DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

76 Un, kad nu tā pa smago lauku bridu,

es vienai galvai iebelzu pa seju,

jo kāja slīdēja man kā ar slidu.

79 Gars sauca man: «Lūk, asaras es leju!

Vai lai pie Monta pērti mūžam plēšos?

Vai tu kā atriebējs nāc uz šo leju?»

82 Es teicu: «Meistar, es šeit pakavēšos,

lai caur šo vīru brīvs no šaubām tiktu,

pēc tam tev līdzi tikt es papūlēšos.»

85 Un, kamēr vēlās tam daudz vārdu sliktu,

mans meistars apstājās, un tad es teicu:

«Kas esi tu, kas ārdies balsi piktu?»

88 «Bet t u kas esi? Kā lai tevi sveicu

es Antenorā? Zvēla kāja tava

kā dzīva man - es tikko dusmas veicu.»

91 «Es esmu dzīvs, un, ja tev baiļu nava

par sevi pastāstīt,» es atbildēju,

«ap tavu vārdu mūžam vīsies slava.»

94 Bet viņš man sacīja: «Tu neķer vēju!

Prom lasies, labāk mani nekaitini!

Kāds glaimotājs! Es tevi nemeklēju!»

97 Tad grābu to aiz čupra: «Nu, vai zini!

Tev matus noraušu, ja nerunāsi!

Es prasu, lai tu savu vārdu mini.»

100 Viņš atteica: «Lai kā tu purināsi

man matus, pat ar tūkstoš moku ratiem

nekā no manis neizdibināsi.»

103 Es biju to jau sagrābis aiz matiem,

tos rāvu šķipsnām, nevaldot par sevi,

un kauca tas, ar lejup vērstiem skatiem,

106 kad cits kāds sauca: «Boka, kas ar tevi?

Vai nepietiek, ka savus žokļus krati?

Kāds nelabais nu apsēdis ir tevi?»

109 Tad sacīju: «Lai paliek tavi mati,

tu, ļaunais nodevēj! Es tev par kaunu

nu stāstīšu, kā citus piekrāpt prati.»

112 «Tad ej,» viņš teica, «stāsti visu ļaunu!

Bet, ja tu ārā tiksi, nenoklusē

par to, kas neturēja savu žaunu!

115 Par franču naudu raud tas šajā pusē.

Par viņu stāsti: - Redzēju Duēru,

kam līdz ar citiem ledū acis susē. -

118 Un, ja jau es reiz muti vaļā vēru,

lūk, Bekerija: kaklu apgriezusi

tam Florence. Tur - Džanni Soldanjēru

121 tu redzi, lielība ko apsēdusi:

par Tebaldello viņš sev lielāks šķita,

kurš naktī vārtus vaļā vēra klusi.»

124 Tad, tālāk, aina pavērās mums cita:

kā cepure virs galvas bij tur galva,

un abas kopā ledus alā mita.

127 Kā izsalkušam maize liekas balva

visdārgākā, ko tver tas zobiem kāri,

tā vienu galvu grauza otra galva,

130 pār skaustu viņai noliekusies pāri

kā Tīdejs Menalipam sašutumā.

Es teicu, vērodams šo drausmo pāri:

133 «O, tu, kas tādā naidā, zvēriskumā

to otru ēd, man teic, kādēļ to dari?

Vai taisnībā tu vird vai zemiskumā?

136 Teic, kādu iemeslu tu nosaukt vari?

Man jāizprot ir tava dusmu kvēle,

tad tavus darbus pārsvērs jauni svari,

139 ja zemes virsū nesažūs man mēle.»

Piezīmes

Mūzas.

Grieķu mitoloģijā Zeva un Antiopes dēls, uzcēlis Tēbu mūrus, spēlējot liru, tā ka akmeņi paši vēlušies no kalna un krāvušies mūri.

Kocitā, ledus ezerā, kurā tiek sodīti tie, kas pievīluši ļaudis, kuri tiem uzticējušies. Tas ir pēdējais Elles loks, kas bez īpaši redzamām robežām iedalīts četrās koncentriskās joslās. Pirmā josla ir Kaina (59), kas nosaukta brāļa slepkavas Kaina vārdā. Šeit tiek sodīti tie, kas nodevuši savus radiniekus.

Kalns, kas, kā norāda senie komentētāji, atrodoties Slavonijā, taču nav droši nosakāms, kurš kalns tas ir.

Mangonas grāfa Alberto dēli Alesandro un Napoleone, kas sastrīdējušies noslēdza mieru un pēc tam viens otru nodeva.

Alberto īpašums Prāto ielejā.

Kā stāstīts romānā par Lanseloti (E. V, 129), karalis Arturs, uzzinājis par sava ārlaulības dēla Mordreka nodevību, nodūris viņu ar šķēpu, bet mirdams Mordreks vēl paguvis nāvīgi ievainot Arturu.

