DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

136 tas projām aiztraucās kā bulta slaida.

Piezīmes

Gērions, kas sargā astoto loku, kur cieš sodu viltnieki. Antīkajā mitoloģijā tas ir briesmonis ar trim cilvēka galvām; tas dzīvo Eritejas salā un gana liellopu baru. Hērakls viņu nonāvējis un aizdzinis viņa vēršus. Dante pārvērtis Gērionu par viltības iemiesojumu, sekodams vēlākai tradīcijai, kas atspoguļota arī Bokačo «Dievu ģenealoģijā», kur stāstīts, ka Gērions, kas valdījis Baleāru salās, ar savu laipno seju un maigo runu un izturēšanos savaldzinājis viesus un pēc tam tos nogalinājis.

1-22 Dante seko ticējumam, ka bebrs iemērc asti ūdenī un to kustina, izlaizdams smirdīgu šķidrumu, lai pievilinātu zivis.

5 Augļotāji.

6 Florences augļotāji bija dižciltīgie, un katram no tiem bija savs ģerbonis.

1 Florencietis Džovanni Buijamonte (miris 1310. g.), augļotājs, kura ģerbonī bija trīs āži.

7 Saules dieva Fēba - Apolona dēls, kas uzņēmies vadīt tēva ratus, bet nenoturējis zirgus un aizdedzinājis debesis un zemi, par ko Zevs iznīcinājis viņu ar zibeni.

09 Mākslinieka Daidala dēls. Lai bēgtu no Krētas salas, Daidals uztaisījis sev un dēlam ar vasku sastiprinātus spārnus, bet Ikars uzlidojis pārāk augstu, saules stari izkausējuši vasku, un viņš iekritis jūrā.

Astoņpadsmitais dziedājums

1.Ir ellē vieta, saukta Ļaunā Grava,

starp drūmiem akmeņiem tur vijas taka,

šai vietai līdzīgas vairs citur nava.

4 Tur lauka vidū veras plata aka,

tik dziļa tā, ka liekas, nav tai gala

par to būs vēlāk vēl kas jāpasaka.

7 Kā gredzens apkārt stiepjas šaura mala

starp aku un starp stāvo akmens krauju,

un klintis dzīli desmit daļās dala.

10 Kā cietoksnis, kad gaidīt nākas kauju,

ar grāvjiem apjozts tiek, un vīri stājas,

lai atvairītu uzbrukumu strauju,

13 tāds bij šis aplis, grēks un sods kur krājas.

Kā, ārā izlaisti no mūru skavām,

pils aizsarggrāvjiem pāri tilti klājas,

16 tā šeit no klints pār vaļņiem un pār gravām

līdz akai akmens kores bija mestas,

tās malā ieķērušās rokām savām.

19 '.Virs mums bij dzelzspelēkas velves plestas,

mēs gājām, griezdamies uz kreiso pusi

Jau citas ciešanas šeit tika nestas,

22 zem kurām dvēsele iet sagumusi,

un arī citi bija šaustītāji

tiem ļaudīm, ko šī dzīle uzņēmusi.

25 Tur kailām miesām gāja grēkotāji:

uz mūsu pusi vieni lēni bradā,

mums līdz iet citi - naski soļotāji;

28 tā romieši bij jubilejas gadā

uz tilta divas straumes nošķīruši:

tai vienā gāja tie, kas jāizvadā

31 pa svētām vietām, lai, tās redzējuši,

ar otru straumi atpakaļ tie ietu,

līdz nesot svētību, ko saņēmuši. ,

34 Mēs gājām pa šo akmeņaino vietu.

un redzējām, kā velni ļaudis šausta

ar pletņu cirtieniem kā krusu cietu.

37 Ak, kā tie bēgot kailās miesas rausta

pēc pirmā sitiena! tie negaidīja,

līdz kritīs otrs, trešais tiem uz skausta.

40 Mans skatiena kādu vīru pamanīja;

es teicu: «Tas man kaut kur redzēts liekas,

nu atceros es, kad un kur tas bija.

43 Vai nebūtu ar to mums jāsatiekas?»

Tad meistars pavērās gar klinšu stūri

un piekrita bez runāšanas liekas.

46 Šim vīram seju klāja sviedri sūri,

to centās slēpt viņš, galvu lejup liekdams;

es teicu: «Tu, kas acis zemē dūri,

49 man tavā sejā ieskatīties liegdams,

Venēdiko Kačanemīko būsi;

kāds vējš tev pūtis, tevi šurpu triekdams?»

52 Viņš atbildēja: «Liecinieks tu kļūsi

tam, ko es atceros ar nepatiku;

tev skaidrs skats, un skaidrību tu gūsi.

55 Es paklausīt Gizolabellai liku,

ko marķīzs vēlējās - no tā es cietis,

tā ļaužu valodās es ierauts tiku.

