DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

75 Starp Verčelli pilsētu Pjemontā un 14. gs. sāk. sagrauto Markabo pili pie Po grīvas atrodas Lombardijas līdzenums, Pjēra da Medičīnas dzimtene.

77 Gvido del Kasero un Andžolello da Karpiņjāno - Fāno pilsētas (pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Rimini) ietekmīgākie vīri.

79 Malatest ; no Vienacis (E. XXVII, 47), kas, novācis pie malas Gvido un Andžolello, sagrāba varu Fāno pilsētā.

82 Pašas galējās salas Vidusjūras rietumos un austrumos.

89 Fokara kalnā, starp Katoliku un Pezāno, bieži izceļas kuģiniekiem bīstamas viesuļvētras.

97-99 Kajs Skribonijs Kūrions, tautas tribūns, kas pārgāja Cēzara pusē tā cīņā ar Pompeju (49. g. p. m. ē.). Dante vadās no Lukāna «Forsālijas», kur sacīts, ka Kūrions, izdzīts no Romas, ieradies pie Cēzara Ariminā (Rimini) un mudinājis tūdaļ sākt pilsoņu karu.

106 Moska dei Lamberti (miris 1243. g.) bija tas, kas pierunājis savus radus un draugus nogalināt Buondelmonti (P. XVI, 136-141). Stāsta, ka ar šo asinsdarbu Florences aristokrātija sākusi dalīties gibelīnos un gvelfos.

134 Provansiešu trubadūrs (ap 1140-1216), lielākais tā laika politisko cīņu un kara dziesminieks, daudz karojis ar savu brāli, ar kaimiņiem un mudinājis citus uz karu. Viņa ietekmēts, princis Henrijs (1155-1183), Anglijas karaļa Henrija II vecākais dēls, sacēlis dumpi pret savu tēvu.

137 Pēc bībeles leģendas ķēniņa Dāvida dēls, ko Ahitofels mudinājis nogalināt savu tēvu.

Divdesmit devītais dziedājums

1 Tik daudz es ļaužu redzēju un moku,

ka asaras jau manās acīs zagās;

lai notraustu tās, pacēlu es roku.

4 Bet meistars jautāja: «Kam domās smagās

šais ēnās noraugies, ko soda spīlēs

tur likums, kas tās dragājis un dragās?

7 Tā neesi raudzījies tu citās dzīlēs.

Tu domā, ka tu saskaitīt tās spētu?

Cik daudz ir to, tavs prāts to neizzīlēs.

10 Vai redzi taku, mēness apspīdētu?

Mums jāsteidzas, lai citā dzīlē kļūtu,

lai redzētu vēl daudz ko neredzētu.»

13 «Ja būtu,» atteicu ar sirdi grūtu,

«tu sapratis, kādēļ šai vietā stāju,

varbūt man palikt vēl tu ļāvis būtu.»

16 Tad gāja viņš, un es tam pakaļ gāju,

tam sacīdams: «Sirds atpakaļ man sveras,

vai dzirdi dobumā tur balsi vāju?

19 Turp mani skati visu laiku veras,

man šķiet, kāds gars no manas ģints bez mitas

tur raud par vainu, kas pie sirds tam ķeras.»

22 Tad meistars teica: «Neatļauj, lai sitas

tev doma žēlumā! Tai neļauj gaudot!

To zemē svied un gaidi domas citas!

25 Pie tilta gala redzēju to draudot

ar pirkstu tev un dzirdēju to saucam

par Džeri Bello. Lai viņš paliek raudot!

28 Tev visas tavas domas šķita jaucam

tas vīrs, kas gāja miesā divdaļīgā.

Bet nu mums laiks. Lai droši tālāk traucam!»

31 «Mans meistar, viņa nāve varmācīgā,

kas nav vēl atriebta,» es atbildēju,

«liek viņam naidā kvēlot nerimtīgā;

34 es viņa dusmas labi saprast spēju

un to, ka klusēdams viņš projām gāja:

pret viņu žēlumu es jūtu spēju.»

37 Pie jaunas ielejas tad skats mums stāja,

no klints tai cauri redzēt nevarējām

līdz pašam dibenam: to tumsa klāja.

Un tā mēs bēdu brāļus apmeklējām,

kas mita klosterī šai bēdīgajā,

tur gaužas žēlabas mēs izdzirdējām:

tā kliegt var meža zvērs, ko mednieks vajā;

es savas ausis aizspiedu ar rokām,

lai neklausītos izmisumā šajā.

Kas līdzināties spētu gan šīm mokām?

Kad slimniekus mēs ieraugām ar putām

uz lūpām, redzam drudzi viņus lokām,

tās šausmas nespēj atsvērt to, ko jutām

mēs šeit; no viņiem tāda dvinga nāca,

it kā to miesas būtu klātas strutām.

