsku dzēlieniem: Nasidijs tā uzpūties, ka viņam pārplīsušas bruņaH,

bet Sabells izkusis kā vasks.

98 Kadms - Tēbu dibinātājs. Aretūza - nimfa, kam pakaļ dzinies upes dievs Alfejs un ko Diāna pārvērtusi par pazemes avotu. Šīs pārvēršanas apraksta Ovidijs

«Metamorfo zās».

140 Buozo Donāti, dižciltīgs Florences zaglis, vīrs, kas tikko tika pārvērsts par čūsku.

151 Miests Arno upes ielejā, kura iedzīvotāji nosita dižciltīgo zagli Frančesko Kavalkanti, vīru, kas aprakstītajā ainā no čūskas pārvērtās cilvēkā.

Divdesmit sestais dziedājums

Kāds prieks tev, Florence! tik liela esi,

ka spārni tev pār zemēm, jūrām plesti;

tu līdz pat ellei savu vārdu nesi.

4 Starp zagļiem, kuri bij šai dzīlē mesti,

bij pieci tavi pilsoņi, kas lika

man sarkt. Cik daudz par tiem bij vaidi dvesti!

7 Ir rīta sapnī patiesība plika;

es saku: dzirdēsi tu drīzā laikā

par tiem, kam tavi darbi nepatika.

10 Ja sodu pelni tu, lai nāk tas laikā:

kam jāmirst, tas lai mirst ar ašām sāpēm -

ir pārāk grūti staigāt biezā tvaikā.

13 Mēs projām gājām, kāpjot pa tām kāpēm,

ko lejupejai klintsbluķi mums plāja;

uz augšu devāmies ar jaunām slāpēm;

16 Ceļš vientuļais, ko klintsakmeņi klāja,

mums gaitu padarīja gaužām grūtu:

bez rokas netika uz priekšu kāja.

19 Es žēlas jutu un vēl tagad jūtu

par redzēto, un prātu iegrožoju

es vairāk, nekā jāgrožo tas būtu;

22 ko devis tikums man, to pārlūkoju;

ja labā zvaigzne labu dāvājusi

ir man, tad lai to labi izlietoju!

25 Cik jāņtārpiņu zemnieks redz, kad klusi

tas atpūšas uz pakalna tai laikā,

kad spīdētāja seju aizslēpusi,

28 kad leja tinusies ir miglas tvaikā

un odi lidinās, kur ara, sēja

un kopa vīnogas viņš sviedriem vaigā,

31 tik daudzās spožās liesmās atmirdzēja

it visa dzīle astotā; tās vēlās

un šaudījās un sārtu gaismu lēja.

34 Kā tas, kas gandarījumu sev smēlās

caur lāčiem, redzēju, kā uguns ratos

tā skolotājs pret debess jumu cēlās;

37 ar acīm sekot nespēdams, jo skatos

tam liesma dega, viešot sirdī prieku,

ka meistars ieies debess vārtos platos;

40 tā redzu liesmas šaudāmies pārlieku,

pa grāvi slīdam, augšup uzsitamies,

un katra aprij kādu grēcinieku.

43 Es stāvēju uz tilta, lūkodamies

šai dzīlē; nebūtu šīs klints, tad būtu

es sadauzījies, lejup nogāzdamies.

46 Tad vadonis mans, jauzdams, ko es jūtu,

man teica: «Tur tais ugunīs ir gari;

tie katrs savējā cieš moku grūtu.»

49 Es bildu: «Meistar, man to prieku dari:

Man jautājums ir; ceru, nenopaļās

tavs augstais prāts to: vai tu sacīt vari,

52 kas ir tai ugunī, kas divās daļās

no augšas nāk kā no tā nāves sārta,

kur tika Poliniks pēc ķildas skaļās

55 ar brāli kopā guldīts?» - «Tur ir kārta

svilt Ulisam un Diomedam abiem,»

viņš teica. «Lūk, tiem miesa uguns sārta;

58 ar žēlabām tur dūmi ceļas stabiem,

tie vaid par zirgu, kas bij vārtus vēris,

kur iznākt Romas dēliem taisniem, labiem.

61 Bargs liktenis bij Ahileju ķēris,

vēl nāvē raud par viņu Deidamija,

un smagi Palladija zelts ir svēris.»

64 «Ja ugunīs un dūmos, ko tie rija,

tie runāt spētu, meistar, lūdzu tevi,»

es sacīju, kad sirds man pilna bija,

67 «dod vēlreiz iespēju, kā daudzreiz devi,

tos uzklausīt, kad liesma pienāks klātu:

tu redzi, kādā alkā moku sevi!»

70 «Es tavu lūgumu ar mīļu prātu,»

viņš teica, «cik vien spēdams, ievērošu,

bet, sarunu lai labāk šķetinātu,

73 man vienam runāt ļauj ar mēli drošu:

tie grieķi ir, un būs varbūt tie spīvi

pret taviem vārdiem. Ļauj, es palūkošu!»

76 Kad trenktā liesma, dūmoja kas sīvi,

līdz pašai malai beidzot bija laista,

mans meistars runāt sāka droši, brīvi:

79 «Jūs abi, kurus viena uguns saista,

ja dzīvodams es jūsu cienīgs biju,

ja jūsu cienīgs biju, kad man skaista

82 reiz doma plauka, kuru uzrakstīju,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x