58 Ne vienīgais šeit esmu boloņietis,

no viņiem čum un mudž šī posta vieta,

dzird viņu izloksni ik itālietis.

Lūk, tāda ir tā nelādzīgā lieta;

nu šajā pazemē sver likteņsvari

to mantu, kurai klāt mums sirds bij sieta.»

64 Kāds velns tad sauca: «Savedēj, ko dari?»

un to ar pletni krietni iekaustīja,

«Šeit nav to sieviešu, ko uzpirkt vari.»

67 Klints pārkare no mums netālu bija,

ar vadoni tai abi tuvojāmies,

mums daži soļi jānoiet tik bija.

70 Mēs diezgan viegli tajā uzrāpāmies

un aši tālāktaku atrast pratām,

kad no šīs baisās gravas aizgriezāmies.

73 Kad bijām tur, kur var pār velvēm platām

tikt pāri tikumības atkritēji,

mans vadonis tad teica: «Šeit lai skatām

76 tos ļaundzimušos, ko vēl neredzēji,

jo līdz ar mums tie visu laiku gāja

un tu tiem sejās vērties nevarēji.»

79 No vecā tilta skatījām, kā slāja

mums pretī otrā rinda, kurai velni

tāpat pār kailām miesām pletnes plāja.

82 Man meistars teica: «Grēki tiem ir melni.

Bet vai tu redzi tur to lielo viru?

Tam acīs, šķiet, nav asaras, bet pelni.

85 Par viņu grieķi skandināja līru,

tas - Jāsons, aunādu kas nolaupīja

un meiteni kas apkaunoja tīru.

88 Viņš Lemnas salas sievas sakūdīja,

un niknumā un naidā zvērojošā

tās savus vīrus nāvē aizraidīja.

91 Viņš vārdus sēja daiļrunībā košā,

līdz mīla sirdī Hipsipilai viesās,

kas tēvu slēpusi bij vietā drošā.

94 Tad viņš to pameta ar bērnu miesās;

nu lemts viņš mokām šīm par vainu savu,

un vēl par Mēdeju Dievs viņu tiesās.

97 Nes citi tādu pašu grēku kravu:

nav viņu rinda acīm pārredzama,

tie pulku pulkiem piepilda šo gravu.»

100 Tad taka, otro valni šķērsodama,

virs aizas šīs ar kādu arku tikās,

pār dzīli it kā tiltu veidodama.

103 Tās skaņas it nemaz mums nepatikās,

ko dzirdējām: kā cūku urkšķēšana,

kā kviecieni un plīkšķieni tās likās.

106 Bij kraujas, kuras skats vairs tikko mana,

ar dvakojošu pelējumu klātas —

mums acis asaroja no šī tvana.

109 Tur dibenā bij tumsā sadzenātas

tās dvēseles, ko soda smagums māca

par vainām, kas bij zemes virsū krātas.

112 Tie ļaudis, ko šeit elle kopā vāca,

līdz kaklam bija mēslos iegrimuši,

kas, šķiet, no atejām šai grāvī nāca.

115 Kad bridi bijām viņus vērojuši,

mēs galvu redzējām, kas sūdos slīga,

tie bija tai visapkārt aplipuši.

118 Šis vīrs man sauca: «Kam tik negausīga

ir tava acs, kas aprij mani skatiem?»

ES teicu: «Atmiņa man uzticīga,

121 es tevi redzējis ar tīriem matiem,

Alesio Interminelli esi,

reiz staigāji pa Lūkas ceļiem platiem.»

124 Viņš atteica: «Kam pagātni šurp nesi?

Šeit esmu nokļuvis par lišķēšanu.

Vai tā bij nopūta, ko žēlās dvesi?»

127 Tad teica vadonis: «Tur tālāk manu

es sievišķi - no tās nāk smaka asa.

Vai dzirdi viņas smago stenēšanu?

130 Ar nagiem sūdainiem tā miesu kasa,

tā pūlas uzslieties, bet nevarīgi

krīt atkal atpakaļ kā trula masa.

133 Tā ir Taīda, kura izlaidīgi

ir savu klēpi apkārt dāļājusi.

- Vai tev bij labi? - Ak, cik brīnišķīgi! -

136 Bet tagad iesim mēs uz citu pusi.»

Piezīmes

1 Astotais elles loks, kuru izvago desmit koncentrisku grāvju (gravu), kas atdalītas cita no citas ar vaļņiem. Virzienā uz centru Ļaunās Gravas apgabals ir nolaidens, tā ka katrs nākošais grāvis un katrs nākošais valnis atrodas zemāk nekā iepriekšējie un katra grāvja ārējā mala augstāka par iekšējo (E. XXIV, 37-40).

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x