Kā melna nakts man sirdī šausmas šļāca,

mēs nokāpām līdz zemākajai vietai

tos lūkot, ko šeit elle kopā vāca.

Tas augstais Kungs, kas jēgu dod ik lietai,

šeit sodot visus viltotājus, kļāvis

tos savai taisnībai un gribai cietai.

Nav mēris bijis briesmīgāks, kas pļāvis

bij visu tautu Egīnā un skaudis

pat tārpu pašu sīkāko, līdz ļāvis

bij beidzot Zevs, lai atkal atdzimst ļaudis

no skudru cilts, kā to mums savā dzejā

kāds dzejnieks ir ar pārliecību paudis,

par to, ko redzējām šai tumšā lejā:

es jutu savu sirdi baismās sitam,

kad katram grēciniekam vēros sejā.

Uz vēdera, uz muguras cits citam

tie gulēja ar plaši plestām kājām,

tiem sviedrus redzēju pār miesām ritam.

Mēs lēniem soļiem klusēdami gājām

starp tiem, ko sedza puvekļi un trumi,

un tad pie diviem sēdošiem mēs stājām.

Šie abi nelaimīgie radījumi

kā sildīdamies kopā kļāvās; klāja

no galvas tos līdz kājām izsitumi,

un miesa tiem bij gaudena un vāja;

ar cītību un dedzību, ar kādu

skrien steigšus kalps pie sava valdītāja,

tie abi nagiem kasīja sev ādu,

kā cauna zobiem gaina uzbrukumus,

kad cerību tai izbēgt nav nekādu;

82 tie lēvariem nost plēsa savus trumus,

kā asariem ar nazi zvīņas kasot,

lai cepšanai tos notīrītu glumus.

85 Pie viena meistars apstājās, tam prasot:

«Tu, kas ar nagiem savu miesu plosi,

tev jautāju es, tavās acīs lasot,

88 ka tu ar prieku atbildi man dosi:

vai šeit ir kāds no latīņiem? To teikdams,

tu manu pateicību iemantosi.»

91 «Mēs abi esam latīņi,» to sveikdams,

viens, lejot asaras, tam atbildēja.

«Bet kas tu pats? No kurienes šurp steigdams?»

94 Tad vadonis tam teica: «Pavēlēja

man augstā vara pavadīt šo dzīvo,

ko lielam veikumam tā izredzēja.»

97 Es jutu, ka tiem trīsās prāti plīvo,

kad, manī vērdamies, tie runāt stāja,

kad acīs sastapu to skatu stīvo.

100 Mans labais meistars mani drosmināja,

man teikdams: «Saki viņiem, ko vien vēlies!»

Tad sāku, ja jau viņš tā mudināja:

103 «Ja jūsu gars nav palso miglu smēlies,

kas prātus tin, kur es vēl dzīvi aužu,

ja tas ir daudzām saulēm līdzi cēlies,

106 man sakiet, kas jūs esat, kādu ļaužu,

kāds liktenis jūs dzīvē piemeklēja,

par ko jums jācieš tik daudz moku gaužu.»

109 «Es no Areco,» viens tad atbildēja,

«caur Albero es nokļuvu uz sārta;

bet ne par to man elli paredzēja.

112 Šis vīrs bij dumjš, kaut Sjēnā augsta kārta

tam bij. Reiz pajokoju: - Vai jūs zināt,

ka protu lidot? - Nu tam bija skārta

115 tā ziņkārības stīga, izmēģināt

viņš man to lika - es to nedarīju,

un tad viņš lika mani sadedzināt.

118 Šai dzīlē nokļuvu par alķīmiju,

un bēdās raugos uz šo drūmo āri

un smoku gaisā šai, ko elpā riju.»

Es teicu dzejniekam: «To spožumkāri,

kas piemīt sjēniešiem, to nevarētu

pat francūži ar savu pārsist pāri!»

«Ak, kas par patiesību nedzirdētu!»

cits spitālīgais iesaucās. Lūk, Striķa:

kurš labprāt tēva mantu izšķērdētu!

Un Nikolo, kas krustnagliņas lika

it visur klāt: tā bij tam māksla vieda,

jo no tās sēklas viņam augļi tika;

un tas Ašāno trakulis, kas šķieda

uz visām pusēm lapas, mazas, lielas,

un Abaļjāto, kam bij bail no bieda,

ka paliktu tas gluži pliks uz ielas.

Kas esmu es, kurš stāsta tev šo dēku?

Kapokjo ēna esmu, kurš reiz vielas

bij maisījis ar alķīmijas spēku

un cerējis, ka iznāks lietas labas;

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x