DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

tu atceries, kad svērsi manu grēku,

ka viltotājs es bijis jau no dabas.»

Piezīmes

20 Džeri del Bello. Bello brālis, Bellinčone, ir Dantes vectēvs (P. XV, 91-93). Džeri, kas dzīvoja 13. gs., bija daudzu ķildu sācējs un pat slepkava.

29 Bertrans de Borns (E. XXVIII, 134-136).

31-32 Džeri del Bello (20) krita no Brodaio Saketi rokas. 1300. g. viņa nāve vēl nebija atriebta, un tas nomāca Danti, kas, būdams sava laikmeta dēls, uzskatīja asinsatriebību par dzimtas locekļa tiesībām un pienākumu.

41 Ļaunās Gravas desmitajā grāvī.

59 Sala netālu no Atēnām, nosaukta nimfas Egīnas vārdā, ko šeit mīlējis Zevs. Atriebīgā Hēra uzsūtījusi salai briesmīgu mēri, no kura apmiruši visi zvēri, putni un gandrīz visi cilvēki. Ķēniņš Eaks, Zeva un Egīnas dēls, kas bijis viens no nedaudzajiem, kuri palikuši dzīvi, griezies pie tēva ar lūgumu, lai tas dāvātu viņam tik daudz ļaužu, cik tā svētajā ozolā mīt skudru. Tā radusies mirmidonu cilts.

63 Ovidijs «MetamorfozAs».

89 Itāļiem.

109 Sena etrusku pilsēta Toskanā. Runātājs ir alķīmiķis Grifolīno.

110 Sjēnas bīskapa dēls vai favorīts.

125 Šķiet, Striķa dei Salimbeni, Nikolo (127) brālis.

127 Nikolo dei Salimbeni. Viņš ieviesa modi cept medījumu uz krustnagliņu oglēm.

130 Kača dei Šalengi, bagāts mežu un vīndārzu īpašnieks Ašāno apgabalā; viņš savu īpašumu izputināja greznai uzdzīvei.

130-131 Iztirgoja mežus.

132 Bartolomeo dei Folkakjēri (miris 1300. g.), saukts Abaļjāto, «sadrūmušais», dzejnieka Folkakjēri brālis, ieņēma augstus amatus Toskanā.

135 Dantes skolasbiedrs, tika sadedzināts uz sārta Sjēnā 1293. g.

Trīsdesmitais dziedājums

1 Tais laikos, kad pret Tēbu cilti slējās

ar dusmām Junona, kas dega naidā

pret Semeli, un asins straumes lējās,

4 tad Atamants, baiss ārprātības klaidā,

ar rokām grāba sievu, abus dēlus

un, neklausīdamies to šausmu vaidā

7 un nesadzirdēdams to vārdus žēlus

un saukdams: «Tīklā ķersim lauvu māti

un lauvēnus!», un, raidot skatus kvēlus,

10 kad aptumsuši bij tam visi prāti,

pret klinti dēlu Learku tas trieca;

dus abi pārējie, nu viļņu klāti.

13 Kad Fortūna uz leju kausu lieca,

kas pildīts bij ar Trojas diženumu,

un velti Priams rokas augšup slieca,

16 tad Hekuba caur bēdām, izmasumu,

kad Polisena bija nonāvēta

un viena tā ar savu atradumu,

19 ar Polidoru, kuram nāves rēta

bij miesā cirsta, jūras krastā slāja,

kā kuce kauca, drausmu piemeklēta.

22 Bet ārprāts tas, kas Tēbas šausmināja,

kas Trojā dega kara cirstās vainās,

tas nav vēl tāds, kāds man šeit pretī stāja,

25 ko skatīju es elles moku ainās:

tur divas ēnas kozdamās tā skrēja

kā cūka, kad no sivēniem tā gainās.

28 Tā viena atdrāzās kā brāzma spēja

un iekoda Kapokjo kaklā tā, ka

tas kājās noturēties nevarēja.

31 To redzot, arecietis drebēt sāka

un teica: «Trakais tas ir Džanni Skiki,

tik kost un kost - tā visa viņa māka.»

34 «Cik labi, ka to ceļā nesatiki!»

es sacīju, bet nu par otro stāsti,

kā reiz par sevi klausīties man liki!»

37 Viņš teica: «Tā bij Mirra, asi drāzti

tai bija ieroči, lai iekarotu

to mīlestību, kuru klāj nu lāsti.

40 Lai laulība ar tēvu savienotu

šo sievieti, tā uzkrāva sev grēku,

sev vārdu pieņemdama, citai dotu.

43 Tas, kas tur aiziet, tādu pašu dēku

bij uzsācis, lai skaistu mūli gūtu:

bij sevi viltojis ar likumspēku.»