Fokflčn dei Kančeljflri, pistojietis, kns nodevīgi noslepkavojis divus savus radiniekus.

65 Florencietis, kas nogalinājis savu brāļadēlu, lai iegūtu tā īpašumu.

68 Alberto Kamičone, kas nodevīgi nogalināja savu radinieku.

6!) Karlīno de' Paci, Kamičones radinieks. Kad 1302. g. Florences Melnie aplenca Pjantraviņjes pili, kur vēl bija patvērušies no Florences padzītie Baltie, Karlīno par naudu nodevis pili Melno rokās; Baltie tika nogalināti, to vidū arī divi Karlīno radinieki.

8i) Kocita otrā josla, kur tiek sodīti dzimtenes un domubiedru nodevēji. Šī josla nosaukta Trojas vadoņa Antenora vārdā. Antenoru pēchomēra leģenda attēlo kā nodevēju.

106 Boka deļji Abāti, gvelfu nodevējs, kas kaujā pie Montaperti (E. X, 32-51) nocirta roku florenciešu kavalērijas karognesējam, ar ko gvelfu rindās radās apjukums un tie tika sakauti.

Il(i Buozo da Duēra. 1265. g. gibelinu līga uzdeva viņam aizšķērsot pie Parmas ceļu franču karaspēkam, kas devās uz Romu palīgā Anžū Kārlim, kurš gatavojās karot ar Manfrēdu (Š. III, 112). Bet Duēra, saņēmis naudu gan no Manfrēda, gan no frančiem, izlaida frančus cauri.

11'.) Tezauro dei Bekerija, pāvesta legāts Florencē. Pēc gibelinu padzīšanas 1258. g.

(E. X, 32-51) florenciešu gvelfi apvainoja viņu nodomā nodot pilsētu gibelīniem un nocirta viņam galvu.

120 Džanni Soldanjērs - dižciltīgs florencietis, gibelīns, kas 1266. g. nodeva savu partiju un stājās priekšgalā kustībai, kura noveda pie gvelfu uzvaras.

122 Tebaldello dei Dzambrāzi, faencietis. 1280. g. kāds no Boloņas gibelīniem, kas atrada patvērumu pie Faencas gibelīniem, nolaupīja Tebaldello divas cūkas. Aiz atriebības Tebaldello nodeva Boloņas gvelfiem pilsētas atslēgu nospiedumu vaskā, un tie naktī iekļuva pilsētā un sarīkoja grautiņu.

131 Tīdejs - grieķu mitoloģijā viens no septiņiem ķēniņiem, kas lenkuši Tēbas. Kā stāsta Stacijs «Tēbaidā», Menalipa nāvīgi ievainots, Tīdejs pirms nāves tomēr vēl paguvis to nonāvēt un pieprasījis, lai viņam atnes tā galvu, kurā viņš nikni iekodies ar zobiem.

TRĪSDESMIT TREŠAIS DZIEDĀJUMS

1 Tad muti pacēla no ēsmas drausmās

šis grēcinieks un noslaucīja matos -

to redzot, sastindzis es biju šausmās.

4 Viņš teica: «Gribi tu, lai neatkratos

es no tā izmisuma, kuru jūtu,

kad domās vēlreiz savā postā skatos.

7 Bet, lai šie mani vārdi sēkla kļūtu,

no kuras negods uzdīgs nodevējam,

tos tev caur savām asarām es sūtu.

10 Es nezinu, kas esi, kādam vējam

bij tevi atpūst lemts, bet saklausīju

ka tu no Florences. Kā atnācējam

13 tev spriest par mums. Grāfs Ugolīno biju,

un šis ir arhibīskaps Rudžiēri:

nu teikšu tev, kādēļ tā galvu riju.

16 Ja patiesībai savu dzirdi vēri,

tad klausies nodevību, slepkavību,

lai ass ir ierocis, ko rokā tvēri!

19 Kad zināsi, ar kādu nežēlību

viņš lika stāties manām mūža dienām,

tu sapratīsi manu apsēstību.

22 Es šaurā caurumā aiz slēgtām sienām,

ko biju iesaucis par bada māju,

kur vietas nava cerībām nevienām,

25 cik mēnešu jau garām, nezināju,

kad ļaunu sapni redzēju, no kura

kaut ko par nākotni es secināju.

28 Kāds vilks ar vilcēniem jau skrienot gura,

tos viņš kā medībkungs aiz kalna dzina,

kas Lūkai priekšā aizpleties kā bura.

31 Tiem suņi nadzīgi pa pēdām mina -

Sismondi un Lanfranki un Gvalandi,

tie medībkungam nebij jāmudina.

34 To rejas skanēja kā pērkongrandi.

Ak, niknais bars, kā tu, ar ilkņiem kāriem

tiem sānus pārplēsis, nu iekšas vandi!

37 Es pamodos ar rīta stariem vāriem

un sapnī dzirdēju vēl dēlus raudot,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x