46 Tad, lai vēl citus vērot laiks man būtu,

es acis pavērsu pret skumjo tautu,

kas likās ciešam kādu kaiti grūtu.

49 Es redzēju tur vienu tā kā lautu,

tam kārnie locekli bij liekti ragā,

it kā tie stieptu nastu, virsū krautu.

52 Šo vīru māca ūdenskaite smagā,

kad miesas sula vienā vietā velta

un uzpūš vēderu un kaulus dragā.

55 Bij viņam mute tā kā rēta šķelta:

tam apakšlūpa nokārās līdz zodam

un augšējā uz augšu bija celta.

58 «Ak, jūs, kas, izbēguši elles sodam,

šai bēdu saulē brīvi apkārt klīstat,»

viņš teica mums, «jel sakiet man pa godam,

61 vai meistaru Adāmo nepazīstat?

Kad dzīvoju, man visa bija gana,

bet tagad jūs tik manu smaku rīstat.

64 Man acu priekšā dzimtene vēl mana:

no zaļiem pakalniem tur jautri strauti

uz Arno trauc - tur jauka dzīvošana.

67 Ne velti man šie atmiņskati ļauti:

tie manu dvēseli spēj vairāk žāvēt

kā slimība, kam locekļi šie kļauti.

70 Tā taisnība, kas lēma mani nāvēt

un vēl pēc nāves moku cisās vārta,

man neļaudama piecelties un stāvēt,

73 tā bija tur virs manas galvas kārta,

kur vildams lēju Kristītāja galvu,

par ko man miesas sadega uz sārta.

76 Vislielāko es iemantotu balvu,

ja Alesandro šeit es ieraudzītu

un pārējos, kam kausēju to alvu.

79 Viens šeit jau esot. Ak, es asi trītu

to dziļo naidu, ko prot viņu jūtu,

un kalsnās rokas paceltu ar spītu,

82 ja vien mans ķermenis tik viegls būtu,

ka spētu es simt gados vienu sprīdi

uz priekšu tikt. Es viņu sadabūtu,

85 es viņu meklēt nerimtos ne brīdi -

tas lāsts ir drausmīgs, kas pār mani lija!

Caur mani naudu rauša tie kā žīdi.

88 Tā bija viens traka famīlija:

un vinu labā florīnus es kalu,

trīs karāti kam mazāk zelta bija.»

91 Es jautāju: «Kas tie tur tev gar malu,

kas kūp kā sārmā izmērcētas rokas?

Teic, kādu ņēmuši ir viņi galu?»

94 «Tie drudzī trīc un nemana pat to, kas

tiem apkārt notiek,» viņš man atbildēja,

«tie mūžam trīcot cietīs savas mokas.

97 Tā viena melodama nosūdzēja

reiz Jāzepu; tas otrs Sinons bija,

kas Trojā zirgu ievilt palīdzēja.»

100 Un Sinons, kas šai stāstā saklausīja

ko nepatīkamu, tad dūri slēja

un pa Adāmo punci uzdauzīja.

103 Kā bungas viņa vēders norībēja;

un tad Adāmo tam pa ģīmi blieza

ar smagu roku, tā ka noskanēja,

106 un draudīgi tam seju pretī grieza

un teica: «Kaut man arī stilbi vāji,

man dūre vēl ir spēcīga un bieza.»

109 Tas atbildēja: «Kad uz sārtu gāji,

tik paklausīgs tev nebij gars un miesa

kā tad, kad monētas tu kaldināji.»

112 Un ūdensslimais atteica: «Tas tiesa;

bet, kad tev Trojā vaicāja par zirgu,

tad tava liecība bij nepatiesa.»

115 «Ja šurp es nonācis caur melu birgu,»

tam teica Sinons, «tu ko sacīt vari?

Ar savu grēku taisīji tu tirgu!»

118 «Caur tavu zirgu drausmi vērtās kari,»

Adāmo teica, dusmas žņaugdams riekšā,

«tas skandināts tiek visur plaši, gari!»

121 «Lai sūdi tavā mutē salien iekšā!»

tam kliedza grieķis, «mēle kļūst lai tvirta,

un lai tavs vēders sapūst acu priekšā!»

124 Tad naudas viltotājs tam pretī cirta:

«Lai tava mute kļūst kā jēla gaļa!

Kaut ūdens mani piepūtis, ka šķirta

127 no vēdera šķiet katra miesas daļa,

tev galva deg un sāp; loc elles rāvu

un nekliedz ausīs man kā taure skaļa!»

130 Es klausīdamies acis neatrāvu

no tiem, līdz meistars teica: «Kas par ainu!

Es nezinu, cik ilgi jau es stāvu.»

133 Tad, pēkšņi apzinoties savu vainu,

pret viņu pavērsos ar tādu kaunu,

ka tagad vēl no atmiņas to gainu.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x